2025-04-14 2:10
Klikšķa attālumā līdz Kremlim – kā Krievijas interneta reklāmas aģentūra vāc mūsu datus?
REplay.lv
Atvērtie faili
Vakar, 8:15 Latvijā
Autori: Andrejs Vasks (Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" žurnālists), Anete Bērzkalne (Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece), Ģederts Ģelzis (Latvijas Radio)
Vairākos populāros Latvijas ezotērikas un izklaides ziņu portālos izvietotas maskētas saites, kas informāciju par lasītāju paradumiem tīmeklī, visticamāk, pārsūta uz Krieviju. To Latvijas Radio raidījumam "Atvērtie faili" palīdzēja atklāt žurnālistu izmeklēšana par pārkāpumiem Rumānijas prezidenta vēlēšanās.
3min
Pārsteidzošais "TikTok" kandidāts
Fragments no BBC televīzijas ziņu sižeta 2024. gada 25. novembrī: "Kad ir saskaitīti 99% balsu, galēji labējais prokrieviskais kandidāts ir izrāvies vadībā. Kalins Džordžesku ir neapstrīdams līderis ar vairāk nekā 300 tūkstošiem balsu. Viņam nav politiskās partijas, un viņš ir pazīstams kā "Tiktok" kandidāts."
Šādi 2024. gada 25. novembrī britu raidsabiedrība BBC televīzijā iesāka sižetu par Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu.
"Viņš izmantoja sociālo mediju platformu, kur stimulēja savus atbalstītājus, arī pieprasot pārtraukt palīdzību Ukrainai. Viņš ir skeptisks par Rumānijas dalību NATO," vēstīts sižetā.
Galēji labēji noskaņotā sazvērestības teoriju piekritēja Kalina Džordžesku uzvara bija pārsteigums. Aptaujas pirms vēlēšanām viņam solīja tikai dažu procentu atbalstu, bet par viņu nobalsoja gandrīz ceturtā daļa vēlētāju.
Neparastā popularitāte radīja bažas Rumānijas valdībā un daļā sabiedrības, ka rezultāti sasniegti priekšvēlēšanu kampaņā, pārkāpjot likumu.
"To arī apstiprināja [Rumānijas] drošības dienesti, kas jau vēlēšanu procesa laikā ziņoja un deklasificēja informāciju par to, ka ne tikai mēs varam vērot ārēju iejaukšanos Rumānijas prezidenta vēlēšanās, bet, ka arī rumāņu ārējais izlūkdienests ziņo, ka, iespējams, tur ir saites ar Krieviju," stāstīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.
Izmeklētāji noskaidroja, ka trešās personas bija iztērējušas vairāk nekā miljonu eiro, lai pirms vēlēšanām vietnē "TikTok" izplatītu Džordžesku atbalstošu saturu. Šim nolūkam krāpnieki tur mobilizēja 25 tūkstošus kontu.
"Šāda situācija ir bezprecedenta. Tāda līmeņa iejaukšanās, kas ne tikai norāda uz Krievijas ietekmi, bet pat noved līdz tam, ka tiek atcelti pirmās kārtas vēlēšanu rezultāti, nav bijusi. Un līdz ar to tas ir ļoti interesanti ekspertiem un vērotājiem, bet, protams, milzīgs izaicinājums pašai Rumānijai," skaidroja Astukevičs.
Prokremliskās idejas Džordžesku popularitātei netraucēja
Konstitucionālā tiesa decembra sākumā vēlēšanu rezultātus anulēja. Atkārtotas vēlēšanas valdība izsludināja maijā. Arī uz tām savu kandidatūru pieteica Džordžesku. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka nu par viņu gatavi balsot vēl vairāk rumāņu.
Tomēr vēlēšanu komisija atteicās reģistrēt viņa pieteikumu. Vēlāk šo lēmumu par likumīgu atzina arī tiesa. Kas rumāņiem lika ieklausīties Džordžesku vēstījumos?
"Vismaz pēdējos piecus gadus, ja ne ilgāk, pieaug neapmierinātība ar Rumānijas varas partijām. Tas ir vairāku iemeslu dēļ, bet pirmkārt tās ir dažādas sociāli strukturālas problēmas – ekonomika bremzējas, pieaug sociālā nevienlīdzība, varam vērot pieaugošu cenu dārdzību," norādīja Astukevičs.
Rumānijā nav atbalsta prokremliskām idejām, bet tādas pavīdēja Džordžesku kampaņā. Tas netraucē viņa popularitātei.
"Līdz ar to šāds populistisks kandidāts, kāds ir Džordžesku, kas ļoti skaidri vēršas pret "establišmentu" [jeb pastāvošo iekārtu], pret varas partijām, pret institūcijām vērstu retoriku, arī varēja gūt tādu salīdzinoši strauju popularitāti. Līdz ar to es to drīzāk skaidrotu ar tādu protesta balsojumu pret esošo varu," uzsvēra Astukevičs.
Ar sociālo tīklu palīdzību un Krievijas resursiem Džordžesku izdevās šo noskaņojumu pārvērst politiskās dividendēs. Astukevičs atzīst, ka šādi priekšnoteikumi populismam ir daudzās Eiropas valstīs – arī Latvijā.
Aizdomīgi prokrieviskā televīzijas kanāla maksājumi
Informācija par iespējamu Krievijas naudas ieplūšanu Rumānijas medijos vietējo žurnālistu redzeslokā bija nonākusi jau pirms vēlēšanām. Rumāņu žurnālisti atklāja manipulatīvus mehānismus, ar kuru palīdzību ezotēriska dzīvesveida sludinātājam, bijušajam diplomātam ar zemu politisko reitingu Kailinam Džordžesku gandrīz izdevās iegūt augstāko politisko posteni valstī.
Žurnālisti no Rumānijas pētnieciskās žurnālistikas portāla "Snoop" un Francijas izdevuma "Intelligence Online" atklāja, ka augsne šai kampaņai gatavota gadiem ilgi. Tā bijusi labi nomaskēta aiz reklāmu biznesa. Izmeklēšanas centrā ir ar Krieviju saistīta digitālās reklāmas aģentūra "AdNow".
Lai noskaidrotu, kā žurnālisti atklāja Krievijas iesaisti un kādas saites ved uz Latviju – Latvijas Radio intervijai uzrunāja vienu no pētniekiem, portāla "Snoop" žurnālistu Viktoru Iliji.
"Viss sākās 2022. gadā, kad mēs saņēmām ļoti interesantu finanšu [datu] noplūdi no prokrieviska televīzijas kanāla šeit Rumānijā. Un mēs esam varējuši novērot lielus, noapaļotus maksājumus no "AdNow", kas bija samērā aizdomīgi no digitālā skatpunkta, [jo] parasti apmeklējumu plūsma tīmekļa vietnēm katru mēnesi nav vienāda," stāstīja Iliji.
Ilijei no saviem avotiem izdevās iegūt informāciju par naudas plūsmām no "AdNow" filiāles Londonā uz Rumānijas mediju kompānijām.
"Tas bija aizraujoši, jo notika pirms Breksita. Tagad Lielbritānijas iestādes vairs neziņo par šādiem finanšu datiem, kas galvenokārt bija nodokļu iestādēm. Bet man ir ļoti interesanti dati, īpaši par laiku no 2016. līdz 2019. gadam, kad mēs varējām novērot, ka viņi maksāja tikai galēji labējiem izdevējiem un sazvērestības teoriju superizplatītājiem. Un mēs brīnījāmies – kāpēc?" pauda žurnālists.
Visi maksājumi tika sakārtoti pēc datumiem, kad tie veikti. Tas atklāja, ka lielākās summas pārskaitītas tieši priekšvēlēšanu kampaņu laikā. Digitālo reklāmu darbības modelis pētniekiem lika aizdomāties par to, kā uzņēmumi šādi iegūst datus par cilvēku paradumiem un interesēm internetā.
"Mēs nonācām pie secinājuma, ka dati ir ļoti svarīgi. "AdNow" acīmredzami vāc ārprātīgi daudz datus par Rumānijas interneta lietotājiem."
Ezotēriskajos portālos un vietnēs, kas atbalsta galēji labējās idejas, izvietotas divu veidu reklāmas: aizdomīgām, blēdīgām finanšu organizācijām, kas ievāca personu vārdus un telefonu numurus, kā arī alternatīvās medicīnas produktu reklāmas, tostarp tādas, kas solīja, piemēram, ar lētu krēmu ārstēt vēzi.
Viktors stāstīja – uz tādām varēja uzķerties tikai ļoti neizglītoti cilvēki.
"Tātad mūsu hipotēze ir: "AdNow" vāc datus par digitāli neizglītotiem cilvēkiem, kas mums ir, lai uz viņiem atkārtoti mērķētu politisko saturu. Pēdējās vēlēšanu kampaņas laikā mēs varējām novērot, ka vietnes, kuras pēdējos gados "AdNow" finansēja ar miljoniem eiro – tās visas atbalstīja prokrievisko kandidātu. Tas mūs ļoti ieintriģēja un lika mums rakties vēl dziļāk."
Pārceļ mītni no Krievijas, lai mazgātu publisko tēlu
Kompānijas "AdNow" vadība vēsturiski bija bāzēta Maskavā. To vadīja Jūlija Serebrjanskaja, kas strādājusi gan Dmitrija Medvedeva, gan Vladimira Putina vēlēšanu kampaņās. Serebrjanskaja arī vadīja Putina politiskās partijas "Vienotā Krievija" Centrālās izpildkomitejas politiskās reklāmas nodaļu.
Reklāmas aģentūras "AdNow" filiāle Londonā bija reģistrēta vienā adresē ar firmām, kas tā vai citādi ir saistītas ar Putina režīmu. 2023. gadā ar Krieviju saistītie "AdNow" īpašnieki to pārdeva Bulgārijā reģistrētai kompānijai.
"Bulgārijas elfi, kiberdrošības kopiena šajā reģionā novēroja, kā Gruzijas pilsonis, jaunais "AdNow" īpašnieks, apmeklē Krievijas vēstniecību Sofijā.
Tātad, lai gan īpašnieki atšķiras, mēs varam novērot to pašu tiešsaistes uzvedību – viņi finansē tādas pašas vietnes, lielākoties galēji labēju saturu. Un es domāju – "AdNow" tikai pārcēla savu galveno mītni no Krievijas un no Londonas uz Bulgāriju, lai "atmazgātu" savu publisko tēlu," vēstīja žurnālists.
Viktors uzskata, ka tas bija nepieciešams, jo kovida pandēmijas laikā izmeklētāji atklāja, ka ar "AdNow" saistītā kompānija "Fazze" mēģināja piekukuļot sociālo tīklu influencerus, lai tie apšaubītu rietumvalstu nacionālās vakcinācijas kampaņas un izplatītu dezinformāciju par "Pfizer" vakcīnu.
Rumānijā, "AdNow" tiešā veidā nereklamēja politiķus vai partijas. Ar Krieviju saistītā kompānija veidoja sadarbību un finansiāli – ar reklāmu starpniecību – atbalstīja tos medijus, kas ieteica, piemēram, alternatīvu medicīnu, ezotēriku un negatīvu attieksmi pret valsts varu, vai pat viltus ziņu publicētājus. Un ieguva datus par šīs tematikas cienītājiem.
Viktors pieļauj, ka ar ezotēriskajām un blēdīgajām finanšu reklāmām savāktos digitālos personu datus kampaņu organizētāji pēc tam izmanto arī sociālajos tīklos.
Latvija žurnālistu izmeklēšanā parādās divreiz. Vispirms – naudu Rumānijas medijiem skaitīja no konta kādā Latvijas bankā. Ir vēl kāds aspekts.
Ar Putina režīmu vēsturiski saistītā kompānija "AdNow" patlaban piedāvā reklāmas izvietot arī Latvijā. Kā teikts firmas mājaslapā, "AdNow" caur tām varot sasniegt 700 tūkstoš lielu auditoriju dienā.
Latvijā vairākas lapas publicē ar Kremli saistītās aģentūras reklāmas
Rumāņu izdevuma "Snoop" žurnālista Viktora Ilijes sniegtā informācija raidījumam "Atvērtie faili" norādīja uz trim mājaslapām, kas varētu būt "AdNow" sadarbības partneri. Divām no tām ir Latvijas domēns – proti, šīs vietnes beidzas ar "lv". Tās ir "Džentlmenis" un "Zeltene". Trešā mājaslapa ir "Spogulis Baltic course", kas beidzas ar domēnu ".com".
Tāpat ar Ilijes palīdzību raidījumam izdevās identificēt "AdNow" interneta saiti ar kodu, kam vajadzētu aizvest arī pie citām Latvijas mājaslapām, kas publicē šīs ar Kremli vēsturiski saistītās interneta mārketinga aģentūras reklāmas.
Lai to paveiktu, bija jāizmanto īpaša programma, kura automatizēti skenē internetu, lai atrastu, kurās mājaslapās atrodas konkrētā reklāmas saite. Programma atlasīja informāciju par vairāk nekā 3000 mājaslapām, kas satur šīs saites.
Skenēšanas rīks bija atradis nedaudz vairāk nekā 20 rezultātus Latvijā, kas palīdzēja uziet vēl vairākas lapas papildu jau tām trijām, kas jau bija zināmas. Piemēram, "Abiem.lv" un "Aizlase.lv". Tām visām ir kopīgas iezīmes. Piemēram, temati par azarstpēlēm, horoskopiem, virtuves noslēpumiem, kā arī rakstīšanas un virsrakstu veidošanas maniere.
Pārbaudot savstarpēji saliktas saites un citas pazīmes, zināmais lapu tīklojums arvien pieauga. Vairākām lapām bija arī īpaši konti "Facebook" ar desmitiem tūkstošu sekotāju.
Turpinot pētīt, kas slēpjas šo lapu apmeklētājiem neredzamajā pusē, atklājās arvien jauna informācija. "AdNow" savā kodā, ko mājaslapas, tādas kā "Džentlmenis.lv" vai "Abiem.lv", ievieto reklāmu izrādīšanai, ir ieslēpta lietotāju izsekošanas un datu vākšanas tehnika "Canvas Fingerprinting".
"Tas ļauj reklāmdevejiem slepeni veidot lietotāju profilus. Tas darbojas, pat ja mēs uzspiežam, ka mēs nepiekrītam sīkdatnēm, trešo dalībnieku sīkdatnēm un tamlīdzīgi. Pat ja tu apzinīgi atklikšķini, lai šie dati netiek vākti, šis pirkstu nospiedumu veidotājs, tas šos datus vāc tāpat. Un tas ir ietverts "AdNow" iekšā saitē," skaidroja Latvijas Radio dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne.
Tomēr šī tehnoloģija noder ne tikai reklāmas nolūkiem.
""Fingerprinting" tehnikas izmanto arī autoritārie režīmi vai izlūkošanas dienesti, lai identificētu, piemēram, disidentus, žurnālistus un aktīvistus. Bet tos izmanto arī psiholoģiskās manipulācijas nolūkos, ja viņi redz, ka tu visu laiku klikšķini uz kaut kāda konkrēta temata," norādīja Bērzkalne.
"Nāciet šurp, mums ir dāvaniņas, mums ir burkāni!"
Lai noskaidrotu, kā darbojas reklāmas un mārketinga bizness internetā, raidījums uzrunāja šīs jomas ekspertu Edgaru Stroli. Viņš uzreiz sacīja – kompāniju "AdNow" viņš ir pamanījis jau iepriekš. Tā ir viena no daudzām sarakstā, kur līderis ar lielu atrāvienu ir "Google".
""AdNow" ir viens no vairāku simtu reklāmas tīklu pārstāvjiem. Reklāmas tīkls – tātad, organizācija, kurai ir izveidotas reklāmas mašīnas, kas var nodrošināt reklāmas izvietošanu daudzos portālos. Tātad es aizeju pie šī te uzņēmuma un saku: "Man vajag sasniegt mūsu pieminēto ezotērisko auditoriju, Lietuvā!"" vēstīja Strolis.
Šajā piemērā reklāmas tīkls jau iepriekš ir ievietojis savus skriptus jeb nelielas, neredzamas programmas, kas vāc datus par lapas apmeklētājiem Lietuvas portālos, un savācis informāciju par lietotājiem, atlasījis tos, kas klikšķinājuši uz ezotēriska satura lapām. Šiem cilvēkiem viņu iecienīto portālu reklāmu laukumos tad arī tiek rādīta attiecīgā reklāma.
Savukārt portālu un mājas lapu īpašnieku mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku auditoriju, jo tā nodrošina lielākus ienākumus no reklāmām. Jo vairāk cilvēku skatās mājaslapu, jo lielākas iespējas, ka kādi no viņiem redzēs vai noklikšķinās uz reklāmas.
"Ņemam piemēru. Ir ezotēriskais portāls. Ja tas ir ezotērisko saturu portāls, tas stāvēs uz kaut kāda domēna "ezoterika.super.lv" – nu uz to neviens nenāks. Ir divi varianti – vai nu taisīt pašreklāmu, vai pirkt reklāmu. Pirkt reklāmu "ezoterika.super.lv" nevarēs atļauties, tam jāmēģina citi kanāli," skaidroja Strolis.
Tāpēc, paralēli mājaslapām, šādiem portāliem ir arī konti "Facebook", "Instagram", "TikTok" un "X".
"Attiecīgi tur izveidos savu profilu, kur "būstos" (jeb palielinās) vai vienkārši izvietos informāciju par jaunajiem postiem, kas izvietoti tā mājaslapā. Tādā veidā iesaistīties jau citās grupās, kur jau ir ezotēriķi: "Re, kur jauns resurss, super! Nāciet šurp, mums ir dāvaniņas, mums ir burkāni!" Un tādā veidā jau uzaudzēs savu masu," stāstīja eksperts.
Konti sociālajos tīklos pastāvīgi vilinās lasītājus uz mājaslapām un veidos lielu apmeklējumu, jeb sarunvalodā – trafiku.
"Attiecīgi mājaslapa, portāls saņem kaut kādu trafiku. Tas var uzrādīt: "Re, man ir 500 tūkstoši mēnesī unikālo apmeklētāju!", kas būtībā nav unikālie. Bet, nu, viņš var potenciālajam reklāmdevējam pateikt: "Re, kur man ir pusmiljons sasniedzamība mēnesī, es tev varu reklāmrakstu izvietot pa tūkstoš eiro nedēļā! Es sasniegšu 125 tūkstošus auditoriju," kaut arī tas ir aiz matiem aizvilkts," uzsvēra Strolis.
Dažādi paņēmieni šādiem nišas portāliem ļauj nopelnīt tūkstošus. Rakstu atlasīšanu, tulkošanu, izvietošanu, piesaistot mākslīgo intelektu, var pat daļēji automatizēt. Taču, lai šādi portāli būtu efektīvi, tomēr jāiesaista cilvēki.
Eksperts: caur šāda veida portāliem ķer vieglāk ietekmējamu auditoriju
Kāpēc šāds mājaslapu un "Facebook" kontu tīkls ir tieši par ezotēriskas, dzīves stila un slavenību dzelteno ziņu tematiem? Vai to patērētāji ir īpaši interesanti reklāmistiem?
"Tas ir izklaides žanrs, daži tajā iegrimst. Nu, ieslēdzot vakarā "Panorāmu", viņiem nepastāstīs, kāda ir dzīve pēc miršanas. Mans absolūti subjektīvais viedoklis – es esmu negatīvs tādā ziņā, cilvēki ar zemu IQ ir vieglāk ietekmējami. Aizņemtiem cilvēkiem nav laika skatīties par aizkapa dzīvi, viņi skatās to, kas viņam ir nepieciešams," vērtēja Strolis.
Papildu tam, ka šāda portālu un reklāmas aģentūras sadarbība nodrošina stabilu ezotēriskas un dzelteno ziņu plūsmu, uzņēmumi var ievākt arī datus par lasītājiem un reklāmu klikšķinātajiem: ko viņi ir skatījušies iepriekš, vai viņi lasa par numeroloģiju, vai atvēruši reklāmu, kas sola dabiskas zāles pret lieko svaru. To sauc par profilēšanu.
"Parasti ir tā: lietotājs, kad sāk lietot sociālo tīklu, viņš kaut ko akceptē – kaut kādus noteikumus. Attiecīgi tajos noteikumos vienmēr starp rindiņām ir iekšā, ko tas sociālais tīkls drīkstēs ar tiem datiem darīt, ko nedrīkstēs.
Attiecīgi – vai tas tevi varēs 100 procentīgi profilēt, vai tikai 10 procentīgi profilēt. Bet profilēt tie var visi!" uzsvēra eksperts.
Eiropas Savienībā rīcība ar šiem datiem ir regulēta. Portāli vai aģentūras tos drīkst izmantot savām vajadzībām, lai precīzāk mērķētu reklāmas. Taču pārdot vai nodot citiem bez pašas personas atļaujas ir aizliegts.
"Bet, ja viņš ir datu brokeris no salas, kur nav Eiropas [Savienības] direktīvas un tā tālāk, viņš kaut kā drīkst šos datus pārdot," teica Strolis.
Šķietami informācijai, kādas lapas esam apmeklējuši, vai meklējuši urbjmašīnu vai uztura bagātinātājus, nav lielas vērtības. Taču patiesībā šie dati var kalpot tam, lai ap mums izveidotu informācijas burbuli – internetā rādīsies tieši mums mērķētas reklāmas. Arī saturu mums piemeklēs nezināmi redaktori vai polittehnologi, kas, piemēram, var būtu saistīti ar Krieviju.
Aiz mājaslapām stāv Oskars Prikulis
Latvijas mājaslapu tīklā, kuras vieno sadarbība ar "AdNow", līdzīgs noformējums un raksti, tādās kā "Abiem.lv" un "Runābildes.lv", mēs neatrodam veidotāju vai īpašnieku kontaktus. Divos citos portālos – "Zeltene.lv" un "Džentlmenis.lv" –, ir teikts, ka saturu veido trīs cilvēki. Tur arī norādīts telefona numurs, kuru sazvanīt nevar.
Lielākas cerības dod portāls "Baltic Course". Kādreiz ar šādu nosaukumu iznāca žurnāls angļu un krievu valodā. To ilgus gadus veidoja redaktore un ekonomiste Olga Pavuka.
Pēc žurnālu slēgšanas palika tikai portāls. Pēdējās ziņas tajā publicētas 2022. gadā. Latviešu valodas versijā vēl nesen ievietots reklāmraksts par kādu meža nozares uzņēmumu. Pie kontaktiem norādīts tas pats telefons, kuru nevarēja sazvanīt jau iepriekš.
Taču domēnu arhīvā ir izziņa, ka domēna īpašnieks ir Pjotrs Pavuks. Un arī tur ir norādīts telefona numurs.
Olga Pavuka: "Klausos jūs!
Andrejs Vasks: Labdien!
Olga Pavuka: Labdien!
Andrejs Vasks: Mēs meklējam Pjotru Pavuku.
Olga Pavuka: Kāda sakarā jūs šeit viņu meklējat?
Andrejs Vasks: Kam es piezvanīju?
Olga Pavuka: Šis nav Pjotrs Pavuks. Pilnīgi noteikti!"
Sazvanītā sieviete interesējas, kāpēc mūs interesē Pjotrs Pavuks? Kad raidījuma veidotāji izstāstīja, ka ir Latvijas Radio žurnālisti un viņš ir norādīts kā "Baltic Course" domēna turētājs, Olga kļuva runīgāka.
Olga Pavuka: "Tur jau sen viss ir mainījies, šis izdevums kādreiz piederēja man, bet es to pārdevu"
Andrejs Vasks: Ā, jūs esat Olga Pavuka?
Olga Pavuka: Jā, jā, Pjotra mamma!"
Olga Pavuka telefona sarunā neatklāj, kas ir bijis domēna pircējs. Viņa saka – tas ir kāds latviešu žurnālists.
Galu galā izdodas noskaidrot, ka aiz "Facebook" kontiem, daudzajām mājaslapām un portāliem, kuros ir ievietotas "AdNow" reklāmas, stāv bijušais laikraksta "Dienas bizness" žurnālists Oskars Prikulis.
Viņu jau 2016. gadā savā pētījumā "Klikšķu bizness", kā vienu no vairākiem dzelteno ziņu un interneta reklāmu biznesmeņiem, bija identificējis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Reklāmas aģentūra nodarbojas ar nestandarta praksi – maksāšanu uzreiz
Oskars Prikulis ir atsaucīgs un piekrīt intervijai. Zvana laikā viņš atrodas Kanāriju salās. Bijušais žurnālists izstāsta par savu biznesa modeli, ka ar reklāmām var nopelnīt dažus tūkstošus, lielākā daļa naudas aiziet rakstu gatavotājiem un, ka no aptuveni 20 mājaslapām patlaban aktīvas ir tikai divas. Politiku viņš neapraksta un nereklamē.
"To "AdNow" īstenībā es diezgan labi atceros. Kā viņi piesaistīja – viņi bija gatavi maksāt uz priekšu. Pateica: "Mēs jums samaksāsim uzreiz. Ja jūs neticat, nu tad redzēsiet, ka tas strādā!" Tas bija tas iemesls, kāpēc mēs viņus arī pamēģinājām. Maksā viņi visu laiku regulāri, teiksim, izraksta rēķinu un uzreiz samaksā, maksā mēneša ietvaros – pēc skatījumiem. Viņi ir vienīgie, kas maksā nevis pēc klikšķiem, bet pēc skatījumiem," stāstīja Prikulis.
Prikulis stāsta, ka sadarbību ar "AdNow" sāka vairāk nekā pirms gada. Tad šī aģentūra aktīvi meklējusi reklamēšanās iespējas Latvijā. Šad tad bijušas sīkas nesaskaņas.
"Mums bija gan aizķeršanās ar viņiem. Pieņemsim, tur ik pa brīdim kaut kādas aizdomīgas reklāmas parādās, tad mēs rakstām: "Lūdzu šito nerādīt!" un tā tālāk.
Tādas aizķeršanās ik pa brīdim ir, nav tā, ka viss tur gludi ir. Nu, tur pēkšņi kaut kādus preparātus medicīniskos reklamē," atminējās Prikulis.
Pamatā esot kriptovalūtu un dažādu finanšu pakalpojumu reklāmas. No medicīnas viņš izvairās, jo tas varot nepatikt citām reklāmas aģentūrām.
"Tas ir riskanti. Tas ir kaut kas tāds, kas "Google" ne pārāk patīk. Un "Google" mums tomēr ir galvenais reklāmdevējs. Mums tas "AdNow" nav tik būtisks reklāmas struktūrā, lai riskētu ar "Google" un turētu "AdNow"," skaidroja interneta portālu pārvaldnieks.
Viņš stāstīja, ka nule kā pārbaudījis, ko tad "AdNow" viņa lapās reklamē, un atkal pamanījis ar medicīnu saistītu reklāmu. Saiti uz netīkamo reklāmu viņš atsūta arī mums.
Tā aizved uz kādu "Whatsapp" sarakstei līdzīgu vietni, kurā teikts: "Vadošā dermatoloģe Latvijā", Klinta Krieviņa, sola konsultēt par ādas problēmām.
Taču tādas dermatoloģes Latvijā nav un bilde arī nav īsta – tā ir paņemta no Krievijas interneta resursiem.
Nauda nāk no Bulgārijas
Oskars Prikulis apgalvo, ka līdz mūsu zvanam viņš neko nav zinājis par "AdNow" saistību ar antivakseru uzkurināšanu Rietumos un Rumānijas vēlēšanu ietekmēšanu.
"Mmm… Pirmā dzirdēšana! Nu, nevis pirmā, vakar jau pieminēja, bet nu... nezināju! Man nauda nāk no Bulgārijas, rēķini tiek maksāti," pauda Prikulis.
2023. gadā "AdNow" pārreģistrējās Bulgārijā, lai pēc skandāliem glābtos no aizdomām par saistību ar Kremli.
Prikulis arī neko nezinot par "Fingerprint" programmu, kas ar "AdNow" skripta starpniecību vāc datus un profilē lietotājus. Viņš stāstīja, ka nezina, kur šie dati paliek.
"Es tik sīki pat tādu tehnoloģiju pat nezinu. Tā ir tāda kā standarta prakse? Tas jau arī man bīstami, jo tad jau es likumu pārkāpju," teica Prikulis.
Latvijas Radio informēja Prikuli par žurnālistu izpētīto "AdNow" stratēģiju – maksāt nišas interneta medijiem par reklāmu, lai vairotu ezotēriskas, dzelteno ziņu un pret valsts sistēmu vērstu ziņu cienītāju skaitu. Vienlaikus tās ievāc personalizētus datus par viņu paradumiem.
Prikulis sacīja, ka nesaprot, kāda interese "AdNow" ir maksāt portāliem, ja neseko politiskās reklāmas. Taču viņu satrauc iespējamā lasītāju datu vākšana un profilēšana. Sarunas noslēgumā viņš sacīja, ka pēc Latvijas Radio intereses sadarbību ar šo reklāmas aģentūru ir pārtraucis un viņu skriptus jeb neredzamās programmas savās lapās vairs neliks.
Dati nonāk Maskavā
Līdz pētījuma beigām raidījumam "Atvērtie faili" arvien bija maz pierādījumu, ka Latvijas izklaides lapās savāktie lasītāju dati tiešām nonāk nepareizās rokās. Tomēr kāds interneta pētīšanas rīks deva skaidru norādi. Tas norādīja, ka dati nonāk Maskavā.
Kur šādus precīzi profilētus datus varētu izmantot tālāk?
Piemēram, "TikTok" piedāvā izplatīt noteiktu saturu ne tikai, ja atlasa personas pēc standartizētiem kritērijiem – vai patīk ezotērika, vai esi sieviete vai vīrietis noteiktā vecumā, bet saviem klientiem ļauj ielādēt arī citur internetā atlasītus personu profilus. Tādējādi "TikTok" lietotājs saņems konkrēti tieši viņam pielāgotu saturu.
Uz aģentūrai "AdNow" nosūtīto e-pastu ar jautājumiem, ko tas viss nozīmē un vai dati tiešām nonāk Krievijā, atbildi raidījums tā arī nesaņēma.
Pamatojoties uz izpētīto, var izvirzīt ticamu hipotēzi, ka ar Kremli vēsturiski saistītajai kompānijai "AdNow" Latvijā un citās valstīs ir divi mērķi: koncentrēt sabiedrības daļu, kas alkst pēc ezotērikas, sazvērestības teoriju un dzeltenu ziņu satura, un ievākt precīzus digitālos datus, sagatavot izvērstu profilu par katru no viņiem un noglabāt tos mums naidīgā valstī – Krievijā.
Šādus datus ir iespējams izmantot tādās vietnēs kā "TikTok", lai izdevīgā brīdī, šos cilvēkus, viņiem pat nenojaušot, uzkurinātu ar propagandu, viltus ziņām vai reklamētu kādu Kremlim parocīgu politisko spēku.
REplay.lv
Atvērtie faili
Vakar, 8:15 Latvijā
Autori: Andrejs Vasks (Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" žurnālists), Anete Bērzkalne (Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece), Ģederts Ģelzis (Latvijas Radio)
Vairākos populāros Latvijas ezotērikas un izklaides ziņu portālos izvietotas maskētas saites, kas informāciju par lasītāju paradumiem tīmeklī, visticamāk, pārsūta uz Krieviju. To Latvijas Radio raidījumam "Atvērtie faili" palīdzēja atklāt žurnālistu izmeklēšana par pārkāpumiem Rumānijas prezidenta vēlēšanās.
3min
Pārsteidzošais "TikTok" kandidāts
Fragments no BBC televīzijas ziņu sižeta 2024. gada 25. novembrī: "Kad ir saskaitīti 99% balsu, galēji labējais prokrieviskais kandidāts ir izrāvies vadībā. Kalins Džordžesku ir neapstrīdams līderis ar vairāk nekā 300 tūkstošiem balsu. Viņam nav politiskās partijas, un viņš ir pazīstams kā "Tiktok" kandidāts."
Šādi 2024. gada 25. novembrī britu raidsabiedrība BBC televīzijā iesāka sižetu par Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu.
"Viņš izmantoja sociālo mediju platformu, kur stimulēja savus atbalstītājus, arī pieprasot pārtraukt palīdzību Ukrainai. Viņš ir skeptisks par Rumānijas dalību NATO," vēstīts sižetā.
Galēji labēji noskaņotā sazvērestības teoriju piekritēja Kalina Džordžesku uzvara bija pārsteigums. Aptaujas pirms vēlēšanām viņam solīja tikai dažu procentu atbalstu, bet par viņu nobalsoja gandrīz ceturtā daļa vēlētāju.
Neparastā popularitāte radīja bažas Rumānijas valdībā un daļā sabiedrības, ka rezultāti sasniegti priekšvēlēšanu kampaņā, pārkāpjot likumu.
"To arī apstiprināja [Rumānijas] drošības dienesti, kas jau vēlēšanu procesa laikā ziņoja un deklasificēja informāciju par to, ka ne tikai mēs varam vērot ārēju iejaukšanos Rumānijas prezidenta vēlēšanās, bet, ka arī rumāņu ārējais izlūkdienests ziņo, ka, iespējams, tur ir saites ar Krieviju," stāstīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.
Izmeklētāji noskaidroja, ka trešās personas bija iztērējušas vairāk nekā miljonu eiro, lai pirms vēlēšanām vietnē "TikTok" izplatītu Džordžesku atbalstošu saturu. Šim nolūkam krāpnieki tur mobilizēja 25 tūkstošus kontu.
"Šāda situācija ir bezprecedenta. Tāda līmeņa iejaukšanās, kas ne tikai norāda uz Krievijas ietekmi, bet pat noved līdz tam, ka tiek atcelti pirmās kārtas vēlēšanu rezultāti, nav bijusi. Un līdz ar to tas ir ļoti interesanti ekspertiem un vērotājiem, bet, protams, milzīgs izaicinājums pašai Rumānijai," skaidroja Astukevičs.
Prokremliskās idejas Džordžesku popularitātei netraucēja
Konstitucionālā tiesa decembra sākumā vēlēšanu rezultātus anulēja. Atkārtotas vēlēšanas valdība izsludināja maijā. Arī uz tām savu kandidatūru pieteica Džordžesku. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka nu par viņu gatavi balsot vēl vairāk rumāņu.
Tomēr vēlēšanu komisija atteicās reģistrēt viņa pieteikumu. Vēlāk šo lēmumu par likumīgu atzina arī tiesa. Kas rumāņiem lika ieklausīties Džordžesku vēstījumos?
"Vismaz pēdējos piecus gadus, ja ne ilgāk, pieaug neapmierinātība ar Rumānijas varas partijām. Tas ir vairāku iemeslu dēļ, bet pirmkārt tās ir dažādas sociāli strukturālas problēmas – ekonomika bremzējas, pieaug sociālā nevienlīdzība, varam vērot pieaugošu cenu dārdzību," norādīja Astukevičs.
Rumānijā nav atbalsta prokremliskām idejām, bet tādas pavīdēja Džordžesku kampaņā. Tas netraucē viņa popularitātei.
"Līdz ar to šāds populistisks kandidāts, kāds ir Džordžesku, kas ļoti skaidri vēršas pret "establišmentu" [jeb pastāvošo iekārtu], pret varas partijām, pret institūcijām vērstu retoriku, arī varēja gūt tādu salīdzinoši strauju popularitāti. Līdz ar to es to drīzāk skaidrotu ar tādu protesta balsojumu pret esošo varu," uzsvēra Astukevičs.
Ar sociālo tīklu palīdzību un Krievijas resursiem Džordžesku izdevās šo noskaņojumu pārvērst politiskās dividendēs. Astukevičs atzīst, ka šādi priekšnoteikumi populismam ir daudzās Eiropas valstīs – arī Latvijā.
Aizdomīgi prokrieviskā televīzijas kanāla maksājumi
Informācija par iespējamu Krievijas naudas ieplūšanu Rumānijas medijos vietējo žurnālistu redzeslokā bija nonākusi jau pirms vēlēšanām. Rumāņu žurnālisti atklāja manipulatīvus mehānismus, ar kuru palīdzību ezotēriska dzīvesveida sludinātājam, bijušajam diplomātam ar zemu politisko reitingu Kailinam Džordžesku gandrīz izdevās iegūt augstāko politisko posteni valstī.
Žurnālisti no Rumānijas pētnieciskās žurnālistikas portāla "Snoop" un Francijas izdevuma "Intelligence Online" atklāja, ka augsne šai kampaņai gatavota gadiem ilgi. Tā bijusi labi nomaskēta aiz reklāmu biznesa. Izmeklēšanas centrā ir ar Krieviju saistīta digitālās reklāmas aģentūra "AdNow".
Lai noskaidrotu, kā žurnālisti atklāja Krievijas iesaisti un kādas saites ved uz Latviju – Latvijas Radio intervijai uzrunāja vienu no pētniekiem, portāla "Snoop" žurnālistu Viktoru Iliji.
"Viss sākās 2022. gadā, kad mēs saņēmām ļoti interesantu finanšu [datu] noplūdi no prokrieviska televīzijas kanāla šeit Rumānijā. Un mēs esam varējuši novērot lielus, noapaļotus maksājumus no "AdNow", kas bija samērā aizdomīgi no digitālā skatpunkta, [jo] parasti apmeklējumu plūsma tīmekļa vietnēm katru mēnesi nav vienāda," stāstīja Iliji.
Ilijei no saviem avotiem izdevās iegūt informāciju par naudas plūsmām no "AdNow" filiāles Londonā uz Rumānijas mediju kompānijām.
"Tas bija aizraujoši, jo notika pirms Breksita. Tagad Lielbritānijas iestādes vairs neziņo par šādiem finanšu datiem, kas galvenokārt bija nodokļu iestādēm. Bet man ir ļoti interesanti dati, īpaši par laiku no 2016. līdz 2019. gadam, kad mēs varējām novērot, ka viņi maksāja tikai galēji labējiem izdevējiem un sazvērestības teoriju superizplatītājiem. Un mēs brīnījāmies – kāpēc?" pauda žurnālists.
Visi maksājumi tika sakārtoti pēc datumiem, kad tie veikti. Tas atklāja, ka lielākās summas pārskaitītas tieši priekšvēlēšanu kampaņu laikā. Digitālo reklāmu darbības modelis pētniekiem lika aizdomāties par to, kā uzņēmumi šādi iegūst datus par cilvēku paradumiem un interesēm internetā.
"Mēs nonācām pie secinājuma, ka dati ir ļoti svarīgi. "AdNow" acīmredzami vāc ārprātīgi daudz datus par Rumānijas interneta lietotājiem."
Ezotēriskajos portālos un vietnēs, kas atbalsta galēji labējās idejas, izvietotas divu veidu reklāmas: aizdomīgām, blēdīgām finanšu organizācijām, kas ievāca personu vārdus un telefonu numurus, kā arī alternatīvās medicīnas produktu reklāmas, tostarp tādas, kas solīja, piemēram, ar lētu krēmu ārstēt vēzi.
Viktors stāstīja – uz tādām varēja uzķerties tikai ļoti neizglītoti cilvēki.
"Tātad mūsu hipotēze ir: "AdNow" vāc datus par digitāli neizglītotiem cilvēkiem, kas mums ir, lai uz viņiem atkārtoti mērķētu politisko saturu. Pēdējās vēlēšanu kampaņas laikā mēs varējām novērot, ka vietnes, kuras pēdējos gados "AdNow" finansēja ar miljoniem eiro – tās visas atbalstīja prokrievisko kandidātu. Tas mūs ļoti ieintriģēja un lika mums rakties vēl dziļāk."
Pārceļ mītni no Krievijas, lai mazgātu publisko tēlu
Kompānijas "AdNow" vadība vēsturiski bija bāzēta Maskavā. To vadīja Jūlija Serebrjanskaja, kas strādājusi gan Dmitrija Medvedeva, gan Vladimira Putina vēlēšanu kampaņās. Serebrjanskaja arī vadīja Putina politiskās partijas "Vienotā Krievija" Centrālās izpildkomitejas politiskās reklāmas nodaļu.
Reklāmas aģentūras "AdNow" filiāle Londonā bija reģistrēta vienā adresē ar firmām, kas tā vai citādi ir saistītas ar Putina režīmu. 2023. gadā ar Krieviju saistītie "AdNow" īpašnieki to pārdeva Bulgārijā reģistrētai kompānijai.
"Bulgārijas elfi, kiberdrošības kopiena šajā reģionā novēroja, kā Gruzijas pilsonis, jaunais "AdNow" īpašnieks, apmeklē Krievijas vēstniecību Sofijā.
Tātad, lai gan īpašnieki atšķiras, mēs varam novērot to pašu tiešsaistes uzvedību – viņi finansē tādas pašas vietnes, lielākoties galēji labēju saturu. Un es domāju – "AdNow" tikai pārcēla savu galveno mītni no Krievijas un no Londonas uz Bulgāriju, lai "atmazgātu" savu publisko tēlu," vēstīja žurnālists.
Viktors uzskata, ka tas bija nepieciešams, jo kovida pandēmijas laikā izmeklētāji atklāja, ka ar "AdNow" saistītā kompānija "Fazze" mēģināja piekukuļot sociālo tīklu influencerus, lai tie apšaubītu rietumvalstu nacionālās vakcinācijas kampaņas un izplatītu dezinformāciju par "Pfizer" vakcīnu.
Rumānijā, "AdNow" tiešā veidā nereklamēja politiķus vai partijas. Ar Krieviju saistītā kompānija veidoja sadarbību un finansiāli – ar reklāmu starpniecību – atbalstīja tos medijus, kas ieteica, piemēram, alternatīvu medicīnu, ezotēriku un negatīvu attieksmi pret valsts varu, vai pat viltus ziņu publicētājus. Un ieguva datus par šīs tematikas cienītājiem.
Viktors pieļauj, ka ar ezotēriskajām un blēdīgajām finanšu reklāmām savāktos digitālos personu datus kampaņu organizētāji pēc tam izmanto arī sociālajos tīklos.
Latvija žurnālistu izmeklēšanā parādās divreiz. Vispirms – naudu Rumānijas medijiem skaitīja no konta kādā Latvijas bankā. Ir vēl kāds aspekts.
Ar Putina režīmu vēsturiski saistītā kompānija "AdNow" patlaban piedāvā reklāmas izvietot arī Latvijā. Kā teikts firmas mājaslapā, "AdNow" caur tām varot sasniegt 700 tūkstoš lielu auditoriju dienā.
Latvijā vairākas lapas publicē ar Kremli saistītās aģentūras reklāmas
Rumāņu izdevuma "Snoop" žurnālista Viktora Ilijes sniegtā informācija raidījumam "Atvērtie faili" norādīja uz trim mājaslapām, kas varētu būt "AdNow" sadarbības partneri. Divām no tām ir Latvijas domēns – proti, šīs vietnes beidzas ar "lv". Tās ir "Džentlmenis" un "Zeltene". Trešā mājaslapa ir "Spogulis Baltic course", kas beidzas ar domēnu ".com".
Tāpat ar Ilijes palīdzību raidījumam izdevās identificēt "AdNow" interneta saiti ar kodu, kam vajadzētu aizvest arī pie citām Latvijas mājaslapām, kas publicē šīs ar Kremli vēsturiski saistītās interneta mārketinga aģentūras reklāmas.
Lai to paveiktu, bija jāizmanto īpaša programma, kura automatizēti skenē internetu, lai atrastu, kurās mājaslapās atrodas konkrētā reklāmas saite. Programma atlasīja informāciju par vairāk nekā 3000 mājaslapām, kas satur šīs saites.
Skenēšanas rīks bija atradis nedaudz vairāk nekā 20 rezultātus Latvijā, kas palīdzēja uziet vēl vairākas lapas papildu jau tām trijām, kas jau bija zināmas. Piemēram, "Abiem.lv" un "Aizlase.lv". Tām visām ir kopīgas iezīmes. Piemēram, temati par azarstpēlēm, horoskopiem, virtuves noslēpumiem, kā arī rakstīšanas un virsrakstu veidošanas maniere.
Pārbaudot savstarpēji saliktas saites un citas pazīmes, zināmais lapu tīklojums arvien pieauga. Vairākām lapām bija arī īpaši konti "Facebook" ar desmitiem tūkstošu sekotāju.
Turpinot pētīt, kas slēpjas šo lapu apmeklētājiem neredzamajā pusē, atklājās arvien jauna informācija. "AdNow" savā kodā, ko mājaslapas, tādas kā "Džentlmenis.lv" vai "Abiem.lv", ievieto reklāmu izrādīšanai, ir ieslēpta lietotāju izsekošanas un datu vākšanas tehnika "Canvas Fingerprinting".
"Tas ļauj reklāmdevejiem slepeni veidot lietotāju profilus. Tas darbojas, pat ja mēs uzspiežam, ka mēs nepiekrītam sīkdatnēm, trešo dalībnieku sīkdatnēm un tamlīdzīgi. Pat ja tu apzinīgi atklikšķini, lai šie dati netiek vākti, šis pirkstu nospiedumu veidotājs, tas šos datus vāc tāpat. Un tas ir ietverts "AdNow" iekšā saitē," skaidroja Latvijas Radio dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne.
Tomēr šī tehnoloģija noder ne tikai reklāmas nolūkiem.
""Fingerprinting" tehnikas izmanto arī autoritārie režīmi vai izlūkošanas dienesti, lai identificētu, piemēram, disidentus, žurnālistus un aktīvistus. Bet tos izmanto arī psiholoģiskās manipulācijas nolūkos, ja viņi redz, ka tu visu laiku klikšķini uz kaut kāda konkrēta temata," norādīja Bērzkalne.
"Nāciet šurp, mums ir dāvaniņas, mums ir burkāni!"
Lai noskaidrotu, kā darbojas reklāmas un mārketinga bizness internetā, raidījums uzrunāja šīs jomas ekspertu Edgaru Stroli. Viņš uzreiz sacīja – kompāniju "AdNow" viņš ir pamanījis jau iepriekš. Tā ir viena no daudzām sarakstā, kur līderis ar lielu atrāvienu ir "Google".
""AdNow" ir viens no vairāku simtu reklāmas tīklu pārstāvjiem. Reklāmas tīkls – tātad, organizācija, kurai ir izveidotas reklāmas mašīnas, kas var nodrošināt reklāmas izvietošanu daudzos portālos. Tātad es aizeju pie šī te uzņēmuma un saku: "Man vajag sasniegt mūsu pieminēto ezotērisko auditoriju, Lietuvā!"" vēstīja Strolis.
Šajā piemērā reklāmas tīkls jau iepriekš ir ievietojis savus skriptus jeb nelielas, neredzamas programmas, kas vāc datus par lapas apmeklētājiem Lietuvas portālos, un savācis informāciju par lietotājiem, atlasījis tos, kas klikšķinājuši uz ezotēriska satura lapām. Šiem cilvēkiem viņu iecienīto portālu reklāmu laukumos tad arī tiek rādīta attiecīgā reklāma.
Savukārt portālu un mājas lapu īpašnieku mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku auditoriju, jo tā nodrošina lielākus ienākumus no reklāmām. Jo vairāk cilvēku skatās mājaslapu, jo lielākas iespējas, ka kādi no viņiem redzēs vai noklikšķinās uz reklāmas.
"Ņemam piemēru. Ir ezotēriskais portāls. Ja tas ir ezotērisko saturu portāls, tas stāvēs uz kaut kāda domēna "ezoterika.super.lv" – nu uz to neviens nenāks. Ir divi varianti – vai nu taisīt pašreklāmu, vai pirkt reklāmu. Pirkt reklāmu "ezoterika.super.lv" nevarēs atļauties, tam jāmēģina citi kanāli," skaidroja Strolis.
Tāpēc, paralēli mājaslapām, šādiem portāliem ir arī konti "Facebook", "Instagram", "TikTok" un "X".
"Attiecīgi tur izveidos savu profilu, kur "būstos" (jeb palielinās) vai vienkārši izvietos informāciju par jaunajiem postiem, kas izvietoti tā mājaslapā. Tādā veidā iesaistīties jau citās grupās, kur jau ir ezotēriķi: "Re, kur jauns resurss, super! Nāciet šurp, mums ir dāvaniņas, mums ir burkāni!" Un tādā veidā jau uzaudzēs savu masu," stāstīja eksperts.
Konti sociālajos tīklos pastāvīgi vilinās lasītājus uz mājaslapām un veidos lielu apmeklējumu, jeb sarunvalodā – trafiku.
"Attiecīgi mājaslapa, portāls saņem kaut kādu trafiku. Tas var uzrādīt: "Re, man ir 500 tūkstoši mēnesī unikālo apmeklētāju!", kas būtībā nav unikālie. Bet, nu, viņš var potenciālajam reklāmdevējam pateikt: "Re, kur man ir pusmiljons sasniedzamība mēnesī, es tev varu reklāmrakstu izvietot pa tūkstoš eiro nedēļā! Es sasniegšu 125 tūkstošus auditoriju," kaut arī tas ir aiz matiem aizvilkts," uzsvēra Strolis.
Dažādi paņēmieni šādiem nišas portāliem ļauj nopelnīt tūkstošus. Rakstu atlasīšanu, tulkošanu, izvietošanu, piesaistot mākslīgo intelektu, var pat daļēji automatizēt. Taču, lai šādi portāli būtu efektīvi, tomēr jāiesaista cilvēki.
Eksperts: caur šāda veida portāliem ķer vieglāk ietekmējamu auditoriju
Kāpēc šāds mājaslapu un "Facebook" kontu tīkls ir tieši par ezotēriskas, dzīves stila un slavenību dzelteno ziņu tematiem? Vai to patērētāji ir īpaši interesanti reklāmistiem?
"Tas ir izklaides žanrs, daži tajā iegrimst. Nu, ieslēdzot vakarā "Panorāmu", viņiem nepastāstīs, kāda ir dzīve pēc miršanas. Mans absolūti subjektīvais viedoklis – es esmu negatīvs tādā ziņā, cilvēki ar zemu IQ ir vieglāk ietekmējami. Aizņemtiem cilvēkiem nav laika skatīties par aizkapa dzīvi, viņi skatās to, kas viņam ir nepieciešams," vērtēja Strolis.
Papildu tam, ka šāda portālu un reklāmas aģentūras sadarbība nodrošina stabilu ezotēriskas un dzelteno ziņu plūsmu, uzņēmumi var ievākt arī datus par lasītājiem un reklāmu klikšķinātajiem: ko viņi ir skatījušies iepriekš, vai viņi lasa par numeroloģiju, vai atvēruši reklāmu, kas sola dabiskas zāles pret lieko svaru. To sauc par profilēšanu.
"Parasti ir tā: lietotājs, kad sāk lietot sociālo tīklu, viņš kaut ko akceptē – kaut kādus noteikumus. Attiecīgi tajos noteikumos vienmēr starp rindiņām ir iekšā, ko tas sociālais tīkls drīkstēs ar tiem datiem darīt, ko nedrīkstēs.
Attiecīgi – vai tas tevi varēs 100 procentīgi profilēt, vai tikai 10 procentīgi profilēt. Bet profilēt tie var visi!" uzsvēra eksperts.
Eiropas Savienībā rīcība ar šiem datiem ir regulēta. Portāli vai aģentūras tos drīkst izmantot savām vajadzībām, lai precīzāk mērķētu reklāmas. Taču pārdot vai nodot citiem bez pašas personas atļaujas ir aizliegts.
"Bet, ja viņš ir datu brokeris no salas, kur nav Eiropas [Savienības] direktīvas un tā tālāk, viņš kaut kā drīkst šos datus pārdot," teica Strolis.
Šķietami informācijai, kādas lapas esam apmeklējuši, vai meklējuši urbjmašīnu vai uztura bagātinātājus, nav lielas vērtības. Taču patiesībā šie dati var kalpot tam, lai ap mums izveidotu informācijas burbuli – internetā rādīsies tieši mums mērķētas reklāmas. Arī saturu mums piemeklēs nezināmi redaktori vai polittehnologi, kas, piemēram, var būtu saistīti ar Krieviju.
Aiz mājaslapām stāv Oskars Prikulis
Latvijas mājaslapu tīklā, kuras vieno sadarbība ar "AdNow", līdzīgs noformējums un raksti, tādās kā "Abiem.lv" un "Runābildes.lv", mēs neatrodam veidotāju vai īpašnieku kontaktus. Divos citos portālos – "Zeltene.lv" un "Džentlmenis.lv" –, ir teikts, ka saturu veido trīs cilvēki. Tur arī norādīts telefona numurs, kuru sazvanīt nevar.
Lielākas cerības dod portāls "Baltic Course". Kādreiz ar šādu nosaukumu iznāca žurnāls angļu un krievu valodā. To ilgus gadus veidoja redaktore un ekonomiste Olga Pavuka.
Pēc žurnālu slēgšanas palika tikai portāls. Pēdējās ziņas tajā publicētas 2022. gadā. Latviešu valodas versijā vēl nesen ievietots reklāmraksts par kādu meža nozares uzņēmumu. Pie kontaktiem norādīts tas pats telefons, kuru nevarēja sazvanīt jau iepriekš.
Taču domēnu arhīvā ir izziņa, ka domēna īpašnieks ir Pjotrs Pavuks. Un arī tur ir norādīts telefona numurs.
Olga Pavuka: "Klausos jūs!
Andrejs Vasks: Labdien!
Olga Pavuka: Labdien!
Andrejs Vasks: Mēs meklējam Pjotru Pavuku.
Olga Pavuka: Kāda sakarā jūs šeit viņu meklējat?
Andrejs Vasks: Kam es piezvanīju?
Olga Pavuka: Šis nav Pjotrs Pavuks. Pilnīgi noteikti!"
Sazvanītā sieviete interesējas, kāpēc mūs interesē Pjotrs Pavuks? Kad raidījuma veidotāji izstāstīja, ka ir Latvijas Radio žurnālisti un viņš ir norādīts kā "Baltic Course" domēna turētājs, Olga kļuva runīgāka.
Olga Pavuka: "Tur jau sen viss ir mainījies, šis izdevums kādreiz piederēja man, bet es to pārdevu"
Andrejs Vasks: Ā, jūs esat Olga Pavuka?
Olga Pavuka: Jā, jā, Pjotra mamma!"
Olga Pavuka telefona sarunā neatklāj, kas ir bijis domēna pircējs. Viņa saka – tas ir kāds latviešu žurnālists.
Galu galā izdodas noskaidrot, ka aiz "Facebook" kontiem, daudzajām mājaslapām un portāliem, kuros ir ievietotas "AdNow" reklāmas, stāv bijušais laikraksta "Dienas bizness" žurnālists Oskars Prikulis.
Viņu jau 2016. gadā savā pētījumā "Klikšķu bizness", kā vienu no vairākiem dzelteno ziņu un interneta reklāmu biznesmeņiem, bija identificējis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Reklāmas aģentūra nodarbojas ar nestandarta praksi – maksāšanu uzreiz
Oskars Prikulis ir atsaucīgs un piekrīt intervijai. Zvana laikā viņš atrodas Kanāriju salās. Bijušais žurnālists izstāsta par savu biznesa modeli, ka ar reklāmām var nopelnīt dažus tūkstošus, lielākā daļa naudas aiziet rakstu gatavotājiem un, ka no aptuveni 20 mājaslapām patlaban aktīvas ir tikai divas. Politiku viņš neapraksta un nereklamē.
"To "AdNow" īstenībā es diezgan labi atceros. Kā viņi piesaistīja – viņi bija gatavi maksāt uz priekšu. Pateica: "Mēs jums samaksāsim uzreiz. Ja jūs neticat, nu tad redzēsiet, ka tas strādā!" Tas bija tas iemesls, kāpēc mēs viņus arī pamēģinājām. Maksā viņi visu laiku regulāri, teiksim, izraksta rēķinu un uzreiz samaksā, maksā mēneša ietvaros – pēc skatījumiem. Viņi ir vienīgie, kas maksā nevis pēc klikšķiem, bet pēc skatījumiem," stāstīja Prikulis.
Prikulis stāsta, ka sadarbību ar "AdNow" sāka vairāk nekā pirms gada. Tad šī aģentūra aktīvi meklējusi reklamēšanās iespējas Latvijā. Šad tad bijušas sīkas nesaskaņas.
"Mums bija gan aizķeršanās ar viņiem. Pieņemsim, tur ik pa brīdim kaut kādas aizdomīgas reklāmas parādās, tad mēs rakstām: "Lūdzu šito nerādīt!" un tā tālāk.
Tādas aizķeršanās ik pa brīdim ir, nav tā, ka viss tur gludi ir. Nu, tur pēkšņi kaut kādus preparātus medicīniskos reklamē," atminējās Prikulis.
Pamatā esot kriptovalūtu un dažādu finanšu pakalpojumu reklāmas. No medicīnas viņš izvairās, jo tas varot nepatikt citām reklāmas aģentūrām.
"Tas ir riskanti. Tas ir kaut kas tāds, kas "Google" ne pārāk patīk. Un "Google" mums tomēr ir galvenais reklāmdevējs. Mums tas "AdNow" nav tik būtisks reklāmas struktūrā, lai riskētu ar "Google" un turētu "AdNow"," skaidroja interneta portālu pārvaldnieks.
Viņš stāstīja, ka nule kā pārbaudījis, ko tad "AdNow" viņa lapās reklamē, un atkal pamanījis ar medicīnu saistītu reklāmu. Saiti uz netīkamo reklāmu viņš atsūta arī mums.
Tā aizved uz kādu "Whatsapp" sarakstei līdzīgu vietni, kurā teikts: "Vadošā dermatoloģe Latvijā", Klinta Krieviņa, sola konsultēt par ādas problēmām.
Taču tādas dermatoloģes Latvijā nav un bilde arī nav īsta – tā ir paņemta no Krievijas interneta resursiem.
Nauda nāk no Bulgārijas
Oskars Prikulis apgalvo, ka līdz mūsu zvanam viņš neko nav zinājis par "AdNow" saistību ar antivakseru uzkurināšanu Rietumos un Rumānijas vēlēšanu ietekmēšanu.
"Mmm… Pirmā dzirdēšana! Nu, nevis pirmā, vakar jau pieminēja, bet nu... nezināju! Man nauda nāk no Bulgārijas, rēķini tiek maksāti," pauda Prikulis.
2023. gadā "AdNow" pārreģistrējās Bulgārijā, lai pēc skandāliem glābtos no aizdomām par saistību ar Kremli.
Prikulis arī neko nezinot par "Fingerprint" programmu, kas ar "AdNow" skripta starpniecību vāc datus un profilē lietotājus. Viņš stāstīja, ka nezina, kur šie dati paliek.
"Es tik sīki pat tādu tehnoloģiju pat nezinu. Tā ir tāda kā standarta prakse? Tas jau arī man bīstami, jo tad jau es likumu pārkāpju," teica Prikulis.
Latvijas Radio informēja Prikuli par žurnālistu izpētīto "AdNow" stratēģiju – maksāt nišas interneta medijiem par reklāmu, lai vairotu ezotēriskas, dzelteno ziņu un pret valsts sistēmu vērstu ziņu cienītāju skaitu. Vienlaikus tās ievāc personalizētus datus par viņu paradumiem.
Prikulis sacīja, ka nesaprot, kāda interese "AdNow" ir maksāt portāliem, ja neseko politiskās reklāmas. Taču viņu satrauc iespējamā lasītāju datu vākšana un profilēšana. Sarunas noslēgumā viņš sacīja, ka pēc Latvijas Radio intereses sadarbību ar šo reklāmas aģentūru ir pārtraucis un viņu skriptus jeb neredzamās programmas savās lapās vairs neliks.
Dati nonāk Maskavā
Līdz pētījuma beigām raidījumam "Atvērtie faili" arvien bija maz pierādījumu, ka Latvijas izklaides lapās savāktie lasītāju dati tiešām nonāk nepareizās rokās. Tomēr kāds interneta pētīšanas rīks deva skaidru norādi. Tas norādīja, ka dati nonāk Maskavā.
Kur šādus precīzi profilētus datus varētu izmantot tālāk?
Piemēram, "TikTok" piedāvā izplatīt noteiktu saturu ne tikai, ja atlasa personas pēc standartizētiem kritērijiem – vai patīk ezotērika, vai esi sieviete vai vīrietis noteiktā vecumā, bet saviem klientiem ļauj ielādēt arī citur internetā atlasītus personu profilus. Tādējādi "TikTok" lietotājs saņems konkrēti tieši viņam pielāgotu saturu.
Uz aģentūrai "AdNow" nosūtīto e-pastu ar jautājumiem, ko tas viss nozīmē un vai dati tiešām nonāk Krievijā, atbildi raidījums tā arī nesaņēma.
Pamatojoties uz izpētīto, var izvirzīt ticamu hipotēzi, ka ar Kremli vēsturiski saistītajai kompānijai "AdNow" Latvijā un citās valstīs ir divi mērķi: koncentrēt sabiedrības daļu, kas alkst pēc ezotērikas, sazvērestības teoriju un dzeltenu ziņu satura, un ievākt precīzus digitālos datus, sagatavot izvērstu profilu par katru no viņiem un noglabāt tos mums naidīgā valstī – Krievijā.
Šādus datus ir iespējams izmantot tādās vietnēs kā "TikTok", lai izdevīgā brīdī, šos cilvēkus, viņiem pat nenojaušot, uzkurinātu ar propagandu, viltus ziņām vai reklamētu kādu Kremlim parocīgu politisko spēku.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs