“Nāves nometne”: Sīrijas Sednajas cietuma spocīgā vēsture
Sīrijas nemiernieki, ko vada islāmistu bruņotais grupējums Hayat Tahrir al-Sham, svētdien paziņoja, ka ir atbrīvojuši tūkstošiem politieslodzīto pēc dramatiskas 10 dienu militārās kampaņas, kas gāza Asada ģimenes 50 gadus ilgo valdīšanu. Kad bijušie ieslodzītie atkal apvienojas ar savām ģimenēm, joprojām ir jautājumi par cietuma slēptajām daļām un tā brutālās vēstures apjomu Asada režīma laikā.
Abu Mohammeda al Golāni vadītie kaujinieki Hayat Tahrir al-Sham (HTS) svētdien pārņēma kontroli pār Sīrijas bēdīgi slaveno Sednajas cietumu netālu no Damaskas pēc tam, kad tie bija iekļuvuši galvaspilsētā un piespieduši ilggadējo līderi Bašaru al Asadu bēgt uz Krieviju.
Nemiernieki iebruka objektā, atbrīvojot tūkstošiem cilvēku – galvenokārt Asada režīma pretiniekus –, kuri bija ieslodzīti kopš Sīrijas sacelšanās sākuma 2011. gadā vai pat ilgāk.
Aizturētie izplūda no Asada aizturēšanas sistēmas, atkal apvienojoties ar ģimenēm, kuras ilgu laiku uzskatīja, ka viņiem ir izpildīts nāvessods. Aptuveni 20 km attālumā esošā mošeja ir kļuvusi par tikšanās vietu ieslodzītajiem, lai atrastu savus radiniekus, ziņo BBC.
Tomēr daudzi vēl pirmdien meklēja Sednajas tumšajos gaiteņos, cerot atrast joprojām pazudušos tuviniekus.
Sīrijas civilās aizsardzības grupa "Baltās ķiveres" pirmdien paziņoja, ka Sednajas cietumā ir nosūtījusi "5 specializētas neatliekamās palīdzības vienības, lai veiktu izmeklēšanu" pēc ziņojumiem par slepenām ieejām un slēptām pazemes kamerām, kas atrodas vairākus stāvus pazemē.
Tiek ziņots, ka komandas meklēja slēptās durvis vai neatklātus pagrabus, kas ir saistīti ar objektu, kur joprojām varētu tikt turēti aizturētie.
"Komandas vada personas, kas pārzina cietuma sarežģītās detaļas, kā arī informāciju no cilvēkiem, ar kuriem sazinājušās ģimenes, kuras apgalvo, ka zina par slēptām ieejām vai pagrabiem," teikts Baltās ķiveres ierakstā X.
Tiek izmantoti arī sienu uzlaušanas speciālisti un apmācītu suņu vienības.
Pirmdienas pēcpusdienā grupa nebija atradusi nekādus pierādījumus par aizturētajiem, izņemot tos, kas jau bija atbrīvoti, taču viņi turpināja savus centienus. "Mūsu komandas turpinās pārmeklēt katru cietuma stūri, lai nodrošinātu, ka visas teritorijas tiek rūpīgi pārbaudītas," norādīja grupa.
Tiešsaistē cirkulējošie video, šķiet, rāda videonovērošanu vairākām pazemes kamerām un centieniem piekļūt cietuma pazemes daļām. Tomēr pretrunīgi ziņojumi ir sajaukuši situāciju.
Aizturēto un pazudušo Sednajas cietumā asociācija (ADMSP) pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, noliedzot pazemes kameru esamību.
"ADMSP apstiprina pēdējā aizturētā atbrīvošanu no Saidnajas cietuma vakar, 2024. gada 8. decembrī, plkst. 11:00 pēc Damaskas laika," teikts paziņojumā.
"Nav patiesības par pazemē iesprostoto aizturēto klātbūtni, un dažos preses ziņojumos ietvertā informācija ir neprecīza," piebilda tā.
Ēnu mantojums
Cietums atrodas 30 km uz ziemeļiem no Damaskas, un tiek lēsts, ka kopējā cietuma platība ir aptuveni 1,4 kvadrātkilometri. Cietuma izveides centieni sākās 1978. gadā, liecina ADMSP 2022. gadā publicētais ziņojums.
Sīrijas valdība konfiscēja zemi vietējiem īpašniekiem, nododot to Aizsardzības ministrijai cietuma celtniecībai. Celtniecība sākās 1981. gadā un turpinājās līdz 1986. gadam, pirmajam aizturētajam ierodoties 1987. gadā.
Neskatoties uz tās bēdīgo slavu, daudz kas par Sednaya darbību joprojām ir noslēpumā tīts. Nevalstiskajām organizācijām nekad nebija atļauts iekļūt cietumā, jo apmeklējumiem bija nepieciešama gan militārās policijas, gan militārās izlūkošanas atļauja. Līdz ar to pieejamā informācija ir iegūta no bijušo aizturēto un apsargu liecībām.
2017. gadā Amnesty International izmantoja 3D modelēšanu, lai rekonstruētu cietuma izkārtojumu, pamatojoties uz 84 izdzīvojušo liecībām. "Mēs paļāvāmies uz bijušo ieslodzīto akustiskajām atmiņām, lai izveidotu detalizētu priekšstatu par cietuma darbību," sacīja Amnesty International France ieroču un konfliktu aizstāvības virsnieks Eimeriks Elluins.
Iegūtie modeļi atklāja struktūru, kas paredzēta ieslodzīto izolēšanai un terorizēšanai ar sistemātisku spīdzināšanu un piespiedu pazušanu.
"Saidnajā pratināšanas nenotiek," rakstīja Amnesty. "Spīdzināšana netiek izmantota informācijas iegūšanai, bet šķietami kā veids, kā degradēt, sodīt un pazemot. Ieslodzītie tiek nerimstoši vērsti pret ieslodzītajiem, nespējot “atzīsties”, lai izglābtos no turpmākas piekaušanas.
Amnesty atklāja, ka Sednaya sastāvēja no divām galvenajām ēkām, kurās varēja izmitināt no 10 000 līdz 20 000 ieslodzīto. Aizturētie tika nošķirti pēc viņu statusa. “Baltajā” ēkā atradās militārpersonas, kuras aizturētas par noziegumiem vai pārkāpumiem, piemēram, slepkavībām, zādzībām, korupciju vai izvairīšanos no iekasēšanas.
Turpretim “sarkanā” ēka bija paredzēta drošības aizturētajiem – civiliedzīvotājiem un militārpersonām, kas ieslodzīti “aizbildinoties ar viņu paustajiem viedokļiem, savām politiskajām aktivitātēm vai safabricētām apsūdzībām par terorismu”, norāda ADMSP.
Sistemātiskas ļaunprātīgas izmantošanas vēsture
Tiesību aizstāvju grupas un izdzīvojušie Sednaju raksturojuši kā "nāves nometni", kur Asada režīms atklāja savu brutalitāti, īpaši pēc Arābu pavasara protestiem, kas reģionā pārņēma 2010. gadā.
Šie protesti izplatījās Sīrijā 2011. gadā, kad iedzīvotāji sāka pieprasīt politiskas reformas un Asada ģimenes autokrātiskās varas izbeigšanu. Sekoja vardarbīga režīma apspiešana, un Sednaja kļuva par galveno aizturēšanas, spīdzināšanas un nāvessoda izpildes vietu.
Saskaņā ar Amnesty International datiem, no 2011. līdz 2015. gadam nāvessods tika izpildīts no 5000 līdz 13 000 cilvēku, galvenokārt pakarot.
"Nāvessoda izpilde notika regulāri, parasti pirmdienās un trešdienās," sacīja Elluins. "Pēc fiktīvas tiesas, kas ilga ne vairāk kā trīs minūtes, iestādes veica masveida pakāršanu sarkanās ēkas pagrabā. Upuri tika sisti, pakārti un slepeni iznīcināti.
Papildus nāvessoda izpildei un spīdzināšanai cietuma tumšo vēsturi ir iezīmējušas arī piespiedu pazušana. ANO lēš, ka kopš 2011. gada visā valstī ir pazuduši vairāk nekā 100 000 sīriešu, un ģimenes ir palikušas ciešanas, nezinot savu tuvinieku likteņus. Tiek uzskatīts, ka daudzi no viņiem kādā brīdī ir aizturēti Sednajā.
Sednajas cietuma mantojums kalpo kā vēss atgādinājums par Asada režīma brutalitāti. Kamēr neatliekamās palīdzības vienības turpina izmeklēšanu, tur pastrādāto šausmu patiesais mērogs, iespējams, nekad nebūs pilnībā zināms. Taču izdzīvojušajiem un pazudušo ģimenēm cīņa par taisnību nebūt nav beigusies.
"Mums ir jānodrošina, lai šo noziegumu vainīgie tiktu tiesāti," sacīja Elluins. "Starptautiskajai sabiedrībai ir jārīkojas izlēmīgi, lai izmeklētu un sauktu pie atbildības šīs zvērības."
https://www.france24.com/en/middle-east/...-hts-assad
Sīrijas nemiernieki, ko vada islāmistu bruņotais grupējums Hayat Tahrir al-Sham, svētdien paziņoja, ka ir atbrīvojuši tūkstošiem politieslodzīto pēc dramatiskas 10 dienu militārās kampaņas, kas gāza Asada ģimenes 50 gadus ilgo valdīšanu. Kad bijušie ieslodzītie atkal apvienojas ar savām ģimenēm, joprojām ir jautājumi par cietuma slēptajām daļām un tā brutālās vēstures apjomu Asada režīma laikā.
Abu Mohammeda al Golāni vadītie kaujinieki Hayat Tahrir al-Sham (HTS) svētdien pārņēma kontroli pār Sīrijas bēdīgi slaveno Sednajas cietumu netālu no Damaskas pēc tam, kad tie bija iekļuvuši galvaspilsētā un piespieduši ilggadējo līderi Bašaru al Asadu bēgt uz Krieviju.
Nemiernieki iebruka objektā, atbrīvojot tūkstošiem cilvēku – galvenokārt Asada režīma pretiniekus –, kuri bija ieslodzīti kopš Sīrijas sacelšanās sākuma 2011. gadā vai pat ilgāk.
Aizturētie izplūda no Asada aizturēšanas sistēmas, atkal apvienojoties ar ģimenēm, kuras ilgu laiku uzskatīja, ka viņiem ir izpildīts nāvessods. Aptuveni 20 km attālumā esošā mošeja ir kļuvusi par tikšanās vietu ieslodzītajiem, lai atrastu savus radiniekus, ziņo BBC.
Tomēr daudzi vēl pirmdien meklēja Sednajas tumšajos gaiteņos, cerot atrast joprojām pazudušos tuviniekus.
Sīrijas civilās aizsardzības grupa "Baltās ķiveres" pirmdien paziņoja, ka Sednajas cietumā ir nosūtījusi "5 specializētas neatliekamās palīdzības vienības, lai veiktu izmeklēšanu" pēc ziņojumiem par slepenām ieejām un slēptām pazemes kamerām, kas atrodas vairākus stāvus pazemē.
Tiek ziņots, ka komandas meklēja slēptās durvis vai neatklātus pagrabus, kas ir saistīti ar objektu, kur joprojām varētu tikt turēti aizturētie.
"Komandas vada personas, kas pārzina cietuma sarežģītās detaļas, kā arī informāciju no cilvēkiem, ar kuriem sazinājušās ģimenes, kuras apgalvo, ka zina par slēptām ieejām vai pagrabiem," teikts Baltās ķiveres ierakstā X.
Tiek izmantoti arī sienu uzlaušanas speciālisti un apmācītu suņu vienības.
Pirmdienas pēcpusdienā grupa nebija atradusi nekādus pierādījumus par aizturētajiem, izņemot tos, kas jau bija atbrīvoti, taču viņi turpināja savus centienus. "Mūsu komandas turpinās pārmeklēt katru cietuma stūri, lai nodrošinātu, ka visas teritorijas tiek rūpīgi pārbaudītas," norādīja grupa.
Tiešsaistē cirkulējošie video, šķiet, rāda videonovērošanu vairākām pazemes kamerām un centieniem piekļūt cietuma pazemes daļām. Tomēr pretrunīgi ziņojumi ir sajaukuši situāciju.
Aizturēto un pazudušo Sednajas cietumā asociācija (ADMSP) pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, noliedzot pazemes kameru esamību.
"ADMSP apstiprina pēdējā aizturētā atbrīvošanu no Saidnajas cietuma vakar, 2024. gada 8. decembrī, plkst. 11:00 pēc Damaskas laika," teikts paziņojumā.
"Nav patiesības par pazemē iesprostoto aizturēto klātbūtni, un dažos preses ziņojumos ietvertā informācija ir neprecīza," piebilda tā.
Ēnu mantojums
Cietums atrodas 30 km uz ziemeļiem no Damaskas, un tiek lēsts, ka kopējā cietuma platība ir aptuveni 1,4 kvadrātkilometri. Cietuma izveides centieni sākās 1978. gadā, liecina ADMSP 2022. gadā publicētais ziņojums.
Sīrijas valdība konfiscēja zemi vietējiem īpašniekiem, nododot to Aizsardzības ministrijai cietuma celtniecībai. Celtniecība sākās 1981. gadā un turpinājās līdz 1986. gadam, pirmajam aizturētajam ierodoties 1987. gadā.
Neskatoties uz tās bēdīgo slavu, daudz kas par Sednaya darbību joprojām ir noslēpumā tīts. Nevalstiskajām organizācijām nekad nebija atļauts iekļūt cietumā, jo apmeklējumiem bija nepieciešama gan militārās policijas, gan militārās izlūkošanas atļauja. Līdz ar to pieejamā informācija ir iegūta no bijušo aizturēto un apsargu liecībām.
2017. gadā Amnesty International izmantoja 3D modelēšanu, lai rekonstruētu cietuma izkārtojumu, pamatojoties uz 84 izdzīvojušo liecībām. "Mēs paļāvāmies uz bijušo ieslodzīto akustiskajām atmiņām, lai izveidotu detalizētu priekšstatu par cietuma darbību," sacīja Amnesty International France ieroču un konfliktu aizstāvības virsnieks Eimeriks Elluins.
Iegūtie modeļi atklāja struktūru, kas paredzēta ieslodzīto izolēšanai un terorizēšanai ar sistemātisku spīdzināšanu un piespiedu pazušanu.
"Saidnajā pratināšanas nenotiek," rakstīja Amnesty. "Spīdzināšana netiek izmantota informācijas iegūšanai, bet šķietami kā veids, kā degradēt, sodīt un pazemot. Ieslodzītie tiek nerimstoši vērsti pret ieslodzītajiem, nespējot “atzīsties”, lai izglābtos no turpmākas piekaušanas.
Amnesty atklāja, ka Sednaya sastāvēja no divām galvenajām ēkām, kurās varēja izmitināt no 10 000 līdz 20 000 ieslodzīto. Aizturētie tika nošķirti pēc viņu statusa. “Baltajā” ēkā atradās militārpersonas, kuras aizturētas par noziegumiem vai pārkāpumiem, piemēram, slepkavībām, zādzībām, korupciju vai izvairīšanos no iekasēšanas.
Turpretim “sarkanā” ēka bija paredzēta drošības aizturētajiem – civiliedzīvotājiem un militārpersonām, kas ieslodzīti “aizbildinoties ar viņu paustajiem viedokļiem, savām politiskajām aktivitātēm vai safabricētām apsūdzībām par terorismu”, norāda ADMSP.
Sistemātiskas ļaunprātīgas izmantošanas vēsture
Tiesību aizstāvju grupas un izdzīvojušie Sednaju raksturojuši kā "nāves nometni", kur Asada režīms atklāja savu brutalitāti, īpaši pēc Arābu pavasara protestiem, kas reģionā pārņēma 2010. gadā.
Šie protesti izplatījās Sīrijā 2011. gadā, kad iedzīvotāji sāka pieprasīt politiskas reformas un Asada ģimenes autokrātiskās varas izbeigšanu. Sekoja vardarbīga režīma apspiešana, un Sednaja kļuva par galveno aizturēšanas, spīdzināšanas un nāvessoda izpildes vietu.
Saskaņā ar Amnesty International datiem, no 2011. līdz 2015. gadam nāvessods tika izpildīts no 5000 līdz 13 000 cilvēku, galvenokārt pakarot.
"Nāvessoda izpilde notika regulāri, parasti pirmdienās un trešdienās," sacīja Elluins. "Pēc fiktīvas tiesas, kas ilga ne vairāk kā trīs minūtes, iestādes veica masveida pakāršanu sarkanās ēkas pagrabā. Upuri tika sisti, pakārti un slepeni iznīcināti.
Papildus nāvessoda izpildei un spīdzināšanai cietuma tumšo vēsturi ir iezīmējušas arī piespiedu pazušana. ANO lēš, ka kopš 2011. gada visā valstī ir pazuduši vairāk nekā 100 000 sīriešu, un ģimenes ir palikušas ciešanas, nezinot savu tuvinieku likteņus. Tiek uzskatīts, ka daudzi no viņiem kādā brīdī ir aizturēti Sednajā.
Sednajas cietuma mantojums kalpo kā vēss atgādinājums par Asada režīma brutalitāti. Kamēr neatliekamās palīdzības vienības turpina izmeklēšanu, tur pastrādāto šausmu patiesais mērogs, iespējams, nekad nebūs pilnībā zināms. Taču izdzīvojušajiem un pazudušo ģimenēm cīņa par taisnību nebūt nav beigusies.
"Mums ir jānodrošina, lai šo noziegumu vainīgie tiktu tiesāti," sacīja Elluins. "Starptautiskajai sabiedrībai ir jārīkojas izlēmīgi, lai izmeklētu un sauktu pie atbildības šīs zvērības."
https://www.france24.com/en/middle-east/...-hts-assad
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs