2024-12-06 17:40
Makrons Francijas valdības krišanā vaino "galēji kreiso un galēji labējo" aliansi
Francija
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien televīzijas uzrunā vainoja galēji labējo un galēji kreiso aliansi vēsturiskajā neuzticības balsojumā, kas dienu iepriekš gāza valdību. Makrons solīja palikt amatā līdz sava pilnvaru termiņa beigām 2027.gadā un paziņoja, ka tuvākajās dienās nosauks jaunu premjerministru. Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien uzrunāja tautu pēc gāztā premjerministra Mišela Barnjē atkāpšanās dienu pēc tam, kad Nacionālajā asamblejā notikušais vēsturiskais neuzticības balsojums atstāja Franciju bez funkcionējošas valdības.
Savā runā Makrons solīja palikt amatā līdz sava pilnvaru termiņa beigām 2027.gadā un paziņoja, ka dažu dienu laikā nosauks jaunu premjerministru, taču nesniedza mājienus, kurš tas varētu būt.
Viņš arī vainoja savus oponentus galēji labējos par Barnjē valdības gāzšanu.
Viņi izvēlējās "nedarīt, bet atsaukt", sacīja Makrons, piebilstot: "Viņi izvēlējās nekārtības."
Prezidents sacīja, ka galēji labējie un galēji kreisie ir apvienojušies, viņaprāt, "pretrepublikāniskā frontē" un uzsvēra: "Es neuzņemšos citu cilvēku bezatbildību."
Gan kreisā spārna Jaunās tautas frontes alianse, gan galēji labējais Nacionālais mītiņš solīja gāzt valdību pēc tam, kad labējais Barnjē bez balsojuma parlamentā virzīja nepopulāro sociālās apdrošināšanas budžeta likumprojektu.
Makrons apstiprināja, ka līdz decembra vidum tiks iesniegts īpašs likums, kas ļautu valstij no 1.janvāra iekasēt nodokļus un izvairīties no slēgšanas.
"Sabiedriskie pakalpojumi darbosies, uzņēmumi varēs strādāt," viņš teica. Pēc tam jaunā valdība sagatavos budžeta likumu 2025. gadam, kas ļaus Francijai, kā plānots, investēt tās armijā, tieslietās un policijā, kā arī atbalstīt grūtībās nonākušos lauksaimniekus, sacīja Makrons.
Dienas sākumā Makrons oficiāli pieņēma Barnjē atkāpšanos pēc neuzticības balsojuma.
Taču Barnjē un citi ministri paliks "atbildīgi par aktuālajām lietām līdz jaunas valdības iecelšanai", teikts paziņojumā.
Neuzticības ierosinājums Nacionālajā Asamblejā tika pieņemts ar 331 balsi no 574, liekot Barnjē atkāpties no amata jau pēc trīs mēnešiem, kas ir īsākais jebkura premjerministra pilnvaru termiņš mūsdienu Francijas vēsturē.
Makronam ir kritisks uzdevums nosaukt aizvietotāju, kas spētu vadīt mazākuma valdību parlamentā, kurā nevienai partijai nav vairākuma. Nacionālās asamblejas prezidents un Makrona partijas biedrs Jaels Brauns-Pivets mudināja prezidentu rīkoties ātri.
"Es iesaku viņam ātri pieņemt lēmumu par jaunu premjerministru," Brauns-Pivets ceturtdien sacīja radio France Inter. “Nedrīkst būt nekādas politiskās vilcināšanās. Mums ir vajadzīgs vadītājs, kurš var runāt ar visiem un strādāt, lai pieņemtu jaunu budžeta likumprojektu.
Process var izrādīties sarežģīts. Makrona administrācija vēl nav apstiprinājusi nevienu vārdu, lai gan Francijas mediji ir ziņojuši par centristu kandidātu sarakstu, kas varētu patikt abām politiskā spektra pusēm.
Makronam bija vajadzīgi vairāk nekā divi mēneši, lai ieceltu Barnjē pēc viņa partijas sakāves jūnijā notikušajās parlamenta vēlēšanās, radot bažas par iespējamu aizkavēšanos šoreiz.
Neuzticības balsojums rosināja opozīcijas līderus, daži nepārprotami aicināja Makronu atkāpties.
"Es uzskatu, ka stabilitātei ir nepieciešama Republikas prezidenta aiziešana," trešdienas vakarā BFM TV sacīja galēji kreisās partijas France Unbowed līderis Manuels Bompards.
Galēji labējās Nacionālā mītiņa līdere Marina Lepēna, kuras partijai ir visvairāk vietu Asamblejā, pārstāja aicināt Makronu atkāpties no amata, taču brīdināja, ka "spiediens uz Republikas prezidentu kļūs arvien spēcīgāks un stiprāks".
Makrons tomēr ir noraidījis šādus aicinājumus un noraidījis jaunas likumdevēja vēlēšanas. Francijas konstitūcija neparedz prezidenta atkāpšanos pēc tam, kad viņa valdību gāza Nacionālā asambleja.
Konstitūcija arī nosaka, ka jaunas likumdevēja vēlēšanas nevar rīkot vismaz līdz jūlijam, radot potenciālu strupceļu politikas veidotājiem.
Politiskā nestabilitāte ir pastiprinājusi bažas par Francijas ekonomiku, īpaši tās parādu, kas bez būtiskām reformām nākamgad varētu pieaugt līdz 7% no IKP.
Analītiķi saka, ka Barnjē valdības krišana varētu palielināt Francijas procentu likmes, vēl vairāk nostiprināt valsts parādu.
https://www.france24.com/en/europe/20241...cal-crisis
Francija
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien televīzijas uzrunā vainoja galēji labējo un galēji kreiso aliansi vēsturiskajā neuzticības balsojumā, kas dienu iepriekš gāza valdību. Makrons solīja palikt amatā līdz sava pilnvaru termiņa beigām 2027.gadā un paziņoja, ka tuvākajās dienās nosauks jaunu premjerministru. Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien uzrunāja tautu pēc gāztā premjerministra Mišela Barnjē atkāpšanās dienu pēc tam, kad Nacionālajā asamblejā notikušais vēsturiskais neuzticības balsojums atstāja Franciju bez funkcionējošas valdības.
Savā runā Makrons solīja palikt amatā līdz sava pilnvaru termiņa beigām 2027.gadā un paziņoja, ka dažu dienu laikā nosauks jaunu premjerministru, taču nesniedza mājienus, kurš tas varētu būt.
Viņš arī vainoja savus oponentus galēji labējos par Barnjē valdības gāzšanu.
Viņi izvēlējās "nedarīt, bet atsaukt", sacīja Makrons, piebilstot: "Viņi izvēlējās nekārtības."
Prezidents sacīja, ka galēji labējie un galēji kreisie ir apvienojušies, viņaprāt, "pretrepublikāniskā frontē" un uzsvēra: "Es neuzņemšos citu cilvēku bezatbildību."
Gan kreisā spārna Jaunās tautas frontes alianse, gan galēji labējais Nacionālais mītiņš solīja gāzt valdību pēc tam, kad labējais Barnjē bez balsojuma parlamentā virzīja nepopulāro sociālās apdrošināšanas budžeta likumprojektu.
Makrons apstiprināja, ka līdz decembra vidum tiks iesniegts īpašs likums, kas ļautu valstij no 1.janvāra iekasēt nodokļus un izvairīties no slēgšanas.
"Sabiedriskie pakalpojumi darbosies, uzņēmumi varēs strādāt," viņš teica. Pēc tam jaunā valdība sagatavos budžeta likumu 2025. gadam, kas ļaus Francijai, kā plānots, investēt tās armijā, tieslietās un policijā, kā arī atbalstīt grūtībās nonākušos lauksaimniekus, sacīja Makrons.
Dienas sākumā Makrons oficiāli pieņēma Barnjē atkāpšanos pēc neuzticības balsojuma.
Taču Barnjē un citi ministri paliks "atbildīgi par aktuālajām lietām līdz jaunas valdības iecelšanai", teikts paziņojumā.
Neuzticības ierosinājums Nacionālajā Asamblejā tika pieņemts ar 331 balsi no 574, liekot Barnjē atkāpties no amata jau pēc trīs mēnešiem, kas ir īsākais jebkura premjerministra pilnvaru termiņš mūsdienu Francijas vēsturē.
Makronam ir kritisks uzdevums nosaukt aizvietotāju, kas spētu vadīt mazākuma valdību parlamentā, kurā nevienai partijai nav vairākuma. Nacionālās asamblejas prezidents un Makrona partijas biedrs Jaels Brauns-Pivets mudināja prezidentu rīkoties ātri.
"Es iesaku viņam ātri pieņemt lēmumu par jaunu premjerministru," Brauns-Pivets ceturtdien sacīja radio France Inter. “Nedrīkst būt nekādas politiskās vilcināšanās. Mums ir vajadzīgs vadītājs, kurš var runāt ar visiem un strādāt, lai pieņemtu jaunu budžeta likumprojektu.
Process var izrādīties sarežģīts. Makrona administrācija vēl nav apstiprinājusi nevienu vārdu, lai gan Francijas mediji ir ziņojuši par centristu kandidātu sarakstu, kas varētu patikt abām politiskā spektra pusēm.
Makronam bija vajadzīgi vairāk nekā divi mēneši, lai ieceltu Barnjē pēc viņa partijas sakāves jūnijā notikušajās parlamenta vēlēšanās, radot bažas par iespējamu aizkavēšanos šoreiz.
Neuzticības balsojums rosināja opozīcijas līderus, daži nepārprotami aicināja Makronu atkāpties.
"Es uzskatu, ka stabilitātei ir nepieciešama Republikas prezidenta aiziešana," trešdienas vakarā BFM TV sacīja galēji kreisās partijas France Unbowed līderis Manuels Bompards.
Galēji labējās Nacionālā mītiņa līdere Marina Lepēna, kuras partijai ir visvairāk vietu Asamblejā, pārstāja aicināt Makronu atkāpties no amata, taču brīdināja, ka "spiediens uz Republikas prezidentu kļūs arvien spēcīgāks un stiprāks".
Makrons tomēr ir noraidījis šādus aicinājumus un noraidījis jaunas likumdevēja vēlēšanas. Francijas konstitūcija neparedz prezidenta atkāpšanos pēc tam, kad viņa valdību gāza Nacionālā asambleja.
Konstitūcija arī nosaka, ka jaunas likumdevēja vēlēšanas nevar rīkot vismaz līdz jūlijam, radot potenciālu strupceļu politikas veidotājiem.
Politiskā nestabilitāte ir pastiprinājusi bažas par Francijas ekonomiku, īpaši tās parādu, kas bez būtiskām reformām nākamgad varētu pieaugt līdz 7% no IKP.
Analītiķi saka, ka Barnjē valdības krišana varētu palielināt Francijas procentu likmes, vēl vairāk nostiprināt valsts parādu.
https://www.france24.com/en/europe/20241...cal-crisis
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs