2025-02-17 3:53
Andris Šuvajevs: “Ir pamatoti runāt par jaunu laikmetu starptautiskajā kārtībā”
Saeimā
30 Jan
Berlīnes mūra krišana 1989. gadā ievadīja vēsturisku posmu, ko raksturoja optimisms, izjūta par brīvību un bezgalīgām attīstības iespējām. Tomēr šobrīd esam pietuvojušies jaunam laikmetam, kura aprises vēl nav skaidras. Un neskaidrības apstākļos svarīgi ir sev atgādināt, kas ir tās vērtības, kas nosaka mūsu ārpolitiku. Progresīvajiem šīs vērtības ir likumos balstīta starptautiskā kārtība, cilvēktiesības un atbalsts Ukrainai. Ja tās skaidri ievērosim, tad esmu pārliecināts – par spīti turbulencei, mēs spēsim aizstāvēt Latvijas intereses.
Ukraina ir Eiropas drošības garants
Beznosacījumu atbalstu Ukrainai ir paudusi gandrīz katra Saeimā pārstāvētā frakcija. Tomēr mūs satrauc, ka, mainoties izpratnei par starptautiskās kārtības principiem, tostarp Latvijā un Latvijas parlamentā, atbalsts Ukrainai var mazināties, aicinot uz ātrāku pamieru un tādējādi - uz risinājumu, kas nav Ukrainas tautai labvēlīgs. Šādā situācijā Progresīvie stingri iestāsies par principu “Par Ukrainu - tikai ar ukraiņiem”. Tikai pašiem ukraiņiem jānosaka, kādai būt kara gaitas un potenciālo miera sarunu attīstībai, un Latvijai ir jāstāv aiz Ukrainas un jāturpina sniegt tai atbalsts katrā platformā, katrā auditorijā, katrā sarunā.
Pēc kara Ukraina būs lielākais militārais spēks Eiropā, un Ukraina būs izšķiroši svarīgs spēlētājs pēckara Eiropas drošības struktūrā. Tāpēc Ukrainas atjaunošanai un Ukrainas iekļaušanai ES ir jābūt mūsu ilgtermiņa prioritātei.
Nemainīgi, Latvijas drošības pamatā ir atturēšanas politika pret Krieviju. Daļa no atturēšanas politikas ir Latvijas redzamība, atzīšana un veiksmīga diplomātiskā darbība starptautiskajā sistēmā, kas pamatojas uz tiesībām un kurā būtiska nozīme ir starptautiskajām institūcijām. Kaut arī šī starptautiskā kārtība ir iegājusi pārmaiņu posmā, ko simbolizē autoritāru līderu augošā popularitāte, mēs tai joprojām uzticamies un gribam uzticēties, jo kam tad vēl? Šīs sistēmas pastāvēšanas priekšnosacījums ir valstu uzticēšanās tai. Neizbēgami tas liek uzdot jautājumus par mūsu toni un balsi starptautiskajā telpā. Mēs stingri iestājamies par Starptautiskās krimināltiesas lomu Ukrainas atbalstā, taču pieklustam, kad Eiropas valstis izsaka gatavību nepildīt SKT aresta orderus.
Starptautiskā kārtība, kas balstīta likumos – īpaši svarīgi mazām valstīm kā Latvijai.
Mēs šobrīd pieredzam, ka likumos balstīta starptautiskā kārtība tiek - un tiks - apšaubīta. Mazai valstij, kā Latvija, šāda tendence nedrīkst būt pieļaujama. Tieši līdzšinējās starptautiskās kārtības principi, tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības, sekmēja mūsu valsts neatkarības izcīnīšanu un atgūšanu. Tāpēc ikkatrs gadījums, kad šie principi tiek apšaubīti vai varam novērot starptautisko tiesību normu pārkāpumus, ir Latvijas valstij satraucošs – mūsu pienākums ir tam pievērst uzmanību un paust skaidru nostāju.
Viens no šādiem jautājumiem ir konflikti Tuvajos Austrumos. Šobrīd Gazas joslā ir panākts pamiers, un tas ir svarīgs pirmais solis centienos panākt ilgtermiņa miera risinājumu attiecībās starp Izraēlu un Palestīnu. Tas ļauj mājās atgriezties ne tikai Hamās sagūstītajiem ķīlniekiem, bet arī palestīniešiem, kas ir ieslodzīti Izraēlas cietumos. Pamiers sniegs iespēju būtiski palielināt humānās palīdzības apjomu izpostītajā Gazas teritorijā.
Pēdējo – gandrīz 500 - dienu laikā ir nogalināti gandrīz 50 tūkstoši palestīniešu – pārsvarā sievietes, bērni un seniori virs 65 gadu vecuma. Pēc Hamās teroristu 7. oktobra uzbrukumiem palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības faktiskai bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai. Kā rakstīts šonedēļ Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā apstiprinātais ziņojums – vismaz 120 000 cilvēki ir miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt smagi sabojātās veselības infrastruktūras dēļ. Starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota.
Tas liek uzdot jautājumus, vai apjomīgā vardarbība, ko pielietoja Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedza mērķi? Kāpēc Hamās teroristiskais grupējums netika iznīcināts? Vai postaža, kurā šobrīd atgriežas ap 2 miljoni Gazas joslā pārvietoto personu, pārtrauks radikalizāciju un Hamās rindu atjaunošanos? Nepārprotami atbildība ir jāuzņemas arī Hamās un jāatbild uz jautājumiem par to, kāpēc netika atbrīvoti ķīlnieki, kā to pieprasīja ANO?
Šobrīd - mierīga līdzāspastāvēšana Tuvajos Austrumos ir iespējama, ja noslēdzas vardarbības spirāle. Un starptautiskā sabiedrība aktīvi strādā, lai nepieļautu pamiera pārkāpumus.
Pamiers ir jāizmanto, lai cita starpā ievērotu 2024. gada 18. septembra ANO rezolūciju – kuru Latvija atbalstīja -, kas pieprasa okupēto palestīniešu teritoriju atbrīvošanu, bruņoto spēku izvešanu un iespēju palestīniešiem atgriezties savās likumīgajās mājās. Eiropai ir jāizmanto visi diplomātiskie instrumenti, lai nodrošinātu pamiera ievērošanu, humānās palīdzības sniegšanu Gazas iedzīvotājiem un ilgstošu mieru reģionā.
Eiropas Savienībai un arī Latvijai ir jāvirzās uz Palestīnas valsts de iure atzīšanu, kā to jau izdarījušas vairākas Eiropas valstis – pavisam nesen arī Spānija, Norvēģija, Īrija un Slovēnija. Virzība uz divu valstu risinājumu, kas atzīst tautu pašnoteikšanās tiesības un ievēro tās ANO rezolūcijas, kas paredz atbrīvot okupētās palestīniešu teritorijas, ir reāls veids, kā novērst kārtējā vardarbības cikla atkārtošanu.
Cilvēktiesības nebeidzas pie Eiropas robežām. Tās nedrīkst būt selektīvas. Ne Latvijā, ne Ukrainā, ne Tuvajos Austrumos. To ievērošana ļaus atgriezt Rietumu uzmanību un it sevišķi resursus Ukrainas atbalstam.
Drošība nav iespējama bez cilvēktiesību ievērošanas
Kā redzams, pēdējos gados ārpolitikas diskursā dominē drošības aspekti. Tomēr Progresīvie vienmēr ir uzsvēruši, ka drošība bez cilvēktiesībām nekad nebūs pilnvērtīga drošība. Tas mums jāapzinās gan vietējā mērogā, gan starptautiski. Vietējā mērogā tas nozīmē pilnvērtīgu uzmanību sociālās drošības jautājumiem. It īpaši šībrīža ģeopolitiskajos apstākļos valstij jārūpējas, lai cilvēki spētu nodrošināt savas pamatvajadzības, dzīvot labvēlīgā vidē – gluži kā rakstīts mūsu Satversmes 115. pantā. Valstij jārūpējas, lai ģimenes spētu uzlabot savas dzīves kvalitāti.
Starptautiskajā līmenī Latvijai ir svarīgi turpināt ievērot savas saistības klimata krīzes mazināšanā. Latvija, protams, viena nespēs atrisināt klimata krīzi, tomēr mūsu pienākums ir apzināties reālos globālos riskus un rādīt piemēru šo risku mazināšanā. Tas nozīmē arī pievērst uzmanību plaša mēroga vides postījumiem, ko izraisījusi Krievijas karadarbība Ukrainā. Mērķtiecīgi izpostītas rūpnieciskās zonas, sagrautas enerģētikas infrastruktūras, piesārņotas ūdenstilpnes un iznīcināti meži – tas viss rada apstākļus ilgtermiņa ekoloģiskai katastrofai. Tāpēc Latvijai ir jāiestājas par agresorvalsts saukšanu pie atbildības par vides postījumiem, tostarp iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu ekoloģisko zaudējumu segšanai.
Šī brīža galvenais jautājums – kā finansēt aizsardzību?
Viens no šī brīža galvenajiem jautājumiem valdībai ir tas pats, kas aktuāls mūsu partneriem tepat kaimiņos, bet arī plašāk Eiropas Savienībā. Šo jautājumu Progresīvie uzdeva sev pērn un uzdod arī šobrīd, jo mēs redzam un zinām, ka nespēja atbildēt uz šo jautājumu var būt jebkuras koalīcijas un valdības beigu sākums. Šis jautājums ir – kā finansēt aizsardzību?
Varētu domāt, ka šis jautājums neiederas Saeimas ārlietu debatēs un drīzāk būtu skatāms ekonomikas vai budžeta debašu kontekstā. Tomēr šoreiz tā nav. Šoreiz šim jautājumam ir jābūt vienai no ārlietu politikas prioritātēm.
Pagājušajā gadā Progresīvie piedāvāja risinājumu, kas vēlāk ļāva arī samazināt nodokļus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – mēs piedāvājām un koalīcija atbalstīja virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām. Pateicoties šim priekšlikumam, valdība varēja sagatavot budžetu, kas paredzēja lielākus ienākumus Latvijas iedzīvotājiem apstākļos, kad vienlaicīgi palielinām izdevumus drošībai.
Tomēr šogad šī atbilde vairs neder, jo vajadzība pēc lielākiem aizsardzības izdevumiem pieaug. Latvijas valdībai ir jāseko Igaunijas valdības piemēram, aicinot pārskatīt Māstrihtas kritērijus un ļaut finansēt militāros izdevumus ārpus fiskālās telpas nosacījumiem. Alternatīvi, ir jāvienojas par Eiropas Savienības kopīgu aizņēmumu militārajām investīcijām. Uz jautājumu, kā finansēt aizsardzību, nav iespējama cita atbilde kā vien – kopā. Šie ir uzdevumi gan ārlietu ministrei, gan finanšu ministram un valdībai kopumā. Ir jāveido reģionāla alianse no Somijas līdz Polijai un jāgūst stingrs atbalsts no Latvijas eirokomisāra Valda Dombrovska, kam ir tieša atbildība par nacionālajiem budžetiem. Pretējā gadījumā valdība nonāks neiespējamu izvēļu priekšā un līdztekus drošības izdevumiem pieaugs arī sociālā spriedze.
Saeimā
30 Jan
Berlīnes mūra krišana 1989. gadā ievadīja vēsturisku posmu, ko raksturoja optimisms, izjūta par brīvību un bezgalīgām attīstības iespējām. Tomēr šobrīd esam pietuvojušies jaunam laikmetam, kura aprises vēl nav skaidras. Un neskaidrības apstākļos svarīgi ir sev atgādināt, kas ir tās vērtības, kas nosaka mūsu ārpolitiku. Progresīvajiem šīs vērtības ir likumos balstīta starptautiskā kārtība, cilvēktiesības un atbalsts Ukrainai. Ja tās skaidri ievērosim, tad esmu pārliecināts – par spīti turbulencei, mēs spēsim aizstāvēt Latvijas intereses.
Ukraina ir Eiropas drošības garants
Beznosacījumu atbalstu Ukrainai ir paudusi gandrīz katra Saeimā pārstāvētā frakcija. Tomēr mūs satrauc, ka, mainoties izpratnei par starptautiskās kārtības principiem, tostarp Latvijā un Latvijas parlamentā, atbalsts Ukrainai var mazināties, aicinot uz ātrāku pamieru un tādējādi - uz risinājumu, kas nav Ukrainas tautai labvēlīgs. Šādā situācijā Progresīvie stingri iestāsies par principu “Par Ukrainu - tikai ar ukraiņiem”. Tikai pašiem ukraiņiem jānosaka, kādai būt kara gaitas un potenciālo miera sarunu attīstībai, un Latvijai ir jāstāv aiz Ukrainas un jāturpina sniegt tai atbalsts katrā platformā, katrā auditorijā, katrā sarunā.
Pēc kara Ukraina būs lielākais militārais spēks Eiropā, un Ukraina būs izšķiroši svarīgs spēlētājs pēckara Eiropas drošības struktūrā. Tāpēc Ukrainas atjaunošanai un Ukrainas iekļaušanai ES ir jābūt mūsu ilgtermiņa prioritātei.
Nemainīgi, Latvijas drošības pamatā ir atturēšanas politika pret Krieviju. Daļa no atturēšanas politikas ir Latvijas redzamība, atzīšana un veiksmīga diplomātiskā darbība starptautiskajā sistēmā, kas pamatojas uz tiesībām un kurā būtiska nozīme ir starptautiskajām institūcijām. Kaut arī šī starptautiskā kārtība ir iegājusi pārmaiņu posmā, ko simbolizē autoritāru līderu augošā popularitāte, mēs tai joprojām uzticamies un gribam uzticēties, jo kam tad vēl? Šīs sistēmas pastāvēšanas priekšnosacījums ir valstu uzticēšanās tai. Neizbēgami tas liek uzdot jautājumus par mūsu toni un balsi starptautiskajā telpā. Mēs stingri iestājamies par Starptautiskās krimināltiesas lomu Ukrainas atbalstā, taču pieklustam, kad Eiropas valstis izsaka gatavību nepildīt SKT aresta orderus.
Starptautiskā kārtība, kas balstīta likumos – īpaši svarīgi mazām valstīm kā Latvijai.
Mēs šobrīd pieredzam, ka likumos balstīta starptautiskā kārtība tiek - un tiks - apšaubīta. Mazai valstij, kā Latvija, šāda tendence nedrīkst būt pieļaujama. Tieši līdzšinējās starptautiskās kārtības principi, tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības, sekmēja mūsu valsts neatkarības izcīnīšanu un atgūšanu. Tāpēc ikkatrs gadījums, kad šie principi tiek apšaubīti vai varam novērot starptautisko tiesību normu pārkāpumus, ir Latvijas valstij satraucošs – mūsu pienākums ir tam pievērst uzmanību un paust skaidru nostāju.
Viens no šādiem jautājumiem ir konflikti Tuvajos Austrumos. Šobrīd Gazas joslā ir panākts pamiers, un tas ir svarīgs pirmais solis centienos panākt ilgtermiņa miera risinājumu attiecībās starp Izraēlu un Palestīnu. Tas ļauj mājās atgriezties ne tikai Hamās sagūstītajiem ķīlniekiem, bet arī palestīniešiem, kas ir ieslodzīti Izraēlas cietumos. Pamiers sniegs iespēju būtiski palielināt humānās palīdzības apjomu izpostītajā Gazas teritorijā.
Pēdējo – gandrīz 500 - dienu laikā ir nogalināti gandrīz 50 tūkstoši palestīniešu – pārsvarā sievietes, bērni un seniori virs 65 gadu vecuma. Pēc Hamās teroristu 7. oktobra uzbrukumiem palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības faktiskai bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai. Kā rakstīts šonedēļ Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā apstiprinātais ziņojums – vismaz 120 000 cilvēki ir miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt smagi sabojātās veselības infrastruktūras dēļ. Starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota.
Tas liek uzdot jautājumus, vai apjomīgā vardarbība, ko pielietoja Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedza mērķi? Kāpēc Hamās teroristiskais grupējums netika iznīcināts? Vai postaža, kurā šobrīd atgriežas ap 2 miljoni Gazas joslā pārvietoto personu, pārtrauks radikalizāciju un Hamās rindu atjaunošanos? Nepārprotami atbildība ir jāuzņemas arī Hamās un jāatbild uz jautājumiem par to, kāpēc netika atbrīvoti ķīlnieki, kā to pieprasīja ANO?
Šobrīd - mierīga līdzāspastāvēšana Tuvajos Austrumos ir iespējama, ja noslēdzas vardarbības spirāle. Un starptautiskā sabiedrība aktīvi strādā, lai nepieļautu pamiera pārkāpumus.
Pamiers ir jāizmanto, lai cita starpā ievērotu 2024. gada 18. septembra ANO rezolūciju – kuru Latvija atbalstīja -, kas pieprasa okupēto palestīniešu teritoriju atbrīvošanu, bruņoto spēku izvešanu un iespēju palestīniešiem atgriezties savās likumīgajās mājās. Eiropai ir jāizmanto visi diplomātiskie instrumenti, lai nodrošinātu pamiera ievērošanu, humānās palīdzības sniegšanu Gazas iedzīvotājiem un ilgstošu mieru reģionā.
Eiropas Savienībai un arī Latvijai ir jāvirzās uz Palestīnas valsts de iure atzīšanu, kā to jau izdarījušas vairākas Eiropas valstis – pavisam nesen arī Spānija, Norvēģija, Īrija un Slovēnija. Virzība uz divu valstu risinājumu, kas atzīst tautu pašnoteikšanās tiesības un ievēro tās ANO rezolūcijas, kas paredz atbrīvot okupētās palestīniešu teritorijas, ir reāls veids, kā novērst kārtējā vardarbības cikla atkārtošanu.
Cilvēktiesības nebeidzas pie Eiropas robežām. Tās nedrīkst būt selektīvas. Ne Latvijā, ne Ukrainā, ne Tuvajos Austrumos. To ievērošana ļaus atgriezt Rietumu uzmanību un it sevišķi resursus Ukrainas atbalstam.
Drošība nav iespējama bez cilvēktiesību ievērošanas
Kā redzams, pēdējos gados ārpolitikas diskursā dominē drošības aspekti. Tomēr Progresīvie vienmēr ir uzsvēruši, ka drošība bez cilvēktiesībām nekad nebūs pilnvērtīga drošība. Tas mums jāapzinās gan vietējā mērogā, gan starptautiski. Vietējā mērogā tas nozīmē pilnvērtīgu uzmanību sociālās drošības jautājumiem. It īpaši šībrīža ģeopolitiskajos apstākļos valstij jārūpējas, lai cilvēki spētu nodrošināt savas pamatvajadzības, dzīvot labvēlīgā vidē – gluži kā rakstīts mūsu Satversmes 115. pantā. Valstij jārūpējas, lai ģimenes spētu uzlabot savas dzīves kvalitāti.
Starptautiskajā līmenī Latvijai ir svarīgi turpināt ievērot savas saistības klimata krīzes mazināšanā. Latvija, protams, viena nespēs atrisināt klimata krīzi, tomēr mūsu pienākums ir apzināties reālos globālos riskus un rādīt piemēru šo risku mazināšanā. Tas nozīmē arī pievērst uzmanību plaša mēroga vides postījumiem, ko izraisījusi Krievijas karadarbība Ukrainā. Mērķtiecīgi izpostītas rūpnieciskās zonas, sagrautas enerģētikas infrastruktūras, piesārņotas ūdenstilpnes un iznīcināti meži – tas viss rada apstākļus ilgtermiņa ekoloģiskai katastrofai. Tāpēc Latvijai ir jāiestājas par agresorvalsts saukšanu pie atbildības par vides postījumiem, tostarp iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu ekoloģisko zaudējumu segšanai.
Šī brīža galvenais jautājums – kā finansēt aizsardzību?
Viens no šī brīža galvenajiem jautājumiem valdībai ir tas pats, kas aktuāls mūsu partneriem tepat kaimiņos, bet arī plašāk Eiropas Savienībā. Šo jautājumu Progresīvie uzdeva sev pērn un uzdod arī šobrīd, jo mēs redzam un zinām, ka nespēja atbildēt uz šo jautājumu var būt jebkuras koalīcijas un valdības beigu sākums. Šis jautājums ir – kā finansēt aizsardzību?
Varētu domāt, ka šis jautājums neiederas Saeimas ārlietu debatēs un drīzāk būtu skatāms ekonomikas vai budžeta debašu kontekstā. Tomēr šoreiz tā nav. Šoreiz šim jautājumam ir jābūt vienai no ārlietu politikas prioritātēm.
Pagājušajā gadā Progresīvie piedāvāja risinājumu, kas vēlāk ļāva arī samazināt nodokļus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – mēs piedāvājām un koalīcija atbalstīja virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām. Pateicoties šim priekšlikumam, valdība varēja sagatavot budžetu, kas paredzēja lielākus ienākumus Latvijas iedzīvotājiem apstākļos, kad vienlaicīgi palielinām izdevumus drošībai.
Tomēr šogad šī atbilde vairs neder, jo vajadzība pēc lielākiem aizsardzības izdevumiem pieaug. Latvijas valdībai ir jāseko Igaunijas valdības piemēram, aicinot pārskatīt Māstrihtas kritērijus un ļaut finansēt militāros izdevumus ārpus fiskālās telpas nosacījumiem. Alternatīvi, ir jāvienojas par Eiropas Savienības kopīgu aizņēmumu militārajām investīcijām. Uz jautājumu, kā finansēt aizsardzību, nav iespējama cita atbilde kā vien – kopā. Šie ir uzdevumi gan ārlietu ministrei, gan finanšu ministram un valdībai kopumā. Ir jāveido reģionāla alianse no Somijas līdz Polijai un jāgūst stingrs atbalsts no Latvijas eirokomisāra Valda Dombrovska, kam ir tieša atbildība par nacionālajiem budžetiem. Pretējā gadījumā valdība nonāks neiespējamu izvēļu priekšā un līdztekus drošības izdevumiem pieaugs arī sociālā spriedze.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs