Taisni pretēji, tu to vēlies smagi apspriest - situāciju, kad Tev jāaizsargā savi lauku īpašumi un ģimene. Mēs redzam Ukrainā lode nešķiro, viņai neinteresē tavi ieraksti twitterī, un viedoklis. Un uzsākt savas ģimenes aizstāvēšanu no aplenkuma stāvokļa, kad tev apkārt vieni ienaidnieki, nav diez ko laba.
Zini, kā ir? Man ir viena tāda kā priekšrocība pašreizējā momentā. Esmu savu dzīvi iekārtojis tā, ka varu iztikt bez "valsts", t.i., es naudu nevis caur budžetiem saņemu, bet gan otrādi. Ar statusu un citām līdzīgām lietām ir tas pats - esmu saglabājis personisko suverenitāti. Komplektā ar kosmopolītiskumu tas man nodrošina pitona mieru jautājumos, par kuriem patriotiem droši vien jādomā 24/7. Es zinu, ka tas, ko daru un protu, būs vajadzīgs pie jebkuras varas un iekārtas, ar sievu - precīzi tāpat, un man ir pilnīgi pofig, kura vara ir teritorijā, kur atrodos, - krievu, igauņu, latviešu vai vācu. Tai varai, kura mazāk ložņās ar savām roķelēm pa maniem kontiem, arī došu priekšroku.
Situācijā, kad tie, kuriem būtu vispirmām kārtām jāuztraucas par "valsts 404" ilgtspēju un nākotni, zog, izsaimnieko vai piever acis uz to, ... ko kāds var gribēt vai prasīt no manis? Ja pofig ir lielpatriotiem, tad ko citu jūs no manis, kosmopolīta, vēl gaidāt?
Atkārtoju, es centīšos sarunāt ar jebkuru varu, kāda vien šeit parādīsies, un man nav par to jāstreso, jo mana eksistence nevienā brīdī nav bijusi atkarīga no latvju valodas, kultūras, dzīvesziņas, "valsts" daudzajiem budžetiem un vēl nez kā. Mēs, sīkie uzņēmēji, vienmēr esami bijuši šajā "valstī" slaucamās govis un peramie zēni, ir tikai normāli, ka ar laiku kļūst vienalga, kādas himnas skaņu pavadībā tevi drāž.
Šai sakarā par "lauku īpašumiem" stresa nav pilnīgi nekāda. Lodes? Zini, es gana esmu bērnībā izspēlējies kariņus, vairs neinteresē un nevelk ... Ja kādi, kuriem bērnība nekad nebeidzas, noorganizēs kara spēles šeit, es un mana ģimene nepiedalāmies. Kam niez, tie arī lai kasās.
Tiem, kuru dzīves sapnis ir safari ar krievu šaušanu programmā, nepiederu. Katram savi hobiji, safari nav manējais.
Zini, kā ir? Man ir viena tāda kā priekšrocība pašreizējā momentā. Esmu savu dzīvi iekārtojis tā, ka varu iztikt bez "valsts", t.i., es naudu nevis caur budžetiem saņemu, bet gan otrādi. Ar statusu un citām līdzīgām lietām ir tas pats - esmu saglabājis personisko suverenitāti. Komplektā ar kosmopolītiskumu tas man nodrošina pitona mieru jautājumos, par kuriem patriotiem droši vien jādomā 24/7. Es zinu, ka tas, ko daru un protu, būs vajadzīgs pie jebkuras varas un iekārtas, ar sievu - precīzi tāpat, un man ir pilnīgi pofig, kura vara ir teritorijā, kur atrodos, - krievu, igauņu, latviešu vai vācu. Tai varai, kura mazāk ložņās ar savām roķelēm pa maniem kontiem, arī došu priekšroku.
Situācijā, kad tie, kuriem būtu vispirmām kārtām jāuztraucas par "valsts 404" ilgtspēju un nākotni, zog, izsaimnieko vai piever acis uz to, ... ko kāds var gribēt vai prasīt no manis? Ja pofig ir lielpatriotiem, tad ko citu jūs no manis, kosmopolīta, vēl gaidāt?
Atkārtoju, es centīšos sarunāt ar jebkuru varu, kāda vien šeit parādīsies, un man nav par to jāstreso, jo mana eksistence nevienā brīdī nav bijusi atkarīga no latvju valodas, kultūras, dzīvesziņas, "valsts" daudzajiem budžetiem un vēl nez kā. Mēs, sīkie uzņēmēji, vienmēr esami bijuši šajā "valstī" slaucamās govis un peramie zēni, ir tikai normāli, ka ar laiku kļūst vienalga, kādas himnas skaņu pavadībā tevi drāž.
Šai sakarā par "lauku īpašumiem" stresa nav pilnīgi nekāda. Lodes? Zini, es gana esmu bērnībā izspēlējies kariņus, vairs neinteresē un nevelk ... Ja kādi, kuriem bērnība nekad nebeidzas, noorganizēs kara spēles šeit, es un mana ģimene nepiedalāmies. Kam niez, tie arī lai kasās.
Tiem, kuru dzīves sapnis ir safari ar krievu šaušanu programmā, nepiederu. Katram savi hobiji, safari nav manējais.