2025-04-01 14:30
Pie Taivānas sākušās apjomīgas Ķīnas militārās mācības
Šodien, 8:22 Papildināts šodien, 12:46
Pasaulē
Autori: Uldis Ķezberis (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists)
Taivānas tuvumā otrdien sākušās apjomīgas Ķīnas militārās mācības, kurās piedalās komunistiskās valsts sauszemes spēki, jūras spēki un gaisa spēki. Ķīnas bruņoto spēku pārstāvji paziņoja, ka mācību mērķis ir "stingri brīdināt" Taivānas neatkarības atbalstītājus un apliecināt Pekinas gatavību aizstāvēt "Ķīnas suverenitāti un nacionālo vienotību".
ĪSUMĀ:
Taivāna: Šīs ir plašākās Ķīnas militārās mācības pie salas kopš pērnā gada maija.
Daļa kuģu pietuvojušies salai tikai 40 km attālumā.
Ķīnas līderis aizvien par prioritāti uzskata Taivānas "atkalapvienošanu" ar kontinentālo Ķīnu.
Taivāna mudina Ķīnu deeskalēt situāciju.
Pekinas militārie manevri notiek tikai dažas dienas pēc ASV vizītes Āzijā.
Gada laikā plašākās militārās mācības pie salas
Saskaņā ar Taivānas aplēsēm šīs ir Ķīnas plašākās militārās mācības salas tuvumā kopš pagājušā gada maija, kad amatā stājās pašreizējais Taivānas prezidents Viljams Lai, kurš nav slēpis vēlmi panākt teritorijas neatkarības formālu pasludināšanu.
Taivānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka aizvadītajā diennaktī salas tuvumā ir reģistrēti vismaz 19 Ķīnas karakuģi, tostarp aviācijas bāzes kuģis "Šaņdun". Daļa no kuģiem ir pietuvojušies tikai aptuveni 40 kilometru attālumā no Taivānas krastiem.
Ķīnas bruņotie spēki informēja, ka militārajās mācībās piedalās valsts sauszemes spēki, jūras spēki, gaisa spēki un raķešu spēki. Mācību laikā galveno uzmanību pievērsīšot kaujas gatavības patrulēšanai jūrā un gaisā, triecienu veikšanai pa mērķiem jūrā un uz zemes, kā arī blokādes ieviešanai uz galvenajiem kuģošanas ceļiem ap Taivānu.
Pekinas prioritāšu sarakstā joprojām Taivānas "atkalapvienošana" ar Ķīnu
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījis Taivānas "atkalapvienošanu" ar kontinentālo Ķīnu. Viņš nav izslēdzis arī militāra spēka lietošanu, lai sasniegtu šo mērķi.
Ķīnas militārās mācības Taivānas tuvumā notiek laikā, kad salas galvenās sabiedrotās Amerikas Savienotās Valstis prezidenta Donalda Trampa vadībā attālinās no līdzšinējām aliansēm, tāpēc Taibejā pieaug bažas par amerikāņu gatavību aizstāvēt Taivānu Ķīnas militārās agresijas gadījumā.
Pekina Taivānu uzskata par savu neatņemamu sastāvdaļu, lai gan komunistiskā Ķīna nekad nav pārvaldījusi 23 miljonu iedzīvotāju lielo teritoriju, kur ir demokrātiska pārvalde un tiek ievērotas cilvēktiesības.
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījis Taivānas "atkalapvienošanu" ar kontinentālo Ķīnu. Viņš nav izslēdzis arī militāra spēka lietošanu, lai sasniegtu šo mērķi.
Militāro manevru laikā Ķīna ir izvērsusi arī plašu propagandas kampaņu, kurā Taivānas prezidents Viljams Lai ir nodēvēts par "separātistu" un "parazītu", kurš salu iegrūdīšot karā.
Taivāna mudina deeskalēt situāciju
Taivānas bruņotie spēki ir pastiprinājuši iznīcinātāju un karakuģu patruļas, kā arī tur kaujas gatavībā pretkuģu raķešu sistēmas.
Taivānas aizsardzības ministrs Velingtons Ko sacīja, ka Ķīna ar savu rīcību grauj reģionālo mieru un stabilitāti.
Savukārt Taivānas Ārlietu ministrijas pārstāvis mudināja Pekinu deeskalēt situāciju.
"Vēlamies uzsvērt, ka militārās mācības rada spriedzi reģionā un traucē mieru un stabilitāti Taivānas šaurumā. Nedomājam, ka šādas kaimiņattiecības ir pieļaujamas, un mēs jau agrāk esam skaidri norādījuši, ka aicinām Ķīnu pārtraukt šādu rīcību. Ķīnai būtu jāatgriežas pie normāla, racionāla dialoga, nevis nepārtraukti jāiesaistās šajās tā dēvētajās militārajās provokācijās Indijas un Klusā okeāna reģionā un ap Taivānu," sacīja amatpersona.
Manevri dažas dienas pēc ASV amatpersonu vizītes
Militārās mācības notiek laikā, kad salas galvenais drošības garants ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā īsteno neskaidru ārpolitiku un vēršas pret sabiedrotajiem. Taivānā īpaši uztrauc Trampa administrācijas nevēlēšanās atbalstīt Ukrainu, vienlaikus mēģinot normalizēt attiecības ar agresori Krieviju.
Tramps arī ir pieprasījis, lai Taivāna maksātu ASV par savu aizsardzību, un apsūdzējis Taivānu mikroshēmu biznesa nozagšanā no Amerikas.
Taivānas valdības amatpersonas un eksperti domā, ka Ķīnas militārie manevri ir signāls Trampa administrācijai tikai dažas dienas pēc tam, kad Āziju pirmo reizi apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Pīters Hegsets. Vizītes laikā Filipīnās un Japānā Hegsets paziņoja, ka ASV stāsies pretī "Ķīnas agresijai" Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Kāda Taivānas nacionālās drošības amatpersona telekanālam CNN sacīja, ka Hegseta izteikumi radīja milzīgu spiedienu uz Pekinu, tāpēc tā nolēma sākt neizziņotas militārās mācības.
Šodien, 8:22 Papildināts šodien, 12:46
Pasaulē
Autori: Uldis Ķezberis (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists)
Taivānas tuvumā otrdien sākušās apjomīgas Ķīnas militārās mācības, kurās piedalās komunistiskās valsts sauszemes spēki, jūras spēki un gaisa spēki. Ķīnas bruņoto spēku pārstāvji paziņoja, ka mācību mērķis ir "stingri brīdināt" Taivānas neatkarības atbalstītājus un apliecināt Pekinas gatavību aizstāvēt "Ķīnas suverenitāti un nacionālo vienotību".
ĪSUMĀ:
Taivāna: Šīs ir plašākās Ķīnas militārās mācības pie salas kopš pērnā gada maija.
Daļa kuģu pietuvojušies salai tikai 40 km attālumā.
Ķīnas līderis aizvien par prioritāti uzskata Taivānas "atkalapvienošanu" ar kontinentālo Ķīnu.
Taivāna mudina Ķīnu deeskalēt situāciju.
Pekinas militārie manevri notiek tikai dažas dienas pēc ASV vizītes Āzijā.
Gada laikā plašākās militārās mācības pie salas
Saskaņā ar Taivānas aplēsēm šīs ir Ķīnas plašākās militārās mācības salas tuvumā kopš pagājušā gada maija, kad amatā stājās pašreizējais Taivānas prezidents Viljams Lai, kurš nav slēpis vēlmi panākt teritorijas neatkarības formālu pasludināšanu.
Taivānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka aizvadītajā diennaktī salas tuvumā ir reģistrēti vismaz 19 Ķīnas karakuģi, tostarp aviācijas bāzes kuģis "Šaņdun". Daļa no kuģiem ir pietuvojušies tikai aptuveni 40 kilometru attālumā no Taivānas krastiem.
Ķīnas bruņotie spēki informēja, ka militārajās mācībās piedalās valsts sauszemes spēki, jūras spēki, gaisa spēki un raķešu spēki. Mācību laikā galveno uzmanību pievērsīšot kaujas gatavības patrulēšanai jūrā un gaisā, triecienu veikšanai pa mērķiem jūrā un uz zemes, kā arī blokādes ieviešanai uz galvenajiem kuģošanas ceļiem ap Taivānu.
Pekinas prioritāšu sarakstā joprojām Taivānas "atkalapvienošana" ar Ķīnu
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījis Taivānas "atkalapvienošanu" ar kontinentālo Ķīnu. Viņš nav izslēdzis arī militāra spēka lietošanu, lai sasniegtu šo mērķi.
Ķīnas militārās mācības Taivānas tuvumā notiek laikā, kad salas galvenās sabiedrotās Amerikas Savienotās Valstis prezidenta Donalda Trampa vadībā attālinās no līdzšinējām aliansēm, tāpēc Taibejā pieaug bažas par amerikāņu gatavību aizstāvēt Taivānu Ķīnas militārās agresijas gadījumā.
Pekina Taivānu uzskata par savu neatņemamu sastāvdaļu, lai gan komunistiskā Ķīna nekad nav pārvaldījusi 23 miljonu iedzīvotāju lielo teritoriju, kur ir demokrātiska pārvalde un tiek ievērotas cilvēktiesības.
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījis Taivānas "atkalapvienošanu" ar kontinentālo Ķīnu. Viņš nav izslēdzis arī militāra spēka lietošanu, lai sasniegtu šo mērķi.
Militāro manevru laikā Ķīna ir izvērsusi arī plašu propagandas kampaņu, kurā Taivānas prezidents Viljams Lai ir nodēvēts par "separātistu" un "parazītu", kurš salu iegrūdīšot karā.
Taivāna mudina deeskalēt situāciju
Taivānas bruņotie spēki ir pastiprinājuši iznīcinātāju un karakuģu patruļas, kā arī tur kaujas gatavībā pretkuģu raķešu sistēmas.
Taivānas aizsardzības ministrs Velingtons Ko sacīja, ka Ķīna ar savu rīcību grauj reģionālo mieru un stabilitāti.
Savukārt Taivānas Ārlietu ministrijas pārstāvis mudināja Pekinu deeskalēt situāciju.
"Vēlamies uzsvērt, ka militārās mācības rada spriedzi reģionā un traucē mieru un stabilitāti Taivānas šaurumā. Nedomājam, ka šādas kaimiņattiecības ir pieļaujamas, un mēs jau agrāk esam skaidri norādījuši, ka aicinām Ķīnu pārtraukt šādu rīcību. Ķīnai būtu jāatgriežas pie normāla, racionāla dialoga, nevis nepārtraukti jāiesaistās šajās tā dēvētajās militārajās provokācijās Indijas un Klusā okeāna reģionā un ap Taivānu," sacīja amatpersona.
Manevri dažas dienas pēc ASV amatpersonu vizītes
Militārās mācības notiek laikā, kad salas galvenais drošības garants ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā īsteno neskaidru ārpolitiku un vēršas pret sabiedrotajiem. Taivānā īpaši uztrauc Trampa administrācijas nevēlēšanās atbalstīt Ukrainu, vienlaikus mēģinot normalizēt attiecības ar agresori Krieviju.
Tramps arī ir pieprasījis, lai Taivāna maksātu ASV par savu aizsardzību, un apsūdzējis Taivānu mikroshēmu biznesa nozagšanā no Amerikas.
Taivānas valdības amatpersonas un eksperti domā, ka Ķīnas militārie manevri ir signāls Trampa administrācijai tikai dažas dienas pēc tam, kad Āziju pirmo reizi apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Pīters Hegsets. Vizītes laikā Filipīnās un Japānā Hegsets paziņoja, ka ASV stāsies pretī "Ķīnas agresijai" Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Kāda Taivānas nacionālās drošības amatpersona telekanālam CNN sacīja, ka Hegseta izteikumi radīja milzīgu spiedienu uz Pekinu, tāpēc tā nolēma sākt neizziņotas militārās mācības.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs