2025-03-03 11:44
Ukrainas premjerministrs: Pastāv aptuveni 30 nolīgumi, kas paredz drošības garantijas Ukrainai
Ukrainas un Horvātijas premjerministru Denisa Šmihaļa un Andreja Plenkoviča tikšanās.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmīhaļs sacīja, ka jau ir noslēgti aptuveni 30 nolīgumi, kas paredz drošības garantijas Ukrainai.
Viņš to paziņoja Augstākās Radas sēdē "Jautājumu stundas valdībai" laikā," ziņoja "Suspilne" korespondents.
Pēc premjerministra teiktā, šie līgumi "darbojas pareizi", un Ukrainas partnervalstis saskaņā ar tiem nodrošina finanšu resursus un ieročus.
"Šie nolīgumi oficiāli darbojas, valstis saskaņā ar tiem oficiāli piešķir resursus, līdzekļus vai ieročus un militāro palīdzību saskaņā ar nolīgumiem par drošības garantijām. Tāpēc tie ir absolūti oficiāli starptautiski nolīgumi, saskaņā ar kuriem Ukraina saņem palīdzību un atbalstu," sacīja Deniss Šmīhaļs.
Premjerministrs arī uzsvēra, ka pasākumu laikā, atzīmējot trešo gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma, partnervalstu valdību pārstāvji noslēdza vairākas vienošanās ar Ukrainu par līdzekļu un ieroču piešķiršanu. Šīs vienošanās tika noslēgtas iepriekš noslēgto vienošanos par drošības garantijām ietvaros, sacīja Šmīhaļs. Viņš nekonkretizēja, par kādiem nolīgumiem runa ir.
Ar ko Ukraina ir parakstījusi drošības nolīgumus
2024. gadā Ukraina parakstīja drošības nolīgumus ar partnervalstīm un Eiropas Savienību.
Pirmo šādu nolīgumu ar Apvienoto Karalisti Ukraina parakstīja 2024. gada 12. janvārī. Prezidents Zelenskis 16. februārī parakstīja vēl divus nolīgumus par drošības garantijām ar Vāciju un Franciju. Ukraina un Dānija 23. februārī parakstīja nolīgumu par sadarbību drošības jomā un ilgtermiņa atbalstu starp abām valstīm. 24. februārī Ukraina paraksta divpusējus drošības nolīgumus ar Itāliju un Kanādu. Ukraina un Nīderlande 1. martā Harkivā parakstīja divpusēju drošības nolīgumu. 3. aprīlī tika parakstīts nolīgums ar Somiju. Ukraina un Latvija 11. aprīlī parakstīja drošības nolīgumu. Līdzīgs dokuments 27. maijā tika parakstīts ar Spāniju, bet 28. maijā - ar Beļģiju. Portugāle kļuva par 12. valsti, ar kuru Ukraina parakstīja divpusēju drošības nolīgumu. Ukraina 31. maijā parakstīja drošības nolīgumus ar trim valstīm - Zviedriju, Norvēģiju un Islandi.
13. jūnijā G7 samita laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un bijušais ASV prezidents Džo Baidens parakstīja divpusēju drošības nolīgumu. Tajā pašā dienā Ukraina parakstīja drošības nolīgumu ar Japānu.
27. jūnijā Zelenskis Briselē parakstīja drošības nolīgumus ar ES, Lietuvu un Igauniju.
Nolīguma mērķis ir atbalstīt Ukrainu tās suverenitātes un teritoriālās integritātes apdraudējuma gadījumā. Saskaņā ar nolīgumu puses apņemas padziļināt sadarbību ekonomikas un drošības jomā, rīkot apspriedes draudu un agresijas gadījumā un uzlabot informācijas apmaiņu.
Iepriekš tika ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps var izbeigt noslēgto nolīgumu sava otrā pilnvaru termiņa laikā.
Kas ir zināms par drošības garantijām, ko Ukraina vēlas sev nodrošināt?
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka galvenais Ukrainas drošības garants būs dalība NATO. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukraina nebūs NATO dalībvalsts, jo "iespējams, ka tieši tāpēc" Krievija sāka karu pret Ukrainu.
24. februārī Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzstājoties Baltajā namā Vašingtonā, sacīja, ka Francijas mērķis ir panākt ilgstošu mieru Ukrainā un ka valsts ir gatava sniegt drošības garantijas. Starp tām ir karaspēka izvietošana Ukrainas teritorijā, lai "uzturētu mieru, nevis piedalītos karadarbībā".
Kas ir zināms par iespējamo ārvalstu karavīru izvietošanu Ukrainā?
Jau 2024. gada februārī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka apspriež iespēju nosūtīt Rietumu sauszemes karaspēku uz Ukrainu. Tomēr Eiropas valstis toreiz nepanāca vienprātību.
2025. gada 16. februārī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja par gatavību nosūtīt Lielbritānijas karaspēku uz Ukrainu, lai nodrošinātu jebkāda miera līguma īstenošanu.
Zviedrijas valdība arī neizslēdz iespēju nosūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu pēc Krievijas kara pret Ukrainu beigām.
Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka ir pāragri runāt par Eiropas miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu, jo kara aktīvā fāze vēl turpinās.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Polija neizskata iespēju nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu miera uzturēšanas misijā.
Laikraksts "The Washington Post" raksta, ka Eiropas valstis, kas atbalsta ideju par savu militāro spēku nosūtīšanu uz Ukrainu, lai uzraudzītu iespējamo "pamieru", apspriež 25-30 tūkstošu karavīru nosūtīšanu.
Ukrainas un Horvātijas premjerministru Denisa Šmihaļa un Andreja Plenkoviča tikšanās.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmīhaļs sacīja, ka jau ir noslēgti aptuveni 30 nolīgumi, kas paredz drošības garantijas Ukrainai.
Viņš to paziņoja Augstākās Radas sēdē "Jautājumu stundas valdībai" laikā," ziņoja "Suspilne" korespondents.
Pēc premjerministra teiktā, šie līgumi "darbojas pareizi", un Ukrainas partnervalstis saskaņā ar tiem nodrošina finanšu resursus un ieročus.
"Šie nolīgumi oficiāli darbojas, valstis saskaņā ar tiem oficiāli piešķir resursus, līdzekļus vai ieročus un militāro palīdzību saskaņā ar nolīgumiem par drošības garantijām. Tāpēc tie ir absolūti oficiāli starptautiski nolīgumi, saskaņā ar kuriem Ukraina saņem palīdzību un atbalstu," sacīja Deniss Šmīhaļs.
Premjerministrs arī uzsvēra, ka pasākumu laikā, atzīmējot trešo gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma, partnervalstu valdību pārstāvji noslēdza vairākas vienošanās ar Ukrainu par līdzekļu un ieroču piešķiršanu. Šīs vienošanās tika noslēgtas iepriekš noslēgto vienošanos par drošības garantijām ietvaros, sacīja Šmīhaļs. Viņš nekonkretizēja, par kādiem nolīgumiem runa ir.
Ar ko Ukraina ir parakstījusi drošības nolīgumus
2024. gadā Ukraina parakstīja drošības nolīgumus ar partnervalstīm un Eiropas Savienību.
Pirmo šādu nolīgumu ar Apvienoto Karalisti Ukraina parakstīja 2024. gada 12. janvārī. Prezidents Zelenskis 16. februārī parakstīja vēl divus nolīgumus par drošības garantijām ar Vāciju un Franciju. Ukraina un Dānija 23. februārī parakstīja nolīgumu par sadarbību drošības jomā un ilgtermiņa atbalstu starp abām valstīm. 24. februārī Ukraina paraksta divpusējus drošības nolīgumus ar Itāliju un Kanādu. Ukraina un Nīderlande 1. martā Harkivā parakstīja divpusēju drošības nolīgumu. 3. aprīlī tika parakstīts nolīgums ar Somiju. Ukraina un Latvija 11. aprīlī parakstīja drošības nolīgumu. Līdzīgs dokuments 27. maijā tika parakstīts ar Spāniju, bet 28. maijā - ar Beļģiju. Portugāle kļuva par 12. valsti, ar kuru Ukraina parakstīja divpusēju drošības nolīgumu. Ukraina 31. maijā parakstīja drošības nolīgumus ar trim valstīm - Zviedriju, Norvēģiju un Islandi.
13. jūnijā G7 samita laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un bijušais ASV prezidents Džo Baidens parakstīja divpusēju drošības nolīgumu. Tajā pašā dienā Ukraina parakstīja drošības nolīgumu ar Japānu.
27. jūnijā Zelenskis Briselē parakstīja drošības nolīgumus ar ES, Lietuvu un Igauniju.
Nolīguma mērķis ir atbalstīt Ukrainu tās suverenitātes un teritoriālās integritātes apdraudējuma gadījumā. Saskaņā ar nolīgumu puses apņemas padziļināt sadarbību ekonomikas un drošības jomā, rīkot apspriedes draudu un agresijas gadījumā un uzlabot informācijas apmaiņu.
Iepriekš tika ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps var izbeigt noslēgto nolīgumu sava otrā pilnvaru termiņa laikā.
Kas ir zināms par drošības garantijām, ko Ukraina vēlas sev nodrošināt?
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka galvenais Ukrainas drošības garants būs dalība NATO. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukraina nebūs NATO dalībvalsts, jo "iespējams, ka tieši tāpēc" Krievija sāka karu pret Ukrainu.
24. februārī Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzstājoties Baltajā namā Vašingtonā, sacīja, ka Francijas mērķis ir panākt ilgstošu mieru Ukrainā un ka valsts ir gatava sniegt drošības garantijas. Starp tām ir karaspēka izvietošana Ukrainas teritorijā, lai "uzturētu mieru, nevis piedalītos karadarbībā".
Kas ir zināms par iespējamo ārvalstu karavīru izvietošanu Ukrainā?
Jau 2024. gada februārī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka apspriež iespēju nosūtīt Rietumu sauszemes karaspēku uz Ukrainu. Tomēr Eiropas valstis toreiz nepanāca vienprātību.
2025. gada 16. februārī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja par gatavību nosūtīt Lielbritānijas karaspēku uz Ukrainu, lai nodrošinātu jebkāda miera līguma īstenošanu.
Zviedrijas valdība arī neizslēdz iespēju nosūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu pēc Krievijas kara pret Ukrainu beigām.
Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka ir pāragri runāt par Eiropas miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu, jo kara aktīvā fāze vēl turpinās.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Polija neizskata iespēju nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu miera uzturēšanas misijā.
Laikraksts "The Washington Post" raksta, ka Eiropas valstis, kas atbalsta ideju par savu militāro spēku nosūtīšanu uz Ukrainu, lai uzraudzītu iespējamo "pamieru", apspriež 25-30 tūkstošu karavīru nosūtīšanu.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs