2024-10-14 17:43
Šodien, 17:14
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Jānis Kincis (Latvijas Radio korespondents)
Valdība ārkārtas sēdē pirmdien, 14. oktobrī, akceptēja valsts 2025. gada budžeta projektu un nolēma to sūtīt izskatīšanai Saeimā. Par galveno valsts prioritāti nākamajā gadā noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība – vieni no retajiem nolūkiem, kam ierēķināts papildu finansējums.
Valdība pagājušajā nedēļā jau pieņēma vairākus ar valsts budžeta projektu saistītus lēmumus. Ir atbalstīta darbaspēka nodokļu sloga samazināšana un vienkāršošana. Augs minimālā alga, tupinās pensiju indeksāciju.
Ir daži lēmumi, par ko noteikti sagaidāmas asas diskusijas arī Saeimā, un gala lēmumi pēc diviem lasījumiem parlamentā varētu atšķirties no pašlaik valdībā atbalstītā.
Pirmkārt, pretrunīgi vērtētā viena procentpunkta iemaksu pārcelšana no pensiju otrā līmeņa uz pirmo. Turpmākajos četros gados tas ļaus valsts budžetā kompensēt ap 100 miljonu eiro iztrūkumu, ko radīs izmaiņas darbaspēka nodokļos. Labklājības ministrija komentējusi, ka šis lēmums neietekmēšot nākotnes pensijas.
Valdība arī piekritusi virzīt plānu turpmākajos trīs gados ieviest tā saucamo virspeļņas nodokli bankām, ja tās nepalielinās kreditēšanas apjomus. Banku pārstāvji pagājušajā nedēļā jau izteicās, ka ar solidaritātes nodokli kreditēšanu neizdosies veicināt, jo ekonomika ir pārāk lēna.
Savukārt valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolā paredzēts pašvaldībām novirzīt vairāk līdzekļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas, tomēr ne tik, cik tās prasīja.
Paredzēts, ka par 10% augs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodeva, mazliet augs akcīzes nodoklis alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljards eiro, bet izdevumi – 17,1 miljards eiro. Salīdzinot ar šo gadu, ieņēmumi varētu augt par 583 miljoniem, bet izdevumi – par 876 miljoniem eiro. Trešdaļa izdevumu būs sociālajai aizsardzībai, virs 10% izdevumu – aizsardzībai, tajā skaitā arī valsts ārējās robežas aprīkošanai un kiberdrošības pasākumiem, bet virs 7% – izglītībai.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Budžeta deficīts nākamgad plānots 2,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas būtu atbilstoši prasībām, taču ir risks to pārsniegt, ja ekonomika neattīstās tik strauji, kā cerēts,
valdības sēdē norādīja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis Andrejs Jakobsons.
Papildu finansējuma iespējas atspoguļosies iekšējās un ārējās drošības pasākumiem. Gan munīcijas un ekipējuma papildināšanai, gan kiberdrošības pastiprināšanai teju visās jomās. Arī iekšlietu dienestu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu, kā arī Nodokļu un muitas policijas atalgojuma palielināšanai par 10% un arī atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā.
Ar valsts budžetu saistītos likumprojektus skatīšanai Saeimā paredzēts iesniegt jau šo otrdien, 15. oktobrī, un pirmajā lasījumā skatīt 30. oktobrī. Tad sekos priekšlikumu iesniegšana. Tos izvērtēs valdība un tad galīgajā lasījumā Saeima. Paredzams, ka tas notiks apmēram līdz valsts svētkiem.
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Jānis Kincis (Latvijas Radio korespondents)
Valdība ārkārtas sēdē pirmdien, 14. oktobrī, akceptēja valsts 2025. gada budžeta projektu un nolēma to sūtīt izskatīšanai Saeimā. Par galveno valsts prioritāti nākamajā gadā noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība – vieni no retajiem nolūkiem, kam ierēķināts papildu finansējums.
Valdība pagājušajā nedēļā jau pieņēma vairākus ar valsts budžeta projektu saistītus lēmumus. Ir atbalstīta darbaspēka nodokļu sloga samazināšana un vienkāršošana. Augs minimālā alga, tupinās pensiju indeksāciju.
Ir daži lēmumi, par ko noteikti sagaidāmas asas diskusijas arī Saeimā, un gala lēmumi pēc diviem lasījumiem parlamentā varētu atšķirties no pašlaik valdībā atbalstītā.
Pirmkārt, pretrunīgi vērtētā viena procentpunkta iemaksu pārcelšana no pensiju otrā līmeņa uz pirmo. Turpmākajos četros gados tas ļaus valsts budžetā kompensēt ap 100 miljonu eiro iztrūkumu, ko radīs izmaiņas darbaspēka nodokļos. Labklājības ministrija komentējusi, ka šis lēmums neietekmēšot nākotnes pensijas.
Valdība arī piekritusi virzīt plānu turpmākajos trīs gados ieviest tā saucamo virspeļņas nodokli bankām, ja tās nepalielinās kreditēšanas apjomus. Banku pārstāvji pagājušajā nedēļā jau izteicās, ka ar solidaritātes nodokli kreditēšanu neizdosies veicināt, jo ekonomika ir pārāk lēna.
Savukārt valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolā paredzēts pašvaldībām novirzīt vairāk līdzekļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas, tomēr ne tik, cik tās prasīja.
Paredzēts, ka par 10% augs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodeva, mazliet augs akcīzes nodoklis alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljards eiro, bet izdevumi – 17,1 miljards eiro. Salīdzinot ar šo gadu, ieņēmumi varētu augt par 583 miljoniem, bet izdevumi – par 876 miljoniem eiro. Trešdaļa izdevumu būs sociālajai aizsardzībai, virs 10% izdevumu – aizsardzībai, tajā skaitā arī valsts ārējās robežas aprīkošanai un kiberdrošības pasākumiem, bet virs 7% – izglītībai.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Budžeta deficīts nākamgad plānots 2,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas būtu atbilstoši prasībām, taču ir risks to pārsniegt, ja ekonomika neattīstās tik strauji, kā cerēts,
valdības sēdē norādīja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis Andrejs Jakobsons.
Papildu finansējuma iespējas atspoguļosies iekšējās un ārējās drošības pasākumiem. Gan munīcijas un ekipējuma papildināšanai, gan kiberdrošības pastiprināšanai teju visās jomās. Arī iekšlietu dienestu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu, kā arī Nodokļu un muitas policijas atalgojuma palielināšanai par 10% un arī atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā.
Ar valsts budžetu saistītos likumprojektus skatīšanai Saeimā paredzēts iesniegt jau šo otrdien, 15. oktobrī, un pirmajā lasījumā skatīt 30. oktobrī. Tad sekos priekšlikumu iesniegšana. Tos izvērtēs valdība un tad galīgajā lasījumā Saeima. Paredzams, ka tas notiks apmēram līdz valsts svētkiem.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs