2024-11-28 10:41
Mācību līdzekļu trūkums skolās: Reālo situāciju iezīmē skolu pārstāvji un izdevēji
Lielākā daļa pedagogu atzīst, ka mācību līdzekļu skolās pietrūkst – gan grāmatu, gan darba burtnīcu, gan metodisko materiālu. Valsts izglītības satura centrs radis veidu, kā atbalstīt pedagogus, veidojot digitālos atbalsta mācību materiālus, tomēr skaidrs, ka mazāko klašu bērniem jānodrošina arī fiziskas grāmatas, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" atzina Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina.
Nākamajā gadā mācību līdzekļu iegādei naudas būšot vairāk, tomēr aizvien par maz. Situācijai uzmanību pievērsušas skolotāju un vecāku organizācijas, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija, skaidrojot, ka mācību grāmatu trūkums samazina izglītības kvalitāti.
Savukārt darba devēji gribētu paļauties uz to, ka Latvijas izglītības sistēma sagatavo darba tirgus prasībām atbilstošus skolu absolventus. Tādējādi izteikts aicinājums Saeimai un valdībai veikt grozījumus nākamā gada budžeta projektā.
Mācību līdzekļu viennozīmīgi trūkst
Arī pedagogu vidū veiktā aptauja uzrādījusi mācību grāmatu un darba burtnīcu trūkumu, norādīja izdevniecības "Skolas vārds" pārstāve Kristīne Vilnīte. Aputveni puse skolotāju saka, ka trūkst darba burtnīcu, bet aptuveni trešdaļa – trūkst grāmatu.
"Kādu brīdi darbojoties mācību grāmatu izdošanas jomā, mēs sapratām, ka mums ir jāsaprot reālā situācija, kas tad notiek skolās un kas tad ir pietiekami, kas trūkst, ko par to domā direktori, skolotāji un pašvaldības. Šajā saistībā mēs veicām septembrī un oktobrī aptaujas un nonācām pie secinājuma, ka
"Materiālu trūkst absolūti visur. Protams, izdevniecības savu resursu iespējās tos nodrošina maksimāli, cik ir iespējams, bet ir jāsaprot, ka grāmatu nevar uzrakstīt vienā dienā. Lai mācību grāmatu saražotu, ir iesaistīta ļoti liela komanda, un tas ir laikietilpīgs process, ļoti atbildīgs process. Ar to ir jārēķinās – grāmatas top atbildīgi, lēnām un kvalitatīvi," skaidroja Vilnīte.
Skolotāju vidū pastāv bažas
Jūrmalas ģimnāzijas direktore, Latvijas Skolotāju apvienības valdes pārstāve Ieva Taranda apstiprināja, ka skolā materiālu patiešām trūkst un viegli nav.
"Es gan teiktu, ka mums ir lielāka tāda baža par sākumskolas posmu, bet nu tur ir jāteic atkal paldies izdomas bagātajiem pedagogiem un profesionālajiem cilvēkiem ar savu pieredzi. Viņi, cilvēciņi, strādā daudz vairāk kā ierasts," stāstīja Taranda.
Ļoti daudzi pedagogi, lai atrisinātu mācību līdzekļu trūkumu, paši meklē un izdomā veidus, kā saturu tomēr pasniegt, taču tas viennozīmīgi nav ilgtermiņa risinājums.
"Man bija nupat saruna ar saviem kolēģiem literatūras skolotājiem, kuri teica tā: man ir tāda sajūta, ka es tā kā vairs neesmu literatūras skolotājs, ka es esmu vairāk kultūrvēstures skolotājs. Tas mani dara bažīgu, teikšu godīgi, jo arī vidusskolas posmā literatūras un latviešu valodas grāmatu nav. Arī latviešu valodas skolotāji ļoti bažījās par šo, jo viss šis mācību process patiesībā tiešām, kā mani kolēģi teica, ir vairāk vērsts uz tādu kultūras vēsturi, uz mākslas vēsturi, bet eksāmens ir absolūti cits," skaidroja Taranda.
Viņa atzina, ka arī skolotāji nereti mazliet baidās un paši par sevi šaubās – vai viņi tiešām visu dara pareizi, bet mācību materiālu, kas varētu atbalstīt skolotājus, nav.
Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore Renāte Linde norādīja, ka piekrīt savai kolēģei, piebilstot, ka skolotāji, par laimi, viens ar otru runā, dalās pieredzē un apmainās arī ar savām sagatavēm, plāniem un mācību materiāliem, taču ar to nepietiek.
"Protams, ir svarīgs katras stundas sagatavošanās process, jo skolotājs, ja dienā viņam ir piecas stundas, nevar ieiet pirmajā stundā un starpbrīdī gatavoties otrajai stundai, trešajai stundai. Tā noteikti nenotiek, jo skolotājs gatavojas gada griezumā, un tāpēc viņam gribētos zināt, cik ir tas apjoms, cik vajadzētu iemācīt tam skolēnam mācību gada laikā," skaidroja Linde.
Lielāko daļu no sagatavošanās darbiem skolotāji veic augustā un septembrī, taču arī viņas pieredzē ir bijušas situācijas, kad vēl septembrī nav pat mācību grāmatu.
"Tad, lūk, šādas mazās niansītes to skolotāju tā kā piebremzē. Viņš nesaprot, ko darīt - strādāt ar pagājušā mācību gada mācību satura tematiskajiem plāniem vai plānot un gatavot jau jaunu, jo šo mācību grāmatu vēl nav, bet sola, ka būs?" skaidroja Linde.
Linde uzsvēra, ka iepriekšējos gados šīs un citu līdzīgu problēmu dēļ skolotājiem tiešām gājis grūti, bet šogad vērojamas pozitīvas izmaiņas.
Toties Linde akcentēja vēl citu problēmu – jaunās mācību grāmatas nav aprobētas. Ir gadījumi, kad skola iztērē līdzekļus jaunām mācību grāmatām, bet mācību gada laikā skolotāji saprot, ka ar tajā esošo saturu nav pietiekami.
"Skolotāji nostrādā to pirmo gadu un saprot - tur nav, ko darīt, es bērnam nevaru iedot pamatu. Bet es saku: nekā, mīļie skolotāji, [jāpagaida] pieci gadi, un tikai tad mēs mainīsim to grāmatu. Līdz ar to tam skolotājam ir jāiegulda ļoti daudz papildus, lai viņš varētu papildināt šo grāmatu vēl ar saviem uzdevumiem to, lai gan jau ir iztērēti līdzekļi, lai viņš it kā varētu strādāt," skaidroja Linde.
Izdevēji strādā, cik spēj
Izglītības uzņēmuma "Lielvārds" un platformas "Soma.lv" vadītājs Mārtiņš Gribusts uzsvēra, ka mācību līdzekļu trūkums nav jauna problēma. To vienkārši izgaismojis "Skola2030" jaunais mācību saturs.
"Attiecīgi mēs kā izdevēji saņēmām jaunās programmas, standartus un visus materiālus, pēc kā veidot šīs grāmatas un burtnīcas, tajā pašā brīdī, kad to saņēma visi publiski. Tad mums bija tāds starta šāviens, un tas, es domāju, izskaidro, kāpēc vismaz sākumā šo materiālu trūka – jo viņi nebija izdoti," norādīja Gribusts.
Vienlaikus Gribusts uzsvēra, ka pēdējos četrus gadus izdevniecības un izglītības uzņēmumi ļoti aktīvi strādājuši un ar lielu joni radījuši daudz un dažādus materiālus, kā arī aprobējuši tos.
"Šajā brīdī, kad ir saradīts, vienkārši trūkst finansējuma, lai tos varētu iegādāties. Es domāju, ka tas ir tāds hronoloģiskais problēmas izklāsts," atzina Gribusts.
Izdevniecības "Skolas vārds" pārstāve Kristīne Vilnīte piekrita, ka grāmatas tiek ražotas maksimāli ātrā tempā, lai skolas tiktu pie mācību līdzekļiem, bet skolām ir problēmas ar finansējumu, lai tās iegādātos.
"Diemžēl mēs atduramies pret to pašu, jo ko nozīmē šis finansējums [mācību līdzekļiem]? Šis finansējums jau nav tikai grāmatām. Tur ir arī sporta zālei pildbumba jānopērk vai varbūt dizaina un tehnoloģiju stundai sviests, desa un kartupeļi priekš darbošanās. Tā kā ir jāsaprot, kas zem šī finansējuma ir, un tikai direktora rīcībā ir, kā izlīst ar šo naudu, kā tikt galā un mācību gadu pabeigt," skaidroja Vilnīte.
Satraucas arī darba devēji
Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko akcentēja, ka pirms 20 gadiem nebija tāda valsts finansējuma mācību līdzekļiem – vecāki paši stāvēja rindās veikalos, pirka grāmatas un nesa uz skolu.
"Tad valsts konceptuāli nolēma, ka – nē, mēs visiem bērniem iedosim vienādas iespējas mācīties, vienādas iespējas tikt pie resursiem. Un kas tagad ir noticis? Tagad atkal ir noticis tieši tas pats, jo ierobežotais finansējums, pieņemsim, bērnam vienā pašvaldībā ļauj piekļūt matemātikas grāmatai un citā pašvaldībā neļauj," norādīja Voroņenko.
Savukārt, ja bērnam skolā neiedodam pašus pamatus, nevaram gaidīt lielus sasniegumus arī 9. vai kur nu vēl 12. klasē, uzsvēra Voroņenko. Viņasprāt, ir kaut kādi pamati, kas ir jāgarantē visiem, un viens no tiem ir mācību grāmatas.
"Mēs neesam tik nabadzīga valsts, lai neatļautos nopirkt saviem bērniem grāmatas, manuprāt," pauda Voroņenko.
Valsts primāri cenšas balstīt pedagogus
Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina uzsvēra, ka atslēgas vārds izglītības procesā ir pedagogs, tāpēc viennozīmīgi ir jāatbalsta pedagogi.
"Šajā brīdī ir rasts risinājums, kā balstīt pedagogus, veidojot digitālos atbalsta mācību materiālus, piesaistot struktūrfonda finansējumu, un arī mēs ļoti ceram, ka līdz 2026. gada martam būs nodrošinājums visos mācību priekšmetos, neskatoties, vai tā ir pamatskola vai vidusskola, kurā mēs iedodam pedagogam šo darba minimālo instrumentu komplektu, ar ko iet klasē," skaidroja Šavalgina.
Tas gan nenozīmē, ka pedagogam vairs nevajadzēs papildu mācību materiālus, jo mūsdienu straujajā un ļoti mainīgajā vidē bez tiem neiztikt, taču Valsts izglītības satura centrs tagad mērķtiecīgi strādās tieši uz digitālajiem atbalsta materiāliem pedagogiem.
"Otra lieta, par fiziskām grāmatām es varu piekrist, ka, mainoties izglītības standartiem ļoti būtiski, radās situācija, ka šo līdzekļu trūkums ir būtiskāk jūtams nekā citos gados. Tas ir tāpēc, ka ir tiešām bijis jānomaina liels daudzums mācību grāmatu. Ja iepriekš skolai, regulāri mainot mācību grāmatas, veidojās uzkrājums un fonds un bija iespējas pielāgoties, tad tagad ir jūtamāk. Es pilnīgi piekrītu," atzina Šavalgina.
Šavalgina uzsvēra, ka mācību grāmatas ir ārkārtīgi būtiski iegādāties tieši mazajās klasēs. Savukārt darba burtnīcas jau ir diskutabls jautājums – vai valsts tās spēs katru gadu nodrošināt visiem skolniekiem. Viņasprāt, lielajās klasēs tomēr vairāk būtu jākoncentrējas uz digitālajiem resursiem un tehnoloģiju sniegtajām iespējām stundās.
"Bet es piekrītu, ka ļoti būtiski un svarīgi ir grāmatas tieši mazajās klasēs, kur ir svarīga šī fiziskā grāmata bērnam uz galda. Tā ir arī šajā brīdī izglītības iestādes vadītāja prasme pārzināt savu bibliotēkas resursu – arī iepriekš izdotās grāmatas ir izmantojamas atsevišķās tēmās, un to ļoti labi var darīt, jo tās grāmatas nav ne sliktas, ne nepareizas. Piekrītu, ka pedagogam tas prasa šo materiālu atlasīt," norādīja Šavalgina.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/v...i.a578046/
Lielākā daļa pedagogu atzīst, ka mācību līdzekļu skolās pietrūkst – gan grāmatu, gan darba burtnīcu, gan metodisko materiālu. Valsts izglītības satura centrs radis veidu, kā atbalstīt pedagogus, veidojot digitālos atbalsta mācību materiālus, tomēr skaidrs, ka mazāko klašu bērniem jānodrošina arī fiziskas grāmatas, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" atzina Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina.
Nākamajā gadā mācību līdzekļu iegādei naudas būšot vairāk, tomēr aizvien par maz. Situācijai uzmanību pievērsušas skolotāju un vecāku organizācijas, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija, skaidrojot, ka mācību grāmatu trūkums samazina izglītības kvalitāti.
Savukārt darba devēji gribētu paļauties uz to, ka Latvijas izglītības sistēma sagatavo darba tirgus prasībām atbilstošus skolu absolventus. Tādējādi izteikts aicinājums Saeimai un valdībai veikt grozījumus nākamā gada budžeta projektā.
Mācību līdzekļu viennozīmīgi trūkst
Arī pedagogu vidū veiktā aptauja uzrādījusi mācību grāmatu un darba burtnīcu trūkumu, norādīja izdevniecības "Skolas vārds" pārstāve Kristīne Vilnīte. Aputveni puse skolotāju saka, ka trūkst darba burtnīcu, bet aptuveni trešdaļa – trūkst grāmatu.
"Kādu brīdi darbojoties mācību grāmatu izdošanas jomā, mēs sapratām, ka mums ir jāsaprot reālā situācija, kas tad notiek skolās un kas tad ir pietiekami, kas trūkst, ko par to domā direktori, skolotāji un pašvaldības. Šajā saistībā mēs veicām septembrī un oktobrī aptaujas un nonācām pie secinājuma, ka
Citāts:76% pedagogu, kas piedalījās mūsu aptaujā, viennozīmīgi atbildēja, ka mācību līdzekļu pietrūkst," norādīja Vilnīte.Turklāt pietrūkst ne tikai mācību grāmatu un darba burtnīcu, bet arī metodisko materiālu, no kā izriet, ka pedagogi tā vietā, lai varētu atpūsties no vienas mācību stundas līdz otrai, gatavojas un paši meklē mācību materiālus, kā arī nodarbojas ar to kopēšanu.
"Materiālu trūkst absolūti visur. Protams, izdevniecības savu resursu iespējās tos nodrošina maksimāli, cik ir iespējams, bet ir jāsaprot, ka grāmatu nevar uzrakstīt vienā dienā. Lai mācību grāmatu saražotu, ir iesaistīta ļoti liela komanda, un tas ir laikietilpīgs process, ļoti atbildīgs process. Ar to ir jārēķinās – grāmatas top atbildīgi, lēnām un kvalitatīvi," skaidroja Vilnīte.
Skolotāju vidū pastāv bažas
Jūrmalas ģimnāzijas direktore, Latvijas Skolotāju apvienības valdes pārstāve Ieva Taranda apstiprināja, ka skolā materiālu patiešām trūkst un viegli nav.
"Es gan teiktu, ka mums ir lielāka tāda baža par sākumskolas posmu, bet nu tur ir jāteic atkal paldies izdomas bagātajiem pedagogiem un profesionālajiem cilvēkiem ar savu pieredzi. Viņi, cilvēciņi, strādā daudz vairāk kā ierasts," stāstīja Taranda.
Ļoti daudzi pedagogi, lai atrisinātu mācību līdzekļu trūkumu, paši meklē un izdomā veidus, kā saturu tomēr pasniegt, taču tas viennozīmīgi nav ilgtermiņa risinājums.
"Man bija nupat saruna ar saviem kolēģiem literatūras skolotājiem, kuri teica tā: man ir tāda sajūta, ka es tā kā vairs neesmu literatūras skolotājs, ka es esmu vairāk kultūrvēstures skolotājs. Tas mani dara bažīgu, teikšu godīgi, jo arī vidusskolas posmā literatūras un latviešu valodas grāmatu nav. Arī latviešu valodas skolotāji ļoti bažījās par šo, jo viss šis mācību process patiesībā tiešām, kā mani kolēģi teica, ir vairāk vērsts uz tādu kultūras vēsturi, uz mākslas vēsturi, bet eksāmens ir absolūti cits," skaidroja Taranda.
Viņa atzina, ka arī skolotāji nereti mazliet baidās un paši par sevi šaubās – vai viņi tiešām visu dara pareizi, bet mācību materiālu, kas varētu atbalstīt skolotājus, nav.
Citāts:"Tas savukārt ir tāds cilvēkresursu jautājums, un tas ir diezgan sāpīgs atklājums, jo, teiksim godīgi, dabūs pa mici tas skolotājs, ne atbildīgās iestādes, kurām vajadzēja tomēr šīs grāmatas savlaicīgi iedot," uzsvēra Taranda.Solis uz priekšu ir jūtams
Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore Renāte Linde norādīja, ka piekrīt savai kolēģei, piebilstot, ka skolotāji, par laimi, viens ar otru runā, dalās pieredzē un apmainās arī ar savām sagatavēm, plāniem un mācību materiāliem, taču ar to nepietiek.
"Protams, ir svarīgs katras stundas sagatavošanās process, jo skolotājs, ja dienā viņam ir piecas stundas, nevar ieiet pirmajā stundā un starpbrīdī gatavoties otrajai stundai, trešajai stundai. Tā noteikti nenotiek, jo skolotājs gatavojas gada griezumā, un tāpēc viņam gribētos zināt, cik ir tas apjoms, cik vajadzētu iemācīt tam skolēnam mācību gada laikā," skaidroja Linde.
Lielāko daļu no sagatavošanās darbiem skolotāji veic augustā un septembrī, taču arī viņas pieredzē ir bijušas situācijas, kad vēl septembrī nav pat mācību grāmatu.
"Tad, lūk, šādas mazās niansītes to skolotāju tā kā piebremzē. Viņš nesaprot, ko darīt - strādāt ar pagājušā mācību gada mācību satura tematiskajiem plāniem vai plānot un gatavot jau jaunu, jo šo mācību grāmatu vēl nav, bet sola, ka būs?" skaidroja Linde.
Linde uzsvēra, ka iepriekšējos gados šīs un citu līdzīgu problēmu dēļ skolotājiem tiešām gājis grūti, bet šogad vērojamas pozitīvas izmaiņas.
Citāts:"Ja prasa par šo gadu, tad jāsaka, ka ir solis uz priekšu iets. Ir nauda piešķirta vairāk. Nezinu, kā citur Latvijā, bet mums par 10 tūkstošiem vairāk mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei ir piešķirts. Jau ir vieglāk.Mēs jau varējām ieelpot, jo mums jau ir tā gatavība tam darbam. Svarīgi ir redzēt, ko darīt uz priekšu," norādīja Linde.
Toties Linde akcentēja vēl citu problēmu – jaunās mācību grāmatas nav aprobētas. Ir gadījumi, kad skola iztērē līdzekļus jaunām mācību grāmatām, bet mācību gada laikā skolotāji saprot, ka ar tajā esošo saturu nav pietiekami.
"Skolotāji nostrādā to pirmo gadu un saprot - tur nav, ko darīt, es bērnam nevaru iedot pamatu. Bet es saku: nekā, mīļie skolotāji, [jāpagaida] pieci gadi, un tikai tad mēs mainīsim to grāmatu. Līdz ar to tam skolotājam ir jāiegulda ļoti daudz papildus, lai viņš varētu papildināt šo grāmatu vēl ar saviem uzdevumiem to, lai gan jau ir iztērēti līdzekļi, lai viņš it kā varētu strādāt," skaidroja Linde.
Izdevēji strādā, cik spēj
Izglītības uzņēmuma "Lielvārds" un platformas "Soma.lv" vadītājs Mārtiņš Gribusts uzsvēra, ka mācību līdzekļu trūkums nav jauna problēma. To vienkārši izgaismojis "Skola2030" jaunais mācību saturs.
"Attiecīgi mēs kā izdevēji saņēmām jaunās programmas, standartus un visus materiālus, pēc kā veidot šīs grāmatas un burtnīcas, tajā pašā brīdī, kad to saņēma visi publiski. Tad mums bija tāds starta šāviens, un tas, es domāju, izskaidro, kāpēc vismaz sākumā šo materiālu trūka – jo viņi nebija izdoti," norādīja Gribusts.
Vienlaikus Gribusts uzsvēra, ka pēdējos četrus gadus izdevniecības un izglītības uzņēmumi ļoti aktīvi strādājuši un ar lielu joni radījuši daudz un dažādus materiālus, kā arī aprobējuši tos.
"Šajā brīdī, kad ir saradīts, vienkārši trūkst finansējuma, lai tos varētu iegādāties. Es domāju, ka tas ir tāds hronoloģiskais problēmas izklāsts," atzina Gribusts.
Izdevniecības "Skolas vārds" pārstāve Kristīne Vilnīte piekrita, ka grāmatas tiek ražotas maksimāli ātrā tempā, lai skolas tiktu pie mācību līdzekļiem, bet skolām ir problēmas ar finansējumu, lai tās iegādātos.
"Diemžēl mēs atduramies pret to pašu, jo ko nozīmē šis finansējums [mācību līdzekļiem]? Šis finansējums jau nav tikai grāmatām. Tur ir arī sporta zālei pildbumba jānopērk vai varbūt dizaina un tehnoloģiju stundai sviests, desa un kartupeļi priekš darbošanās. Tā kā ir jāsaprot, kas zem šī finansējuma ir, un tikai direktora rīcībā ir, kā izlīst ar šo naudu, kā tikt galā un mācību gadu pabeigt," skaidroja Vilnīte.
Satraucas arī darba devēji
Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko akcentēja, ka pirms 20 gadiem nebija tāda valsts finansējuma mācību līdzekļiem – vecāki paši stāvēja rindās veikalos, pirka grāmatas un nesa uz skolu.
"Tad valsts konceptuāli nolēma, ka – nē, mēs visiem bērniem iedosim vienādas iespējas mācīties, vienādas iespējas tikt pie resursiem. Un kas tagad ir noticis? Tagad atkal ir noticis tieši tas pats, jo ierobežotais finansējums, pieņemsim, bērnam vienā pašvaldībā ļauj piekļūt matemātikas grāmatai un citā pašvaldībā neļauj," norādīja Voroņenko.
Savukārt, ja bērnam skolā neiedodam pašus pamatus, nevaram gaidīt lielus sasniegumus arī 9. vai kur nu vēl 12. klasē, uzsvēra Voroņenko. Viņasprāt, ir kaut kādi pamati, kas ir jāgarantē visiem, un viens no tiem ir mācību grāmatas.
"Mēs neesam tik nabadzīga valsts, lai neatļautos nopirkt saviem bērniem grāmatas, manuprāt," pauda Voroņenko.
Valsts primāri cenšas balstīt pedagogus
Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina uzsvēra, ka atslēgas vārds izglītības procesā ir pedagogs, tāpēc viennozīmīgi ir jāatbalsta pedagogi.
"Šajā brīdī ir rasts risinājums, kā balstīt pedagogus, veidojot digitālos atbalsta mācību materiālus, piesaistot struktūrfonda finansējumu, un arī mēs ļoti ceram, ka līdz 2026. gada martam būs nodrošinājums visos mācību priekšmetos, neskatoties, vai tā ir pamatskola vai vidusskola, kurā mēs iedodam pedagogam šo darba minimālo instrumentu komplektu, ar ko iet klasē," skaidroja Šavalgina.
Tas gan nenozīmē, ka pedagogam vairs nevajadzēs papildu mācību materiālus, jo mūsdienu straujajā un ļoti mainīgajā vidē bez tiem neiztikt, taču Valsts izglītības satura centrs tagad mērķtiecīgi strādās tieši uz digitālajiem atbalsta materiāliem pedagogiem.
"Otra lieta, par fiziskām grāmatām es varu piekrist, ka, mainoties izglītības standartiem ļoti būtiski, radās situācija, ka šo līdzekļu trūkums ir būtiskāk jūtams nekā citos gados. Tas ir tāpēc, ka ir tiešām bijis jānomaina liels daudzums mācību grāmatu. Ja iepriekš skolai, regulāri mainot mācību grāmatas, veidojās uzkrājums un fonds un bija iespējas pielāgoties, tad tagad ir jūtamāk. Es pilnīgi piekrītu," atzina Šavalgina.
Šavalgina uzsvēra, ka mācību grāmatas ir ārkārtīgi būtiski iegādāties tieši mazajās klasēs. Savukārt darba burtnīcas jau ir diskutabls jautājums – vai valsts tās spēs katru gadu nodrošināt visiem skolniekiem. Viņasprāt, lielajās klasēs tomēr vairāk būtu jākoncentrējas uz digitālajiem resursiem un tehnoloģiju sniegtajām iespējām stundās.
"Bet es piekrītu, ka ļoti būtiski un svarīgi ir grāmatas tieši mazajās klasēs, kur ir svarīga šī fiziskā grāmata bērnam uz galda. Tā ir arī šajā brīdī izglītības iestādes vadītāja prasme pārzināt savu bibliotēkas resursu – arī iepriekš izdotās grāmatas ir izmantojamas atsevišķās tēmās, un to ļoti labi var darīt, jo tās grāmatas nav ne sliktas, ne nepareizas. Piekrītu, ka pedagogam tas prasa šo materiālu atlasīt," norādīja Šavalgina.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/v...i.a578046/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs