Eduards Veidenbaums (1867-1892)

[LvSnor]

Dzeja / Poems
Eduards Veidenbaums
2022. gadā tiek atzīmēta latviešu dzejas klasiķa Eduarda Veidenbauma 155. dzimšanas un 130. miršanas gadskārta. Jau vairāk nekā gadsimtu Veidenbaums ir bijis būtisks atskaites punkts un ietekmju avots visai tālākajai latviešu literatūras attīstībai. Tomēr ir pamats domāt, ka Veidenbauma allaž spraunā un dedzīgā dzeja spēs uzrunāt arī citu tautu pārstāvjus. Līdz šim angļu valodā bijis atdzejots tikai viens Eduarda Veidenbauma dzejolis, bet jaunajā izlasē Ievas Lešinskas tulkojumā lasāmi 52 speciāli šai izlasei gatavoti dzejoļu tulkojumi.

Veidenbauma sarakstītā ir tik maz, ka tas uzlūkojams kā vesels kopums, nevis daudzpusīgi attīstīts literārais mantojums, kur iezīmējas dažādu sociālpolitisku norišu aprises, stila un poētikas pārveidnes, tēmu variācijas. Tas ir spējīgs izvirdums, stingri noblietējies kultūrslānī, un, par spīti ierobežotajam vārdu skaitam korpusā, ar spēcīgām un tālejošām sekām. Viens var apgalvot, ka Veidenbaums ir gan mākslinieciski dzejā, gan intelektuāli publicistikā uztaustījis vēstures ietekmi uz latviešu nācijas mentalitāti, kļūdams par, šķiet, pašsaprotamāko dzejnieku, kāds rakstījis šai zemnieku valodā. Cits — dzejnieka tekstos ir tverta krietni plašāka cilvēces likumsakarību ķēde.

Dzeja / Poems
2022
Latviešu un angļu valodā
Autors Eduards Veidenbaums
Sastādītājs un priekšvārda autors Raimonds Ķirķis
Redaktore Baņuta Rubess. Korektore Juta Ance Ķirķis
Atdzejotāja Ieva Lešinska. Angļu teksta korektore Iveta Boiko
Dizains Anna Aizsilniece
144 lpp. elastīgais sējums ISBN 978-9934-601-52-1
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs “Kalāči”, Cēsu novada pašvaldība

---

Ir iznācis jauns uzdevums Eduarda Veidenbauma dzejām ar pārcēlumu angļu valodā, kas liek atminēties arī senākus Veidenbauma domas un gara uzturētājus, teiksim Liviju Volkovu, no Saulcerītes Vieses kompānijas.   

No 1955. līdz 1957. gadam par ķīmijas skolotāju strādāja Sabiles vidusskolā un no 1957. līdz 1965. gadam — Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskolā. Vēlāk no 1966. līdz 1976. gadam strādāja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, no 1976. līdz 1978. gadam — Eduarda Veidenbauma muzejā „Kalāčos”, no 1976. līdz 1978. gadam Rūdolfa Blaumaņa muzejā „Brakos” un no 1978. līdz 1986. gadam — Andreja Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā. Kopā ar muzeju kolēģiem Volkova veidojusi konceptuāli jaunas ekspozīcijas: Annas Brigaderes „Sprīdīšos”, Druvienas vecajā skolā, Emīla Dārziņa „Jāņskolā”, Rūdolfa Blaumaņa un Jaņa Rozentāla muzejā, kā arī publicējusi rakstus periodikā par muzeju metodoloģijas jautājumiem.

un strādājot "Kalāčos" izdeva grāmatu "Eduards Veidenbaums" (1979) un sarakstīja ievadu Eduarda Veidenbauma "Brīvības cēlajais gars" (1978). Tas gan bija pats sākums, bet kas labi sakās, tas lieliski turpinās! 2000. gadā ir saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.