2024-12-08 17:37
KOSMOSA FAKTI: DIENA 11/365 ?
Fakts, ka uz Zemes var būt pilni Saules aptumsumi, ir pilnīga nejaušība un neturpināsies mūžīgi. Mēness attālinās no Zemes, debesīs kļūstot salīdzinoši mazāks, tāpēc aptuveni 1,2 miljardu gadu laikā tas vairs nespēs pilnībā nosegt Saules disku!
KOSMOSA FAKTI: DIENA 12/365 ?
Gandrīz katras galaktikas centrā ir melnais caurums. Un tie ir tik lieli, ka tos sauc par **supermasīviem** melnajiem caurumiem, kas sver no 1 līdz 40 000 miljoniem reižu vairāk nekā Saule. (Jā, Piena Ceļam tāds ir!)
KOSMOSA FAKTI: DIENA 13/365?
Eksoplanetas ir planētas ārpus Saules sistēmas, un kopš mēs tās pirmo reizi sākām atklāt 1992. gadā, mēs esam atklājuši, ka tās ir ļoti izplatītas. Vidēji vismaz viena zvaigzne! (Joprojām nav skaidrs, kādai daļai zvaigžņu ir eksoplanetas.)
KOSMOSA FAKTI: DIENA 14/365?
Kad zvaigžņu kopas vai mazas galaktikas mijiedarbojas ar lielākām galaktikām, tās tiek saplēstas plūdmaiņu spēku ietekmē, atstājot aiz sevis garus zvaigžņu lokus, ko sauc par zvaigžņu plūsmām. Tie ir ne tikai skaisti, bet arī palīdz mums uzzināt par galaktikas gravitāciju, t.sk. tumšā viela.
KOSMOSA FAKTI: DIENA 15/365?
Zeme nav vienīgā vieta mūsu Saules sistēmā ar ezeriem — tādi ir Saturna lielākajam pavadonim Titānam! Tagad tas nav ŪDENS ezeros, tas galvenokārt ir metāns, bet tomēr šī ir vienīgā vieta, ko mēs zinām, kur ir stabili virsmas šķidruma ķermeņi.
KOSMOSA FAKTI: DIENA 16/365?
Mūsu galaktika ir daļa no galaktiku grupas, ko radoši sauc par vietējo grupu. Mēs precīzi nezinām, cik galaktiku ir mūsu grupā, bet pamatā tā ir mēs un Andromedas galaktika un pēc tam virkne (30+) mazāku satelītgalaktiku.
KOSMOSA FAKTI: DIENA 17/365?
Ir ierosināts eksoplanetu veids, ko sauc par "acs ābola planētu", kur plūdmaiņu bloķētai planētai ir viens un tas pats punkts, kas vienmēr saņem visu saules gaismu. Tas var radīt tādas pazīmes kā caurumi ledus loksnē, kas izskatītos kā acs ābols!
KOSMOSA FAKTI: DIENA 18/365?
Zemei ir Lielais Ķīnas mūris, un Visumam ir Slouna Lielais mūris — galaktikas pavediens, kas atrodas 1 miljarda gaismas gadu attālumā un **1,37 miljardu gaismas gadu garš**. Tā ir viena no lielākajām zināmajām struktūrām Visumā!
KOSMOSA FAKTI: DIENA 19/365?
Mēness ir ļoti izplatīts Saules sistēmā! Ir zināmi 296 (un arvien vairāk) pavadoņi, tostarp 20 pavadoņi, kas ir pietiekami lieli, lai tie varētu noapaļot paši savas gravitācijas ietekmē.
20 pašnoapaļoti Saules sistēmas pavadoņi, kas parādīti mērogā 3 rindās.
KOSMOSA FAKTI: DIENA 20/365?
Mūsu Saule ir viena zvaigzne, tāpēc mums tas šķiet normāli, taču patiesībā puse no Saulei līdzīgām zvaigznēm mūsu galaktikā ir bināras zvaigznes. Un tā kā binārā zvaigzne satur 2 zvaigznes, tas nozīmē, ka tikai trešdaļa zvaigžņu ķermeņu ir tādi kā mūsu Saule!
Fakts, ka uz Zemes var būt pilni Saules aptumsumi, ir pilnīga nejaušība un neturpināsies mūžīgi. Mēness attālinās no Zemes, debesīs kļūstot salīdzinoši mazāks, tāpēc aptuveni 1,2 miljardu gadu laikā tas vairs nespēs pilnībā nosegt Saules disku!
KOSMOSA FAKTI: DIENA 12/365 ?
Gandrīz katras galaktikas centrā ir melnais caurums. Un tie ir tik lieli, ka tos sauc par **supermasīviem** melnajiem caurumiem, kas sver no 1 līdz 40 000 miljoniem reižu vairāk nekā Saule. (Jā, Piena Ceļam tāds ir!)
KOSMOSA FAKTI: DIENA 13/365?
Eksoplanetas ir planētas ārpus Saules sistēmas, un kopš mēs tās pirmo reizi sākām atklāt 1992. gadā, mēs esam atklājuši, ka tās ir ļoti izplatītas. Vidēji vismaz viena zvaigzne! (Joprojām nav skaidrs, kādai daļai zvaigžņu ir eksoplanetas.)
KOSMOSA FAKTI: DIENA 14/365?
Kad zvaigžņu kopas vai mazas galaktikas mijiedarbojas ar lielākām galaktikām, tās tiek saplēstas plūdmaiņu spēku ietekmē, atstājot aiz sevis garus zvaigžņu lokus, ko sauc par zvaigžņu plūsmām. Tie ir ne tikai skaisti, bet arī palīdz mums uzzināt par galaktikas gravitāciju, t.sk. tumšā viela.
KOSMOSA FAKTI: DIENA 15/365?
Zeme nav vienīgā vieta mūsu Saules sistēmā ar ezeriem — tādi ir Saturna lielākajam pavadonim Titānam! Tagad tas nav ŪDENS ezeros, tas galvenokārt ir metāns, bet tomēr šī ir vienīgā vieta, ko mēs zinām, kur ir stabili virsmas šķidruma ķermeņi.
KOSMOSA FAKTI: DIENA 16/365?
Mūsu galaktika ir daļa no galaktiku grupas, ko radoši sauc par vietējo grupu. Mēs precīzi nezinām, cik galaktiku ir mūsu grupā, bet pamatā tā ir mēs un Andromedas galaktika un pēc tam virkne (30+) mazāku satelītgalaktiku.
KOSMOSA FAKTI: DIENA 17/365?
Ir ierosināts eksoplanetu veids, ko sauc par "acs ābola planētu", kur plūdmaiņu bloķētai planētai ir viens un tas pats punkts, kas vienmēr saņem visu saules gaismu. Tas var radīt tādas pazīmes kā caurumi ledus loksnē, kas izskatītos kā acs ābols!
KOSMOSA FAKTI: DIENA 18/365?
Zemei ir Lielais Ķīnas mūris, un Visumam ir Slouna Lielais mūris — galaktikas pavediens, kas atrodas 1 miljarda gaismas gadu attālumā un **1,37 miljardu gaismas gadu garš**. Tā ir viena no lielākajām zināmajām struktūrām Visumā!
KOSMOSA FAKTI: DIENA 19/365?
Mēness ir ļoti izplatīts Saules sistēmā! Ir zināmi 296 (un arvien vairāk) pavadoņi, tostarp 20 pavadoņi, kas ir pietiekami lieli, lai tie varētu noapaļot paši savas gravitācijas ietekmē.
20 pašnoapaļoti Saules sistēmas pavadoņi, kas parādīti mērogā 3 rindās.
KOSMOSA FAKTI: DIENA 20/365?
Mūsu Saule ir viena zvaigzne, tāpēc mums tas šķiet normāli, taču patiesībā puse no Saulei līdzīgām zvaigznēm mūsu galaktikā ir bināras zvaigznes. Un tā kā binārā zvaigzne satur 2 zvaigznes, tas nozīmē, ka tikai trešdaļa zvaigžņu ķermeņu ir tādi kā mūsu Saule!