2025-01-14 12:29
Francijas premjerministrs grozīs pensiju reformas, lai iegūtu kreiso atbalstu 2025. gada budžetam
Eiropā
Francijas premjerministrs Fransuā Bairū otrdien plāno ieviest izmaiņas pensiju reformas plānos, cenšoties nodrošināt kreiso atbalstu viņa 2025. gada budžeta pieņemšanai. Iepriekšējie mēģinājumi pieņemt budžetu noveda pie strupceļa un viņa priekšgājēja valdības sabrukuma.
Paredzams, ka Francijas premjerministrs Fransuā Bairū otrdienas runā izklāstīs vienošanos par pensiju reformu vājināšanu apmaiņā pret kreiso atbalstu budžeta pieņemšanai.
Runa nākusi pēc nemierīgā 2024. gada Francijā, kad prezidents Emanuels Makrons šokēja tautu, izsludinot pirmstermiņa vēlēšanas, lai tikai zaudētu savu vairākumu parlamentā tieši tad, kad valsts finanses nonāca novārtā.
Bairū valdība, kas tika izveidota pagājušajā mēnesī pēc viņa priekšgājēja administrācijas sabrukuma, cenšas iegūt pārliecību no dažām opozīcijas partijām un jo īpaši no sociālistiem, ka viņi nebalsos pret tās 2025. gada budžetu.
Sociālisti, kas decembrī kopā ar galēji labējiem likumdevējiem noraidīja iepriekšējos budžeta priekšlikumus un pasteidzināja Mišela Barnjē valdības krišanu, ir izvirzījuši piekāpšanos 2023. gada pensiju reformā kā nosacījumu atbalsta saņemšanai.
Pirms runas joprojām nebija skaidrs, vai vienošanās ir panākta, taču pagājušajā nedēļā notikušajās sarunās Finanšu ministrijā starp finanšu ministru Ēriku Lombardu un kreiso spārnu līderiem, šķiet, ir panākts progress.
Bairū svīta atteicās atklāt sīkāku informāciju par runu, kurā viņš sniegs parlamentam valdības norādījumus, taču sacīja Reuters, ka saturā tiks ņemtas vērā viņa sarunas ar partiju līderiem un arodbiedrībām.
Tomēr sadrumstalotais, piekārtais parlaments, ko vēlētāji nodrošināja jūnijā notikušajās pirmstermiņa vēlēšanās, joprojām ir saglabājies, un nav pārliecības, ka Bairū spēs iepriecināt pietiekami daudz nepaklausīgo likumdevēju, lai izdzīvotu ilgāk nekā viņa priekšgājējs.
Nolēmis piekāpties kreisajiem, lai izvairītos no Merinas Lepēnas galēji labējo žēlastības, viņš var saniknot konservatīvos un centriskos likumdevējus, kuri baidās no jebkāda pensiju kompromisa izmaksām.
"Fransuā Bairū nedrīkst zaudēt labajā pusē to, ko viņš ieguva pa kreisi," aģentūrai Reuters sacīja Francijas politiskās domnīcas Le Millenaire vadītājs Viljams Tejs.
"Pensiju reformas apturēšana riskē sasprindzināt viņa bāzi, jo īpaši Macronistas," viņš sacīja.
Pensiju reformas daļu atcelšana, kas paaugstināja minimālo vecumu pilnas pensijas saņemšanai līdz 64 gadiem no 62 gadiem, lai ietaupītu 17 miljardus eiro gadā, varētu nobiedēt investorus, kuri jau ir izrādījuši nervozitātes pazīmes saistībā ar Francijas lielo budžeta deficītu.
Makrons, kurš savā Jaungada uzrunā piedāvāja mea culpa saistībā ar politisko nestabilitāti, ko radīja viņa negaidītais lēmums izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, brīdinājis, ka francūžiem jāstrādā vairāk, nevis mazāk. Tomēr viņš vairs nav galvenais lēmumu pieņēmējs.
Eiropā
Francijas premjerministrs Fransuā Bairū otrdien plāno ieviest izmaiņas pensiju reformas plānos, cenšoties nodrošināt kreiso atbalstu viņa 2025. gada budžeta pieņemšanai. Iepriekšējie mēģinājumi pieņemt budžetu noveda pie strupceļa un viņa priekšgājēja valdības sabrukuma.
Paredzams, ka Francijas premjerministrs Fransuā Bairū otrdienas runā izklāstīs vienošanos par pensiju reformu vājināšanu apmaiņā pret kreiso atbalstu budžeta pieņemšanai.
Runa nākusi pēc nemierīgā 2024. gada Francijā, kad prezidents Emanuels Makrons šokēja tautu, izsludinot pirmstermiņa vēlēšanas, lai tikai zaudētu savu vairākumu parlamentā tieši tad, kad valsts finanses nonāca novārtā.
Bairū valdība, kas tika izveidota pagājušajā mēnesī pēc viņa priekšgājēja administrācijas sabrukuma, cenšas iegūt pārliecību no dažām opozīcijas partijām un jo īpaši no sociālistiem, ka viņi nebalsos pret tās 2025. gada budžetu.
Sociālisti, kas decembrī kopā ar galēji labējiem likumdevējiem noraidīja iepriekšējos budžeta priekšlikumus un pasteidzināja Mišela Barnjē valdības krišanu, ir izvirzījuši piekāpšanos 2023. gada pensiju reformā kā nosacījumu atbalsta saņemšanai.
Pirms runas joprojām nebija skaidrs, vai vienošanās ir panākta, taču pagājušajā nedēļā notikušajās sarunās Finanšu ministrijā starp finanšu ministru Ēriku Lombardu un kreiso spārnu līderiem, šķiet, ir panākts progress.
Bairū svīta atteicās atklāt sīkāku informāciju par runu, kurā viņš sniegs parlamentam valdības norādījumus, taču sacīja Reuters, ka saturā tiks ņemtas vērā viņa sarunas ar partiju līderiem un arodbiedrībām.
Tomēr sadrumstalotais, piekārtais parlaments, ko vēlētāji nodrošināja jūnijā notikušajās pirmstermiņa vēlēšanās, joprojām ir saglabājies, un nav pārliecības, ka Bairū spēs iepriecināt pietiekami daudz nepaklausīgo likumdevēju, lai izdzīvotu ilgāk nekā viņa priekšgājējs.
Nolēmis piekāpties kreisajiem, lai izvairītos no Merinas Lepēnas galēji labējo žēlastības, viņš var saniknot konservatīvos un centriskos likumdevējus, kuri baidās no jebkāda pensiju kompromisa izmaksām.
"Fransuā Bairū nedrīkst zaudēt labajā pusē to, ko viņš ieguva pa kreisi," aģentūrai Reuters sacīja Francijas politiskās domnīcas Le Millenaire vadītājs Viljams Tejs.
"Pensiju reformas apturēšana riskē sasprindzināt viņa bāzi, jo īpaši Macronistas," viņš sacīja.
Pensiju reformas daļu atcelšana, kas paaugstināja minimālo vecumu pilnas pensijas saņemšanai līdz 64 gadiem no 62 gadiem, lai ietaupītu 17 miljardus eiro gadā, varētu nobiedēt investorus, kuri jau ir izrādījuši nervozitātes pazīmes saistībā ar Francijas lielo budžeta deficītu.
Makrons, kurš savā Jaungada uzrunā piedāvāja mea culpa saistībā ar politisko nestabilitāti, ko radīja viņa negaidītais lēmums izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, brīdinājis, ka francūžiem jāstrādā vairāk, nevis mazāk. Tomēr viņš vairs nav galvenais lēmumu pieņēmējs.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs