Tādam gadījumam man ir gatavs uzvedības modelis, kurš mani apmierina un pie kura es pieturos un pieturēšos." - nepastāstīsi precīzāk?
Tev mans modelis nederēs, jo Tu, cik saprotu, esi patriots un mīli LV varu.
2) vai es stresoju par SF administrācijas sniegpārsliņu lēmumiem? Un kā es īsti šai sakarā jūtos? - Aprakstīt šo situāciju ir diezgan grūti, tāpēc es vērsīšos pie "Jēzus valodas" jeb runāšu līdzībās, - jūtos kā no čigānu Tabora izmests "baltais cilvēks", jūtos kā "neglītais pīlēns", kas padzīts no "mājas putnu dārza". It kā situācija ir kļuvusi viennozīmīgaka, bet pats process, protams, nepatīkams.
Spārka pārmeta, ka man ir bijuši kaut kādi nekrietni nolūki attiecībā uz SF. Es atskatoties uz saviem nolūkiem, nespēju viņai piekrist. Savā ziņā es mēģināju "izdzīvot", nu man nesanāca - "kaza tomēr pārāk tos kāpostus gribēja". Un centās "tos kāpostus" iegūt pārāk perversā veidā.
Mani sen, sen izmeta par to, ka es pārāk neatlaidīgi un bieži pētīju SF publiski pieejamo statistiku. Vestījums bija tads, ka mani bano, kamēr es nesniegšot sneigpārsliņas apmierinošu atbildi, ko es tur meklējot. Iemesls - pilnīgs absurds, kas liek domāt, ka kaut ko vajadzēja atrast, par ko piesieties, un savā prātiņā Spārka neko citu izdomāt nespēja, kā vien šo, bet tici man, šādi absurdi notiek ne tur vien.
Lai nonāktu pie tā, ka lēmums varēja nemaz nebūt Spārkas, tagad pamodelēsim situāciju jeb paspēlēšim šahu. Pēc mana prāta un saprašanas.
Ir ASV un rietumi, kuriem dabas resursu savu gandrīz vairs nav. Ir konkurents - Ķīna, kurš attīstās un audzē ražošanu gadu no gada. Un ir Krievija, kurai ir viss, ko viena imperiālista sirds var kārot. Daudz visa kā zemē, liela teritorija, bet salīdzinoši maz iedzīvotāju. Un ir Ukraina, kurai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un ar kuras palīdzību ir iespēja krievus novājināt un rezultātā - tikt pie minētajiem resursiem, Ķīnu atstājot bešā. Nu jau no 1991. gada viss notiek, kā aprakstīju, taču nu ir viena nelaime - ir sācies militārs konflikts pirms 2 gadiem, ir ieguldīts daudz naudas un kas vēl - ierakumos sēdēt gribošo ukraiņu kļūst katastrofiski nepietiekami, lai turpinātu iesākto ceļu pie Krievijas dabas bagātībām. Labi, ir brīvprātīgie vēl aizvien pat no Dienvidāfrikas republikas, kuri labprāt par kādu naudu paliek bez galvām kaut kur Donbasā, bet arī tie taču reiz beigsies. Ko darīt? Bezmaz jāsūta savējie uz Ukrainu karot piespiedu kārtā? Bet tas ir dārgi un iekšpolitiski neizdevīgi. Tad ko darīt?
Nevajag šajā situācijā aizmirst, ka pie Baltijas jūras ir 3 tādas valstis, kuras ir tieši tiem augļotājiem, kuriem ir plāni attiecībā uz krievu resursiem, parādā neatdodamas summas. Tagad tikai vajadzīgs drošs plāns, kā sakasīt tur ... nu, vismaz kādus 200 tūkstošus lielgabalgaļas, bet plāns šajā gadījumā ir ļoti vienkāršs:
1. Panākt, lai minētajās teritorijās nodi\okļi un valsts nodevas kļūst nepanesamas (pie kā " valstī 404" tiek tieši tagad strādāts).
2. Nokaut ekonomiku, lai nebūt iespēju mierīgi pelnīt (arī pie tā mūsu vara cītīgi strādā)
3. Piedāvāt SNor un Zigim kā vienīgo pieejamo iespēju nepazaudēt īpašumus un nedzīvot zem tilta ierakumus par kādiem 3000 EUR mēnesī, uz ko liela daļa tādos apstākļos nelabprāt, tomēr, atrodoties bezizejā, parakstīsies, un bingooooo ... amerikāņi, francūži ierakumos varēs nesēdēt.
Kur šeit kas par SF? Vienkārši. Precīzi kā Ukrainā savulaik, lai nebūtu iespēju iedzīvotājiem savā starpā koordinēties, jebkādi forumi un tajos rakstītāji, kuri nav zem vienotās un pareizās kontroles (virzienā uz ierakumiem) ir jāapklusina jebkuriem līdzekļiem. Pretējā gadījumā plāns var nenostrādāt.
Tev mans modelis nederēs, jo Tu, cik saprotu, esi patriots un mīli LV varu.
2) vai es stresoju par SF administrācijas sniegpārsliņu lēmumiem? Un kā es īsti šai sakarā jūtos? - Aprakstīt šo situāciju ir diezgan grūti, tāpēc es vērsīšos pie "Jēzus valodas" jeb runāšu līdzībās, - jūtos kā no čigānu Tabora izmests "baltais cilvēks", jūtos kā "neglītais pīlēns", kas padzīts no "mājas putnu dārza". It kā situācija ir kļuvusi viennozīmīgaka, bet pats process, protams, nepatīkams.
Spārka pārmeta, ka man ir bijuši kaut kādi nekrietni nolūki attiecībā uz SF. Es atskatoties uz saviem nolūkiem, nespēju viņai piekrist. Savā ziņā es mēģināju "izdzīvot", nu man nesanāca - "kaza tomēr pārāk tos kāpostus gribēja". Un centās "tos kāpostus" iegūt pārāk perversā veidā.
Mani sen, sen izmeta par to, ka es pārāk neatlaidīgi un bieži pētīju SF publiski pieejamo statistiku. Vestījums bija tads, ka mani bano, kamēr es nesniegšot sneigpārsliņas apmierinošu atbildi, ko es tur meklējot. Iemesls - pilnīgs absurds, kas liek domāt, ka kaut ko vajadzēja atrast, par ko piesieties, un savā prātiņā Spārka neko citu izdomāt nespēja, kā vien šo, bet tici man, šādi absurdi notiek ne tur vien.
Lai nonāktu pie tā, ka lēmums varēja nemaz nebūt Spārkas, tagad pamodelēsim situāciju jeb paspēlēšim šahu. Pēc mana prāta un saprašanas.
Ir ASV un rietumi, kuriem dabas resursu savu gandrīz vairs nav. Ir konkurents - Ķīna, kurš attīstās un audzē ražošanu gadu no gada. Un ir Krievija, kurai ir viss, ko viena imperiālista sirds var kārot. Daudz visa kā zemē, liela teritorija, bet salīdzinoši maz iedzīvotāju. Un ir Ukraina, kurai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un ar kuras palīdzību ir iespēja krievus novājināt un rezultātā - tikt pie minētajiem resursiem, Ķīnu atstājot bešā. Nu jau no 1991. gada viss notiek, kā aprakstīju, taču nu ir viena nelaime - ir sācies militārs konflikts pirms 2 gadiem, ir ieguldīts daudz naudas un kas vēl - ierakumos sēdēt gribošo ukraiņu kļūst katastrofiski nepietiekami, lai turpinātu iesākto ceļu pie Krievijas dabas bagātībām. Labi, ir brīvprātīgie vēl aizvien pat no Dienvidāfrikas republikas, kuri labprāt par kādu naudu paliek bez galvām kaut kur Donbasā, bet arī tie taču reiz beigsies. Ko darīt? Bezmaz jāsūta savējie uz Ukrainu karot piespiedu kārtā? Bet tas ir dārgi un iekšpolitiski neizdevīgi. Tad ko darīt?
Nevajag šajā situācijā aizmirst, ka pie Baltijas jūras ir 3 tādas valstis, kuras ir tieši tiem augļotājiem, kuriem ir plāni attiecībā uz krievu resursiem, parādā neatdodamas summas. Tagad tikai vajadzīgs drošs plāns, kā sakasīt tur ... nu, vismaz kādus 200 tūkstošus lielgabalgaļas, bet plāns šajā gadījumā ir ļoti vienkāršs:
1. Panākt, lai minētajās teritorijās nodi\okļi un valsts nodevas kļūst nepanesamas (pie kā " valstī 404" tiek tieši tagad strādāts).
2. Nokaut ekonomiku, lai nebūt iespēju mierīgi pelnīt (arī pie tā mūsu vara cītīgi strādā)
3. Piedāvāt SNor un Zigim kā vienīgo pieejamo iespēju nepazaudēt īpašumus un nedzīvot zem tilta ierakumus par kādiem 3000 EUR mēnesī, uz ko liela daļa tādos apstākļos nelabprāt, tomēr, atrodoties bezizejā, parakstīsies, un bingooooo ... amerikāņi, francūži ierakumos varēs nesēdēt.
Kur šeit kas par SF? Vienkārši. Precīzi kā Ukrainā savulaik, lai nebūtu iespēju iedzīvotājiem savā starpā koordinēties, jebkādi forumi un tajos rakstītāji, kuri nav zem vienotās un pareizās kontroles (virzienā uz ierakumiem) ir jāapklusina jebkuriem līdzekļiem. Pretējā gadījumā plāns var nenostrādāt.