Tautai vajadzīgi smiekli; karaļiem — ari. Ielai vajadzīgs jokdaris; pilīm vajadzīgs āksts. Vienu sauc par Tirlipčnu, otru — par Tribulē.*
Cilvēka pūles sagādāt sev prieku dažkārt ir cienīgas filozofa uzmanības.
Ko mēs esam ietvēruši šais dažās ievada lappusēs? Vienu nodaļu no visdrausmīgākās grāmatas, grāmatas, kuru varētu nosaukt: «Laimīgie — nelaimīgo ekspluatētāji»
Klaiņošana bija kompračikosu dzīves likums. Kaut kur parādīties, pēc tam atkal pazust. Tas, kuru tikai šā tā pacieš, nevar laist dziļas saknes. Pat tais karalistes, kur pēc viņu amata galmā bija pieprasījums un vajadzības gadījumā tas noderēja par karaļvaras balstu, pret viņiem dažkārt izturējās pārāk cietsirdīgi. Karaļi izmantoja viņu mākslu, bet pašus māksliniekus pēc tam nosūtīja katorga. Šāda nekonsekvence izskaidrojama ar karaļu untumu nepastāvību. Tāda nu reiz ir viņu augstā griba.
Viktors Igo "Cilvēks, kas smejas"
Cilvēka pūles sagādāt sev prieku dažkārt ir cienīgas filozofa uzmanības.
Ko mēs esam ietvēruši šais dažās ievada lappusēs? Vienu nodaļu no visdrausmīgākās grāmatas, grāmatas, kuru varētu nosaukt: «Laimīgie — nelaimīgo ekspluatētāji»
Klaiņošana bija kompračikosu dzīves likums. Kaut kur parādīties, pēc tam atkal pazust. Tas, kuru tikai šā tā pacieš, nevar laist dziļas saknes. Pat tais karalistes, kur pēc viņu amata galmā bija pieprasījums un vajadzības gadījumā tas noderēja par karaļvaras balstu, pret viņiem dažkārt izturējās pārāk cietsirdīgi. Karaļi izmantoja viņu mākslu, bet pašus māksliniekus pēc tam nosūtīja katorga. Šāda nekonsekvence izskaidrojama ar karaļu untumu nepastāvību. Tāda nu reiz ir viņu augstā griba.
Viktors Igo "Cilvēks, kas smejas"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs