13:17
Tramps otro reizi atsauc ASV no Parīzes klimata vienošanās
Amerika
Prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru atkārtoti izstājas ASV no Parīzes klimata vienošanās, tādējādi negatīvi ietekmējot globālos centienus cīnīties pret klimata sabrukumu. Parīzes pakta mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu ilgtermiņā līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
Prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja izpildrīkojumu, kas liek Savienotajām Valstīm atkal izstāties no ievērojamā Parīzes klimata nolīguma, sniedzot triecienu pasaules centieniem apkarot globālo sasilšanu un atkal distancējot ASV no tuvākajiem sabiedrotajiem.
Trampa rīcība dažas stundas pēc tam, kad viņš bija zvērināts otrajam termiņam, atkārtoja viņa direktīvu 2017. gadā, kad viņš paziņoja, ka ASV atteiksies no globālās Parīzes vienošanās. Pakta mērķis ir ierobežot ilgtermiņa globālo sasilšanu līdz 2,7 grādiem pēc Fārenheita (1,5 grādiem pēc Celsija) virs pirmsindustriālā laikmeta vai, ja tas neizdodas, uzturēt temperatūru vismaz krietni zem 3,6 grādiem pēc Fārenheita (2 grādiem pēc Celsija) virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa.
Tramps arī parakstīja vēstuli Apvienoto Nāciju Organizācijai, norādot uz savu nodomu izstāties no 2015. gada vienošanās, kas ļauj valstīm noteikt mērķus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas, sadedzinot ogles, naftu un dabasgāzi. Paredzams, ka laika gaitā šie mērķi kļūs stingrāki, valstīm 2025. gada februāris saskaroties ar termiņu jauniem individuālajiem plāniem. Aizejošā Baidena administrācija pagājušajā mēnesī piedāvāja plānu līdz 2035. gadam samazināt ASV siltumnīcefekta gāzu emisijas par vairāk nekā 60%.
Trampa rīkojumā teikts, ka Parīzes vienošanās ir starp vairākiem starptautiskiem līgumiem, kas neatspoguļo ASV vērtības un "novirza Amerikas nodokļu maksātāju dolārus valstīm, kurām nav nepieciešama vai nav pelnīta finansiāla palīdzība Amerikas tautas interesēs".
Tā vietā, lai pievienotos globālam nolīgumam, "Savienoto Valstu veiksmīgajiem sasniegumiem ekonomikas un vides mērķu sasniegšanā vajadzētu būt paraugam citām valstīm", sacīja Tramps.
Lorenss Tubiana, Eiropas Klimata fonda izpilddirektors un Parīzes vienošanās galvenais arhitekts, plānoto ASV izstāšanos nosauca par neveiksmīgu, taču sacīja, ka darbība klimata pārmaiņu palēnināšanai "ir spēcīgāka par jebkuras atsevišķas valsts politiku un politiku".
Trampa rīcības globālais konteksts "ļoti atšķiras no 2017. gada", pirmdien sacīja Tubiana, piebilstot, ka "globālās pārejas pamatā ir neapturams ekonomiskais impulss, ko ASV ir guvusi un vadījusi, bet tagad pastāv risks, ka tā tiks zaudēta".
Viņa sacīja, ka Starptautiskā Enerģētikas aģentūra sagaida, ka galveno tīrās enerģijas tehnoloģiju globālais tirgus trīskāršosies līdz 2035. gadam, sasniedzot vairāk nekā 2 triljonus USD.
“Arī klimata krīzes ietekme pasliktinās. Briesmīgie meža ugunsgrēki Losandželosā ir pēdējais atgādinājums, ka amerikāņus, tāpat kā visus pārējos, ietekmē klimata pārmaiņu saasināšanās," sacīja Tubiana.
Džīna Makartija, kura bija Baltā nama klimata padomniece demokrāta prezidenta Džo Baidena laikā, sacīja: ja Tramps, republikānis, "patiesi vēlas, lai Amerika vadītu globālo ekonomiku, kļūtu enerģētiski neatkarīga un radītu labi apmaksātas darbavietas amerikāņiem". Jāturpina koncentrēties uz mūsu tīrās enerģijas nozares attīstību Tīras tehnoloģijas samazina enerģijas izmaksas visā mūsu valstī.
Pasaulē tagad ilgstoši ir 2,3 grādi pēc Fārenheita (1,3 grādi pēc Celsija) virs 1800. gadu vidus temperatūras. Lielākā daļa, bet ne visas klimata monitoringa aģentūras teica, ka globālā temperatūra pagājušajā gadā pārsniedza sasilšanas atzīmi 2,7 grādi pēc Fārenheita, un visas teica, ka tas bija siltākais gads, kāds ir reģistrēts.
Izstāšanās process no Parīzes vienošanās ilgst vienu gadu. Trampa iepriekšējā izstāšanās stājās spēkā nākamajā dienā pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām, kurās viņš zaudēja Baidenam.
Lai gan pirmā Trampa vadītā izstāšanās no nozīmīgākās ANO vienošanās, ko pieņēma 196 valstis, šokēja un saniknoja valstis visā pasaulē, "neviena valsts nesekoja ASV ārpus durvīm," sacīja Aldens Meijers, ilggadējais ANO klimata sarunu analītiķis. Eiropas domnīca E3G.
Tā vietā citas valstis atjaunoja savu apņemšanos palēnināt klimata pārmaiņas, kā arī investori, uzņēmumi, gubernatori, mēri un citi ASV, sacīja Meiers un citi eksperti.
Tomēr viņi pauda nožēlu par ASV līdera zaudēšanu globālajos centienos palēnināt klimata pārmaiņas, lai gan pasaule ir ceļā uz vēl vienu karstā gada rekordu un ir skārusi no sausuma līdz viesuļvētrai un plūdiem līdz meža ugunsgrēkiem.
"Skaidrs, ka Amerika nespēlēs vadošo lomu, palīdzot atrisināt klimata krīzi, kas ir lielākā dilemma, ar kādu cilvēki jebkad ir saskārušies," sacīja klimata aktīvists un rakstnieks Bils Makkibens. "Tuvākajos gados labākais, ko varam cerēt, ir tas, ka Vašingtonai neizdosies sagraut citu centienus."
Aptuveni puse amerikāņu “nedaudz” vai “stingri” iebilst pret ASV rīcību, lai izstātu no klimata vienošanās, un pat republikāņi nav pārliecinoši par to, liecina The Associated Press-NORC Sabiedrisko lietu pētījumu centra aptauja. Tikai aptuveni 2 no 10 ASV pieaugušajiem “nedaudz” vai “stingri” atbalsta izstāšanos no Parīzes vienošanās, savukārt aptuveni viena ceturtā daļa ir neitrāli.
Liela daļa iebildumu pret ASV izstāšanos nāk no demokrātu puses, taču arī republikāņi izrāda zināmu ambivalenci. Nedaudz mazāk nekā puse republikāņu atbalsta izstāšanos no klimata vienošanās, savukārt aptuveni 2 no 10 ir pret.
Ķīna pirms vairākiem gadiem apsteidza ASV kā pasaulē lielāko ikgadējo oglekļa dioksīda emisiju valsti. ASV — otrā lielākā ikgadējā oglekļa piesārņojošā valsts — 2023. gadā izlaida gaisā 4,9 miljardus tonnu oglekļa dioksīda, kas ir par 11% mazāk nekā desmit gadus iepriekš, liecina zinātnieki, kuri izseko globālā oglekļa projekta emisijas.
Bet oglekļa dioksīds atmosfērā saglabājas gadsimtiem ilgi, tāpēc ASV ir iekļāvušas vairāk siltumu slazdošās gāzes, kas tagad atrodas gaisā, nekā jebkura cita valsts. Saskaņā ar Global Carbon Project datiem ASV ir atbildīgas par gandrīz 22% no oglekļa dioksīda, kas atmosfērā nonāk kopš 1950. gada.
Lai gan Trampa pirmā pilnvaru termiņa laikā turpinājās globālie centieni cīnīties pret klimata pārmaiņām, daudzi eksperti bažījas, ka otrais Trampa pilnvaru termiņš būs daudz kaitīgāks, jo ASV vēl vairāk atteiksies no centieniem klimata jomā, tādējādi varot sabojāt nākamo prezidentu centienus. Tā kā Tramps, kurš ir atlaidis klimata pārmaiņas, ir atbildīgs par pasaules vadošo ekonomiku, šie eksperti baidās, ka citas valstis, īpaši Ķīna, varētu to izmantot kā attaisnojumu, lai atvieglotu savus centienus ierobežot oglekļa emisijas.
Saimons Stīls, ANO klimata pārmaiņu izpildsekretārs, pauda cerību, ka ASV turpinās pieņemt globālo tīrās enerģijas uzplaukumu.
"Tā ignorēšana tikai nosūta visu šo milzīgo bagātību konkurentu ekonomikām, savukārt klimata katastrofas, piemēram, sausums, meža ugunsgrēki un supervētras, turpina pasliktināties," sacīja Stīls. "Durvis joprojām ir atvērtas Parīzes nolīgumam, un mēs atzinīgi vērtējam jebkuras un visu valstu konstruktīvu iesaistīšanos. ”.
Amerika
Prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru atkārtoti izstājas ASV no Parīzes klimata vienošanās, tādējādi negatīvi ietekmējot globālos centienus cīnīties pret klimata sabrukumu. Parīzes pakta mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu ilgtermiņā līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
Prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja izpildrīkojumu, kas liek Savienotajām Valstīm atkal izstāties no ievērojamā Parīzes klimata nolīguma, sniedzot triecienu pasaules centieniem apkarot globālo sasilšanu un atkal distancējot ASV no tuvākajiem sabiedrotajiem.
Trampa rīcība dažas stundas pēc tam, kad viņš bija zvērināts otrajam termiņam, atkārtoja viņa direktīvu 2017. gadā, kad viņš paziņoja, ka ASV atteiksies no globālās Parīzes vienošanās. Pakta mērķis ir ierobežot ilgtermiņa globālo sasilšanu līdz 2,7 grādiem pēc Fārenheita (1,5 grādiem pēc Celsija) virs pirmsindustriālā laikmeta vai, ja tas neizdodas, uzturēt temperatūru vismaz krietni zem 3,6 grādiem pēc Fārenheita (2 grādiem pēc Celsija) virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa.
Tramps arī parakstīja vēstuli Apvienoto Nāciju Organizācijai, norādot uz savu nodomu izstāties no 2015. gada vienošanās, kas ļauj valstīm noteikt mērķus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas, sadedzinot ogles, naftu un dabasgāzi. Paredzams, ka laika gaitā šie mērķi kļūs stingrāki, valstīm 2025. gada februāris saskaroties ar termiņu jauniem individuālajiem plāniem. Aizejošā Baidena administrācija pagājušajā mēnesī piedāvāja plānu līdz 2035. gadam samazināt ASV siltumnīcefekta gāzu emisijas par vairāk nekā 60%.
Trampa rīkojumā teikts, ka Parīzes vienošanās ir starp vairākiem starptautiskiem līgumiem, kas neatspoguļo ASV vērtības un "novirza Amerikas nodokļu maksātāju dolārus valstīm, kurām nav nepieciešama vai nav pelnīta finansiāla palīdzība Amerikas tautas interesēs".
Tā vietā, lai pievienotos globālam nolīgumam, "Savienoto Valstu veiksmīgajiem sasniegumiem ekonomikas un vides mērķu sasniegšanā vajadzētu būt paraugam citām valstīm", sacīja Tramps.
Lorenss Tubiana, Eiropas Klimata fonda izpilddirektors un Parīzes vienošanās galvenais arhitekts, plānoto ASV izstāšanos nosauca par neveiksmīgu, taču sacīja, ka darbība klimata pārmaiņu palēnināšanai "ir spēcīgāka par jebkuras atsevišķas valsts politiku un politiku".
Trampa rīcības globālais konteksts "ļoti atšķiras no 2017. gada", pirmdien sacīja Tubiana, piebilstot, ka "globālās pārejas pamatā ir neapturams ekonomiskais impulss, ko ASV ir guvusi un vadījusi, bet tagad pastāv risks, ka tā tiks zaudēta".
Viņa sacīja, ka Starptautiskā Enerģētikas aģentūra sagaida, ka galveno tīrās enerģijas tehnoloģiju globālais tirgus trīskāršosies līdz 2035. gadam, sasniedzot vairāk nekā 2 triljonus USD.
“Arī klimata krīzes ietekme pasliktinās. Briesmīgie meža ugunsgrēki Losandželosā ir pēdējais atgādinājums, ka amerikāņus, tāpat kā visus pārējos, ietekmē klimata pārmaiņu saasināšanās," sacīja Tubiana.
Džīna Makartija, kura bija Baltā nama klimata padomniece demokrāta prezidenta Džo Baidena laikā, sacīja: ja Tramps, republikānis, "patiesi vēlas, lai Amerika vadītu globālo ekonomiku, kļūtu enerģētiski neatkarīga un radītu labi apmaksātas darbavietas amerikāņiem". Jāturpina koncentrēties uz mūsu tīrās enerģijas nozares attīstību Tīras tehnoloģijas samazina enerģijas izmaksas visā mūsu valstī.
Pasaulē tagad ilgstoši ir 2,3 grādi pēc Fārenheita (1,3 grādi pēc Celsija) virs 1800. gadu vidus temperatūras. Lielākā daļa, bet ne visas klimata monitoringa aģentūras teica, ka globālā temperatūra pagājušajā gadā pārsniedza sasilšanas atzīmi 2,7 grādi pēc Fārenheita, un visas teica, ka tas bija siltākais gads, kāds ir reģistrēts.
Izstāšanās process no Parīzes vienošanās ilgst vienu gadu. Trampa iepriekšējā izstāšanās stājās spēkā nākamajā dienā pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām, kurās viņš zaudēja Baidenam.
Lai gan pirmā Trampa vadītā izstāšanās no nozīmīgākās ANO vienošanās, ko pieņēma 196 valstis, šokēja un saniknoja valstis visā pasaulē, "neviena valsts nesekoja ASV ārpus durvīm," sacīja Aldens Meijers, ilggadējais ANO klimata sarunu analītiķis. Eiropas domnīca E3G.
Tā vietā citas valstis atjaunoja savu apņemšanos palēnināt klimata pārmaiņas, kā arī investori, uzņēmumi, gubernatori, mēri un citi ASV, sacīja Meiers un citi eksperti.
Tomēr viņi pauda nožēlu par ASV līdera zaudēšanu globālajos centienos palēnināt klimata pārmaiņas, lai gan pasaule ir ceļā uz vēl vienu karstā gada rekordu un ir skārusi no sausuma līdz viesuļvētrai un plūdiem līdz meža ugunsgrēkiem.
"Skaidrs, ka Amerika nespēlēs vadošo lomu, palīdzot atrisināt klimata krīzi, kas ir lielākā dilemma, ar kādu cilvēki jebkad ir saskārušies," sacīja klimata aktīvists un rakstnieks Bils Makkibens. "Tuvākajos gados labākais, ko varam cerēt, ir tas, ka Vašingtonai neizdosies sagraut citu centienus."
Aptuveni puse amerikāņu “nedaudz” vai “stingri” iebilst pret ASV rīcību, lai izstātu no klimata vienošanās, un pat republikāņi nav pārliecinoši par to, liecina The Associated Press-NORC Sabiedrisko lietu pētījumu centra aptauja. Tikai aptuveni 2 no 10 ASV pieaugušajiem “nedaudz” vai “stingri” atbalsta izstāšanos no Parīzes vienošanās, savukārt aptuveni viena ceturtā daļa ir neitrāli.
Liela daļa iebildumu pret ASV izstāšanos nāk no demokrātu puses, taču arī republikāņi izrāda zināmu ambivalenci. Nedaudz mazāk nekā puse republikāņu atbalsta izstāšanos no klimata vienošanās, savukārt aptuveni 2 no 10 ir pret.
Ķīna pirms vairākiem gadiem apsteidza ASV kā pasaulē lielāko ikgadējo oglekļa dioksīda emisiju valsti. ASV — otrā lielākā ikgadējā oglekļa piesārņojošā valsts — 2023. gadā izlaida gaisā 4,9 miljardus tonnu oglekļa dioksīda, kas ir par 11% mazāk nekā desmit gadus iepriekš, liecina zinātnieki, kuri izseko globālā oglekļa projekta emisijas.
Bet oglekļa dioksīds atmosfērā saglabājas gadsimtiem ilgi, tāpēc ASV ir iekļāvušas vairāk siltumu slazdošās gāzes, kas tagad atrodas gaisā, nekā jebkura cita valsts. Saskaņā ar Global Carbon Project datiem ASV ir atbildīgas par gandrīz 22% no oglekļa dioksīda, kas atmosfērā nonāk kopš 1950. gada.
Lai gan Trampa pirmā pilnvaru termiņa laikā turpinājās globālie centieni cīnīties pret klimata pārmaiņām, daudzi eksperti bažījas, ka otrais Trampa pilnvaru termiņš būs daudz kaitīgāks, jo ASV vēl vairāk atteiksies no centieniem klimata jomā, tādējādi varot sabojāt nākamo prezidentu centienus. Tā kā Tramps, kurš ir atlaidis klimata pārmaiņas, ir atbildīgs par pasaules vadošo ekonomiku, šie eksperti baidās, ka citas valstis, īpaši Ķīna, varētu to izmantot kā attaisnojumu, lai atvieglotu savus centienus ierobežot oglekļa emisijas.
Saimons Stīls, ANO klimata pārmaiņu izpildsekretārs, pauda cerību, ka ASV turpinās pieņemt globālo tīrās enerģijas uzplaukumu.
"Tā ignorēšana tikai nosūta visu šo milzīgo bagātību konkurentu ekonomikām, savukārt klimata katastrofas, piemēram, sausums, meža ugunsgrēki un supervētras, turpina pasliktināties," sacīja Stīls. "Durvis joprojām ir atvērtas Parīzes nolīgumam, un mēs atzinīgi vērtējam jebkuras un visu valstu konstruktīvu iesaistīšanos. ”.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs