Sganarels
Bet man to nav tik grūti saprast. Ja tu šo klaidoni un svētceļnieku pazītu, tu zinātu, ka tā ir viņam gluži viegla lieta. Es nesaku, ka viņš ir savas jūtas mainījis pret donnu Elvīru, par to neesmu vēl pārliecinājies. Tu zini, ka pēc viņa pavēles es aizbraucu pirmais un, kopš viņš ir te, neesmu viņu vēl redzējis, taču piesardzības labad tev interesentam darīšu zināmu, ka mans pavēlnieks dons Žuans ir vislielākais nelietis, kādu jebkad zeme turējusi; trakulis, suns, velns, turks, ķeceris, kurš netic nedz debesu valstībai, nedz dievam, nedz svētajiem, nedz vilkačiem, kurš dzīvi pavada kā zemisks lopiņš, kā Epikūra cūka, kā īsts Sardanapals, kas neuzklausa kristīgo pamācības un visu, kam mēs ticam, ieskata par muļķību. Tu stāsti, ka viņš esot apprecējis tavu pavēlnieci? Jel tici man, ka viņš vēl daudz ko vairāk izdarītu, savas kaisles dzīts. Tās dēļ viņš būtu gatavs apprecēt gan tevi, gan viņas suni vai kaķi. Noslēgt laulību viņam nemaksā nekā; citu slazdu viņam arī nevajag, lai iegūtu daiļavas. Viņš ir tāds precinieks, kas visu pretī ņem. Jaunava vai kundze, pilsone vai zemniece — tas viņam ne silts, ne auksts. Un, ja es tev sāktu nosaukt visas tās, ar kurām viņš ir apprecējies dažādās vietās, tad šo sarakstu varētu lasīt līdz vakaram. Tu esi pārsteigts, kļūsti bāls no tādām runām. Bet es taču tikai uzskicēju šo vīru, lai pabeigtu tā portretu — daudz lielākus te vajadzētu otas triepienus. Gan debess dusmas reiz to kādā dienā trāpīs! Daudz labprātāk es pašam velnam kalpotu nekā viņam. Viņš man ir licis tādās neģēlībās noskatīties, ka es gan vēlētos, lai viņš sen jau būtu stāvus zemē ietriekts. Ja ir augstas kārtas kungs, turklāt vēl nelietis, tad tas ir briesmīgi. Man jābūt viņam uzticīgam, kaut gan es nevaru to izturēt; uzticīgi kalpoju viņam tikai aiz bailēm, un bieži vien man jāpiekrīt tam, kas manai sirdij pretīgs.
"Dons Žuans" Moljers
Bet man to nav tik grūti saprast. Ja tu šo klaidoni un svētceļnieku pazītu, tu zinātu, ka tā ir viņam gluži viegla lieta. Es nesaku, ka viņš ir savas jūtas mainījis pret donnu Elvīru, par to neesmu vēl pārliecinājies. Tu zini, ka pēc viņa pavēles es aizbraucu pirmais un, kopš viņš ir te, neesmu viņu vēl redzējis, taču piesardzības labad tev interesentam darīšu zināmu, ka mans pavēlnieks dons Žuans ir vislielākais nelietis, kādu jebkad zeme turējusi; trakulis, suns, velns, turks, ķeceris, kurš netic nedz debesu valstībai, nedz dievam, nedz svētajiem, nedz vilkačiem, kurš dzīvi pavada kā zemisks lopiņš, kā Epikūra cūka, kā īsts Sardanapals, kas neuzklausa kristīgo pamācības un visu, kam mēs ticam, ieskata par muļķību. Tu stāsti, ka viņš esot apprecējis tavu pavēlnieci? Jel tici man, ka viņš vēl daudz ko vairāk izdarītu, savas kaisles dzīts. Tās dēļ viņš būtu gatavs apprecēt gan tevi, gan viņas suni vai kaķi. Noslēgt laulību viņam nemaksā nekā; citu slazdu viņam arī nevajag, lai iegūtu daiļavas. Viņš ir tāds precinieks, kas visu pretī ņem. Jaunava vai kundze, pilsone vai zemniece — tas viņam ne silts, ne auksts. Un, ja es tev sāktu nosaukt visas tās, ar kurām viņš ir apprecējies dažādās vietās, tad šo sarakstu varētu lasīt līdz vakaram. Tu esi pārsteigts, kļūsti bāls no tādām runām. Bet es taču tikai uzskicēju šo vīru, lai pabeigtu tā portretu — daudz lielākus te vajadzētu otas triepienus. Gan debess dusmas reiz to kādā dienā trāpīs! Daudz labprātāk es pašam velnam kalpotu nekā viņam. Viņš man ir licis tādās neģēlībās noskatīties, ka es gan vēlētos, lai viņš sen jau būtu stāvus zemē ietriekts. Ja ir augstas kārtas kungs, turklāt vēl nelietis, tad tas ir briesmīgi. Man jābūt viņam uzticīgam, kaut gan es nevaru to izturēt; uzticīgi kalpoju viņam tikai aiz bailēm, un bieži vien man jāpiekrīt tam, kas manai sirdij pretīgs.
"Dons Žuans" Moljers
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs