11 stundas ago
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...i.a588791/
Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli
REplay.lv Panorāma Vakar, 15:44 Papildināts vakar, 19:56
Latvijā
Autori: Madara Līcīte (Panorāma), Jānis Kincis (Latvijas Radio korespondents), LSM.lv Ziņu redakcija, Zanda Ozola-Balode (Panorāma)
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") lūgusi atkāpties trīs ministrus – izglītības ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība" (JV)), satiksmes ministru Kasparu Briškenu ("Progresīvie") un labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija.
ĪSUMĀ:
Premjere lūdz atkāpties satiksmes ministru Briškenu, izglītības ministri Čakšu un labklājības ministru Auguli.
Koalīcijas partneriem nākamnedēļ jāvirza citi kandidāti; Saeima varētu balsot jau nākamnedēļ.
Siliņa uzskata, ka šajās trīs jomās nepieciešams svaigs skatījums.
Atlaistie ministri jau kā Saeimas deputāti esot solījuši atbalstīt valdību.
Amats piedāvāts arī opozīcijas deputātam Kulbergam; pēc atteikuma sarunas par opozīcijas iesaisti vairs nenotiek.
Siliņa grib politiski atbildīgos par demogrāfiju, "Rail Baltica" un birokrātijas mazināšanu; tie varētu būt ministru biedri.
Siliņa nosaka prioritātes – arī 4% no IKP aizsardzībai, Krīzes vadības centrs, komanda cīņai ar birokrātiju.
ZZS un "Progresīvie" vēl vērtēs premjeres piedāvājumu.
Piektdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem – "Progresīvajiem" un ZZS – premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") preses konferencē informēja, ka saskaņā ar koalīcijas līgumu šāds premjeres lēmums stājas spēkā 48 stundu laikā pēc tā paziņošanas un ministru atlaišanai koalīcijas piekrišana nav nepieciešama.
Premjere uzskata, ka ar nākamo ministru apstiprināšanu nevajadzētu kavēties, un koalīcijas partneri varētu izvirzīt savus kandidātus, par kuriem Saeima varētu balsot jau nākamnedēļ, 27. februārī.
Siliņa skaidroja, ka šajās trīs jomās nepieciešams svaigs skatījums. Satiksmes ministrijai jāpiedāvā plāns ostām un dzelzceļam un jānodrošina lidsabiedrības "airBaltic" iziešana biržā. Labklājības jomā ir jābūt plānam par valsts demogrāfijas politiku, bet Izglītības ministrijai līdz galam jāievieš izglītības finansēšanas reforma.
"Ne visi valdības lēmumi nākamos mēnešos būs viegli, ne visi būs populāri, tādēļ valdībai ir nepieciešams atjaunots mandāts un skaidri jauni definēti uzdevumi. Daži to dēvē par restartu, es par valdības uzrāvienu," pauda valdības vadītāja.
Siliņa atgādināja, ka iepriekšējās nedēļās ir tikusies ar visiem ministriem, lai izrunātu paveiktos darbus un nākamos uzdevumus, un šīs sarunas stiprināja pārliecību, ka valdībai nepieciešami jauni spēki un ministri, kas var īstenot valdības mērķus.
Premjere sacīja, ka redz šādus cilvēkus gan "Jaunajā Vienotībā", gan Zaļo un Zemnieku savienībā, gan "Progresīvajos".
Koalīcijas partneri par saviem kandidātiem vēl lems, bet Siliņa neatklāja arī JV kandidātu, norādot, ka par to informēs nākamnedēļ.
Jautāta, kāpēc izvēlējusies nomainīt amatos tieši Briškenu, Čakšu un Auguli, premjere sacīja, ka viņu pārzinātajās jomās ir bijis gana daudz izaicinājumu, piemēram, labklājībā – demogrāfijas jomā, izglītībā bijis grūts dialogs ar nozari, bet satiksmes jomā vairāk gaidīti ministra paša piedāvājumi.
Premjere arī pateicās ministriem par darbu, vadot nozares šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā.
Atlaistie ministri jau kā Saeimas deputāti solījuši atbalstīt valdību, medijiem pauda Siliņa.
Ministru prezidente atklāja, ka savā valdībā piedāvājusi opozīcijas deputātam Andrim Kulbergam ("Apvienotais saraksts") īpašo uzdevumu ministra amatu "Rail Baltica" jautājumos, taču viņš no tā atteicies, lai arī izrādījis lielu interesi strādāt ar šiem jautājumiem. Līdz ar to vairs nenotiks nekādas sarunas par pašreizējās opozīcijas iesaisti valdības darbā, un šī koalīcija turpinās strādāt esošajā sastāvā.
Politiski atbildīgās amatpersonas trīs jomās
Līdz ar izmaiņām valdībā premjere arī piedāvāja koalīcijas partneriem noteikt īpašas politiski atbildīgas amatpersonas par trim jautājumiem – dzelzceļa projekta "Rail Baltica" realizēšanu, ģimeņu politiku un demogrāfijas jomu un birokrātijas mazināšanu.
Siliņa skaidroja, ka, viņasprāt, šiem jautājumiem nepieciešama īpaša politiskā uzmanība, lai nodrošinātu progresu un sasniegtu mērķus.
Politiski atbildīgās amatpersonas noteikšana gan nedrīkst radīt papildu birokrātiju, norādīja premjere.
Viņa pieļāva, ka tie varētu būt ministru biedri, bet neizslēdza iespēju, ka par šiem jautājumiem īpaši atbildīgi varētu būt arī valsts sekretāri vai amatpersona ministra birojā.
Siliņas piedāvājums paredz arī valdības uzrāviena prioritāšu plānu šim gadam. Tas paredz nākamajā gadā aizsardzības spēju stiprināšanai novirzīt 4% no iekšzemes kopprodukta, Krīzes vadības centra izveidi, iekārtot 500 patvertņu, militārās ražošanas attīstību. Plāns paredz arī palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem, veicinot pirmā un otrā bērna piedzimšanu. Siliņa arī apņēmusies izveidot komandu, kurā darbotos privātā un publiskā sektora pārstāvji ekonomikas izaugsmei un birokrātijas mazināšanai par 25%.
ZZS un "Progresīvie" vēl vērtēs premjeres piedāvājumu
Koalīcijas partneru Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" pārstāvji no koalīcijas sarunām devās prom jau aptuveni pusotru stundu pirms premjeres preses konferences. Abu politisko spēku pārstāvji Viktors Valainis un Andris Šuvajevs atturējās vērtēt premjeres piedāvājumu par darāmo un ministru portfeļu izmaiņām.
Abu partiju valde un frakcija apspriedīs premjeres redzējumu. Taču politiķi vēl neatbildēja, vai kaut ko varētu arī neatbalstīt.
"To mēs lemsim valdē, cik tas [piedāvājums ir] taisnīgs un godīgs, bet tās ir premjeres iespējas, ko viņa izmanto.
Ir lietas, kas ļoti sakrīt ar mūsu viedokli. Kaut vai valsts pārvaldes aparāta mazināšana, protams, kopīgā izpratne par drošības stiprināšanu," sacīja Valainis.
Šuvajevs savukārt piebilda, ka "piedāvājums ir visaptverošs. Līdz ar to man ir grūti uzreiz novērtēt par taisnīgumu un godīgumu. Protams, es ļoti labi saredzu iemeslus nekavēties gan valdībai, gan koalīcijai ar turpmāku lēmumu pieņemšanu.
Skaidrs, ka būs jautājumi, kur mums būs cits redzējums, par to runāsim "Progresīvo" frakcijā un valdē. Esmu pārliecināts, ka šī koalīcija turpinās strādāt kopā," sacīja Šuvajevs.
Sola uzraudzīt restartētās valdības darbus
Augulis rēķinājies, Čakša neizpratnē, Briškens pateicas nozarei
Atlaistais labklājības ministrs Augulis norādīja, ka jebkuram politiķim ar šādu scenāriju ir jārēķinās. Viņš grasās atgriezties parlamentā, pagaidām neprecizējot, kādā statusā.
"Droši vien, ka tas restarts valdībai vajadzīgs. Labi, ka vismaz ir parādījies no premjeres puses kaut kāds plāns par darāmajiem darbiem, ko viņa nosauca "4x4" šodien, ko mēs ieraudzījām pulksten vienos.
Tās ir premjeres tiesības, premjere redz, ka kaut kas var pamainīties valdībā. Jebkuram politiķim ar to ir jārēķinās," komentēja Augulis.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Čakša savu viedokli paudusi rakstiski, norādot, ka premjeres loģika viņai nav izprotama. Arī viņa grasās atgriezties Saeimas darbā.
"Pieņemu, ka premjeres lēmumā ir kāda politiskā loģika, bet man tā nav izprotama.
Ja runājam par "restartu", tad, mainot ministru nozarē, kurā tiek realizētas tik būtiskas reformas, manā uztverē tā ir sabremzēšanās.
Novērtēju premjeres apņemšanos turpināt manis izstrādāto reformu un jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanu no 1. septembra. Sekošu līdzi modeļa ieviešanai kā "Vienotības" valdes locekle un Saeimas deputāte. Izdarīšu secinājumus par notikušo," rakstīja Čakša.
Arī nu jau bijušais satiksmes ministrs Briškens pēc premjeres paziņojuma ar komentāru dalījās sociālajos tīklos, izsakot pateicību nozarei par atbalstu un sadarbību. Viņš pauda, ka nav baidījies būt nepopulārs, uzņemoties risināt "desmitiem gadu ielaistas problēmas":
"Gudras valstis investē sabiedriskajā transportā, reģionālajos ceļos un pasta pakalpojumos, nevis uz to rēķina lāpa budžeta caurumus. Konkurētspēju stiprināsim ar mērķtiecīgu industriālo politiku un ēnu ekonomikas mazināšanu, nevis taupīšanu uz attīstības rēķina. Kā nozares patriotam man ir svarīgi, lai Satiksmes ministrijā vairs nekad neatgrieztos šauru interešu un ietekmju laikmets."
Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) šo amatu ieņēma gan Valda Dombrovska, gan Laimdotas Straujumas valdībā. Bija satiksmes ministrs Māra Kučinska valdībā. Strādājis arī par Zemkopības un Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru. Ievēlēts Saeimā kopš 2006. gada (pēdējos sešos sasaukumos). Pirms tam vairāk darbojās pašvaldību līmenī, bija Bērzes pagasta domes priekšsēdētājs. Latvijas Zemnieku savienībā kopš 1997. gada.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") šo amatu ieņēma arī iepriekšējā – Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā. Līdz tam profesionālo darbību gan vairāk saistīja ar medicīnu, savulaik vadīja Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Bija veselības ministre Māra Kučinska valdībā. Bija ievēlēta 13. un 14. Saeimā. "Vienotībā" kopš 2019. gada, pirms tam neilgu laiku bija Latvijas Zaļajā partijā.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") uz lielās politiskās skatuves uzkāpa 2022. gadā, kļūstot par 14. Saeimas deputātu. Ar satiksmes jomu Briškena vārds saistīts jau ilgāku laiku. Viņš Satiksmes ministrijā strādāja no 2011. līdz 2015. gadam kā ministra padomnieks un valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības un nozaru jautājumos. Dzelzceļa projektā "Rail Baltica" viņš gan padomnieka, gan vadošās lomās darbojies kopš tā pirmsākumiem. Savu "Rail Baltica" pieredzi Briškens vairākkārt izcēla 14. Saeimas vēlēšanu debatēs, kad "Progresīvie" viņu izvirzīja par premjera amata kandidātu.
Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli
REplay.lv Panorāma Vakar, 15:44 Papildināts vakar, 19:56
Latvijā
Autori: Madara Līcīte (Panorāma), Jānis Kincis (Latvijas Radio korespondents), LSM.lv Ziņu redakcija, Zanda Ozola-Balode (Panorāma)
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") lūgusi atkāpties trīs ministrus – izglītības ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība" (JV)), satiksmes ministru Kasparu Briškenu ("Progresīvie") un labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija.
ĪSUMĀ:
Premjere lūdz atkāpties satiksmes ministru Briškenu, izglītības ministri Čakšu un labklājības ministru Auguli.
Koalīcijas partneriem nākamnedēļ jāvirza citi kandidāti; Saeima varētu balsot jau nākamnedēļ.
Siliņa uzskata, ka šajās trīs jomās nepieciešams svaigs skatījums.
Atlaistie ministri jau kā Saeimas deputāti esot solījuši atbalstīt valdību.
Amats piedāvāts arī opozīcijas deputātam Kulbergam; pēc atteikuma sarunas par opozīcijas iesaisti vairs nenotiek.
Siliņa grib politiski atbildīgos par demogrāfiju, "Rail Baltica" un birokrātijas mazināšanu; tie varētu būt ministru biedri.
Siliņa nosaka prioritātes – arī 4% no IKP aizsardzībai, Krīzes vadības centrs, komanda cīņai ar birokrātiju.
ZZS un "Progresīvie" vēl vērtēs premjeres piedāvājumu.
Piektdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem – "Progresīvajiem" un ZZS – premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") preses konferencē informēja, ka saskaņā ar koalīcijas līgumu šāds premjeres lēmums stājas spēkā 48 stundu laikā pēc tā paziņošanas un ministru atlaišanai koalīcijas piekrišana nav nepieciešama.
Premjere uzskata, ka ar nākamo ministru apstiprināšanu nevajadzētu kavēties, un koalīcijas partneri varētu izvirzīt savus kandidātus, par kuriem Saeima varētu balsot jau nākamnedēļ, 27. februārī.
Siliņa skaidroja, ka šajās trīs jomās nepieciešams svaigs skatījums. Satiksmes ministrijai jāpiedāvā plāns ostām un dzelzceļam un jānodrošina lidsabiedrības "airBaltic" iziešana biržā. Labklājības jomā ir jābūt plānam par valsts demogrāfijas politiku, bet Izglītības ministrijai līdz galam jāievieš izglītības finansēšanas reforma.
"Ne visi valdības lēmumi nākamos mēnešos būs viegli, ne visi būs populāri, tādēļ valdībai ir nepieciešams atjaunots mandāts un skaidri jauni definēti uzdevumi. Daži to dēvē par restartu, es par valdības uzrāvienu," pauda valdības vadītāja.
Siliņa atgādināja, ka iepriekšējās nedēļās ir tikusies ar visiem ministriem, lai izrunātu paveiktos darbus un nākamos uzdevumus, un šīs sarunas stiprināja pārliecību, ka valdībai nepieciešami jauni spēki un ministri, kas var īstenot valdības mērķus.
Premjere sacīja, ka redz šādus cilvēkus gan "Jaunajā Vienotībā", gan Zaļo un Zemnieku savienībā, gan "Progresīvajos".
Koalīcijas partneri par saviem kandidātiem vēl lems, bet Siliņa neatklāja arī JV kandidātu, norādot, ka par to informēs nākamnedēļ.
Jautāta, kāpēc izvēlējusies nomainīt amatos tieši Briškenu, Čakšu un Auguli, premjere sacīja, ka viņu pārzinātajās jomās ir bijis gana daudz izaicinājumu, piemēram, labklājībā – demogrāfijas jomā, izglītībā bijis grūts dialogs ar nozari, bet satiksmes jomā vairāk gaidīti ministra paša piedāvājumi.
Premjere arī pateicās ministriem par darbu, vadot nozares šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā.
Atlaistie ministri jau kā Saeimas deputāti solījuši atbalstīt valdību, medijiem pauda Siliņa.
Ministru prezidente atklāja, ka savā valdībā piedāvājusi opozīcijas deputātam Andrim Kulbergam ("Apvienotais saraksts") īpašo uzdevumu ministra amatu "Rail Baltica" jautājumos, taču viņš no tā atteicies, lai arī izrādījis lielu interesi strādāt ar šiem jautājumiem. Līdz ar to vairs nenotiks nekādas sarunas par pašreizējās opozīcijas iesaisti valdības darbā, un šī koalīcija turpinās strādāt esošajā sastāvā.
Politiski atbildīgās amatpersonas trīs jomās
Līdz ar izmaiņām valdībā premjere arī piedāvāja koalīcijas partneriem noteikt īpašas politiski atbildīgas amatpersonas par trim jautājumiem – dzelzceļa projekta "Rail Baltica" realizēšanu, ģimeņu politiku un demogrāfijas jomu un birokrātijas mazināšanu.
Siliņa skaidroja, ka, viņasprāt, šiem jautājumiem nepieciešama īpaša politiskā uzmanība, lai nodrošinātu progresu un sasniegtu mērķus.
Politiski atbildīgās amatpersonas noteikšana gan nedrīkst radīt papildu birokrātiju, norādīja premjere.
Viņa pieļāva, ka tie varētu būt ministru biedri, bet neizslēdza iespēju, ka par šiem jautājumiem īpaši atbildīgi varētu būt arī valsts sekretāri vai amatpersona ministra birojā.
Siliņas piedāvājums paredz arī valdības uzrāviena prioritāšu plānu šim gadam. Tas paredz nākamajā gadā aizsardzības spēju stiprināšanai novirzīt 4% no iekšzemes kopprodukta, Krīzes vadības centra izveidi, iekārtot 500 patvertņu, militārās ražošanas attīstību. Plāns paredz arī palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem, veicinot pirmā un otrā bērna piedzimšanu. Siliņa arī apņēmusies izveidot komandu, kurā darbotos privātā un publiskā sektora pārstāvji ekonomikas izaugsmei un birokrātijas mazināšanai par 25%.
ZZS un "Progresīvie" vēl vērtēs premjeres piedāvājumu
Koalīcijas partneru Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" pārstāvji no koalīcijas sarunām devās prom jau aptuveni pusotru stundu pirms premjeres preses konferences. Abu politisko spēku pārstāvji Viktors Valainis un Andris Šuvajevs atturējās vērtēt premjeres piedāvājumu par darāmo un ministru portfeļu izmaiņām.
Abu partiju valde un frakcija apspriedīs premjeres redzējumu. Taču politiķi vēl neatbildēja, vai kaut ko varētu arī neatbalstīt.
"To mēs lemsim valdē, cik tas [piedāvājums ir] taisnīgs un godīgs, bet tās ir premjeres iespējas, ko viņa izmanto.
Ir lietas, kas ļoti sakrīt ar mūsu viedokli. Kaut vai valsts pārvaldes aparāta mazināšana, protams, kopīgā izpratne par drošības stiprināšanu," sacīja Valainis.
Šuvajevs savukārt piebilda, ka "piedāvājums ir visaptverošs. Līdz ar to man ir grūti uzreiz novērtēt par taisnīgumu un godīgumu. Protams, es ļoti labi saredzu iemeslus nekavēties gan valdībai, gan koalīcijai ar turpmāku lēmumu pieņemšanu.
Skaidrs, ka būs jautājumi, kur mums būs cits redzējums, par to runāsim "Progresīvo" frakcijā un valdē. Esmu pārliecināts, ka šī koalīcija turpinās strādāt kopā," sacīja Šuvajevs.
Sola uzraudzīt restartētās valdības darbus
Augulis rēķinājies, Čakša neizpratnē, Briškens pateicas nozarei
Atlaistais labklājības ministrs Augulis norādīja, ka jebkuram politiķim ar šādu scenāriju ir jārēķinās. Viņš grasās atgriezties parlamentā, pagaidām neprecizējot, kādā statusā.
"Droši vien, ka tas restarts valdībai vajadzīgs. Labi, ka vismaz ir parādījies no premjeres puses kaut kāds plāns par darāmajiem darbiem, ko viņa nosauca "4x4" šodien, ko mēs ieraudzījām pulksten vienos.
Tās ir premjeres tiesības, premjere redz, ka kaut kas var pamainīties valdībā. Jebkuram politiķim ar to ir jārēķinās," komentēja Augulis.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Čakša savu viedokli paudusi rakstiski, norādot, ka premjeres loģika viņai nav izprotama. Arī viņa grasās atgriezties Saeimas darbā.
"Pieņemu, ka premjeres lēmumā ir kāda politiskā loģika, bet man tā nav izprotama.
Ja runājam par "restartu", tad, mainot ministru nozarē, kurā tiek realizētas tik būtiskas reformas, manā uztverē tā ir sabremzēšanās.
Novērtēju premjeres apņemšanos turpināt manis izstrādāto reformu un jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanu no 1. septembra. Sekošu līdzi modeļa ieviešanai kā "Vienotības" valdes locekle un Saeimas deputāte. Izdarīšu secinājumus par notikušo," rakstīja Čakša.
Arī nu jau bijušais satiksmes ministrs Briškens pēc premjeres paziņojuma ar komentāru dalījās sociālajos tīklos, izsakot pateicību nozarei par atbalstu un sadarbību. Viņš pauda, ka nav baidījies būt nepopulārs, uzņemoties risināt "desmitiem gadu ielaistas problēmas":
"Gudras valstis investē sabiedriskajā transportā, reģionālajos ceļos un pasta pakalpojumos, nevis uz to rēķina lāpa budžeta caurumus. Konkurētspēju stiprināsim ar mērķtiecīgu industriālo politiku un ēnu ekonomikas mazināšanu, nevis taupīšanu uz attīstības rēķina. Kā nozares patriotam man ir svarīgi, lai Satiksmes ministrijā vairs nekad neatgrieztos šauru interešu un ietekmju laikmets."
Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) šo amatu ieņēma gan Valda Dombrovska, gan Laimdotas Straujumas valdībā. Bija satiksmes ministrs Māra Kučinska valdībā. Strādājis arī par Zemkopības un Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru. Ievēlēts Saeimā kopš 2006. gada (pēdējos sešos sasaukumos). Pirms tam vairāk darbojās pašvaldību līmenī, bija Bērzes pagasta domes priekšsēdētājs. Latvijas Zemnieku savienībā kopš 1997. gada.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") šo amatu ieņēma arī iepriekšējā – Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā. Līdz tam profesionālo darbību gan vairāk saistīja ar medicīnu, savulaik vadīja Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Bija veselības ministre Māra Kučinska valdībā. Bija ievēlēta 13. un 14. Saeimā. "Vienotībā" kopš 2019. gada, pirms tam neilgu laiku bija Latvijas Zaļajā partijā.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") uz lielās politiskās skatuves uzkāpa 2022. gadā, kļūstot par 14. Saeimas deputātu. Ar satiksmes jomu Briškena vārds saistīts jau ilgāku laiku. Viņš Satiksmes ministrijā strādāja no 2011. līdz 2015. gadam kā ministra padomnieks un valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības un nozaru jautājumos. Dzelzceļa projektā "Rail Baltica" viņš gan padomnieka, gan vadošās lomās darbojies kopš tā pirmsākumiem. Savu "Rail Baltica" pieredzi Briškens vairākkārt izcēla 14. Saeimas vēlēšanu debatēs, kad "Progresīvie" viņu izvirzīja par premjera amata kandidātu.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs