2025-05-28 19:58
Ķīna tagad ir lielākais parādu piedzinējs jaunattīstības valstīs, teikts ziņojumā
2025. gada 28. maijs
Ķīna pēdējos gados ir dramatiski samazinājusi savu aizdevumu. Tagad tas ir kļuvis par lielāko parādu savācēju daudzām pasaules nabadzīgākajām valstīm - maiņa, kas draud mazināt nabadzības samazināšanas centienus un degvielas nestabilitāti, teikts jaunā ziņojumā.
Aizdevumi Ķīnas jostas un ceļu iniciatīvai-kas ietver finansējumu plašai jaunu dzelzceļu, ostu un ceļu sērijai jaunattīstības valstīs-sāka likvidēt pirms CoVid-19 pandēmijas, saskaņā ar maksimālo atmaksu: Ķīnas globālais aizdevums, kuru šomēnes publiskoja Austrālijas Lowy Institute-ārzemju politikas domāšana par tanku. Ziņojumā norādīts uz diplomātisko spiedienu Ķīnā, lai pārstrukturētu neilgtspējīgu parādu un atgūt nenomaksātus parādus no ārzemēm par izmaiņām.
Skeptiķi gadiem ilgi ir apgalvojuši, ka Ķīnas aizdevumi jaunattīstības pasaulei ir vērsti uz parāda slazdu uzlikšanu valdībām. Bet Džona Hopkinsa Universitātes progresīvo starptautisko studiju skolas Ķīnas un Afrikas pētījumu iniciatīvas direktore Debora Breautigama saka, ka ir lietderīgi uzskatīt Ķīnas aizdevumus, ko vairāk veic komerciālā loģika, nevis atklāta politiskā piesaiste. Viņa saka, ka aizdevēji Ķīnā mācās no savām pagātnes kļūdām.
"Ķīnieši atrodas uz stāvas mācīšanās līknes, ciktāl notiek parāda pārstrukturēšana," viņa saka. "Mēs redzēsim pāreju: daudz vairāk rūpēties par parāda ilgtspējību."
Breautigam saka, ka Ķīnas kreditēšanas pirmo posmu vadīja valstij piederošā Ķīnas eksporta importa banka, bet, tā kā šie aizdevumi ir noslēguši, komercbankas ir ieņēmušas savu vietu. "Viņus skāra pandēmija, grūtības, ko dažas valstis bija atmaksājušas šos parādus, bet viņi joprojām turpina izpētīt iespējas ārzemēs," viņa saka.
Ne visas valstis, kuras ir parādā naudu, ir ietekmējušas Ķīnas atjaunošanu par kreditēšanu: proti, dažiem Ķīnas kaimiņiem un jaunattīstības valstīm, kurām ir kritiskas minerālvielas vai akumulatoru metāli, kurus Pekina uzskata par būtisku, piemēram, Kongo Demokrātisko Republiku ar ievērojamām litija un niķeļa rezervēm. Bet citiem, kas 2010. gadā aizņēmās no Ķīnas finanšu institūcijām, parāda apkalpošana tagad "izspiež attīstības izdevumus", teikts ziņojumā. 2023. gada Associated Press analīze par duci valstu, kas visvairāk parādās Ķīnā - ieskaitot Pakistānu, Keniju, Zambiju, Laosu un Mongoliju -, atklāja, ka parāda apkalpošanas maksājumi bija ļoti nepieciešami nodokļu ieņēmumi skolām, elektrībai, pārtikai un degvielai.
"Nodarbība no Ķīnas parādiem, kas nāk, ir arī daļa no plašāka smaga pretvēja vēja kopuma, īpaši nabadzīgākajām un visneaizsargātākajām ekonomikām," teikts Lowy institūta ziņojumā.
Šajos pretvēja virzienos ietilpst ASV tarifu ietekme un fakts, ka "arvien vairāk izolacionistu Amerikas Savienotās Valstis un apjucis Eiropa atsakās vai strauji samazina savu globālo atbalsta atbalstu", teikts ziņojumā.
Viena liela problēma, pēc Breautigam teiktā, ir tā, ka kopš pēdējās parāda krīzes beigām ASV ārvalstu palīdzība ir nonākusi pie dotācijām. Bet Ķīnas palīdzība gandrīz pilnībā ir aizdevumu veidā.
Šiem aizdevumiem parasti bija 3 līdz 5 gadu labvēlības periodi, kuru termiņš beidzās 2020. gadu sākumā, teikts ziņojumā. "Bez svaiga koncesijas finansēšanas vai koordinēta atvieglojuma budžeta izspiešana [parādnieku valstīs] pastiprinās vēl vairāk, padziļinot attīstības neveiksmes un palielinot nestabilitātes riskus."
Kopš 2023. gada vairāk nekā ceturtā daļa no ārējā parāda jaunattīstības valstīs bija parādā Ķīnai, teikts ziņojumā. Paredzams, ka šīs valstis kopīgi maksās vismaz 35 miljardus dolāru, lai Pekinai tiktu tikai šogad. Tie ietver valstis visā Āfrikā, Dienvidamerikā un Klusā okeāna salās, kā arī dienvidu, Centrālā un Dienvidaustrumu Āzijā, teikts ziņojumā.
Šim izspiešanai jau ir bijušas sekas, īpaši Āfrikā. Piemēram, ķīniešu kreditēšana veido apmēram 10% no ārējā parādiem Kenijā, kur daži no Ķīnas finansētā Nairobi-Mombasa dzelzceļa līnijas ir kļuvuši par korumpētu un nepietiekamu sniegumu, teikts darba dokumentā, ko martā publicēja Aiddata, Viljama un Marijas pētījumu laboratorija.
Arī ķīniešu parāds tur kļuva par galveno vēlēšanu jautājumu. Viljams Ruto daļēji uzvarēja Kenijas prezidentūrā, izmantojot populistiskas apelācijas, kas izraisīja anti-Ķīnas noskaņojumu. Kenijas lieta "parāda, kā ārvalstu parāds var ietekmēt sabiedrību parādnieku valstī un potenciāli ietekmēt iekšpolitiku un starptautiskās attiecības", teikts Aiddata darba dokumentā.
2022. gadā Šrilanka arī saskārās ar masveida parādu sekām: uz finanšu sabrukuma robežas tā neizpildīja savu ārējo parādu un bija spiesta pārstrukturēt 4,2 miljardus dolāru, ko tā bija parādā Ķīnai, kas ir lielākais aizdevējs. Šāds noklusējums apgrūtina valsti aizņemties un var mazināt uzticību valūtai un ekonomikai.
https://www.npr.org/2025/05/28/nx-s1-541...-belt-road
2025. gada 28. maijs
Ķīna pēdējos gados ir dramatiski samazinājusi savu aizdevumu. Tagad tas ir kļuvis par lielāko parādu savācēju daudzām pasaules nabadzīgākajām valstīm - maiņa, kas draud mazināt nabadzības samazināšanas centienus un degvielas nestabilitāti, teikts jaunā ziņojumā.
Aizdevumi Ķīnas jostas un ceļu iniciatīvai-kas ietver finansējumu plašai jaunu dzelzceļu, ostu un ceļu sērijai jaunattīstības valstīs-sāka likvidēt pirms CoVid-19 pandēmijas, saskaņā ar maksimālo atmaksu: Ķīnas globālais aizdevums, kuru šomēnes publiskoja Austrālijas Lowy Institute-ārzemju politikas domāšana par tanku. Ziņojumā norādīts uz diplomātisko spiedienu Ķīnā, lai pārstrukturētu neilgtspējīgu parādu un atgūt nenomaksātus parādus no ārzemēm par izmaiņām.
Skeptiķi gadiem ilgi ir apgalvojuši, ka Ķīnas aizdevumi jaunattīstības pasaulei ir vērsti uz parāda slazdu uzlikšanu valdībām. Bet Džona Hopkinsa Universitātes progresīvo starptautisko studiju skolas Ķīnas un Afrikas pētījumu iniciatīvas direktore Debora Breautigama saka, ka ir lietderīgi uzskatīt Ķīnas aizdevumus, ko vairāk veic komerciālā loģika, nevis atklāta politiskā piesaiste. Viņa saka, ka aizdevēji Ķīnā mācās no savām pagātnes kļūdām.
"Ķīnieši atrodas uz stāvas mācīšanās līknes, ciktāl notiek parāda pārstrukturēšana," viņa saka. "Mēs redzēsim pāreju: daudz vairāk rūpēties par parāda ilgtspējību."
Breautigam saka, ka Ķīnas kreditēšanas pirmo posmu vadīja valstij piederošā Ķīnas eksporta importa banka, bet, tā kā šie aizdevumi ir noslēguši, komercbankas ir ieņēmušas savu vietu. "Viņus skāra pandēmija, grūtības, ko dažas valstis bija atmaksājušas šos parādus, bet viņi joprojām turpina izpētīt iespējas ārzemēs," viņa saka.
Ne visas valstis, kuras ir parādā naudu, ir ietekmējušas Ķīnas atjaunošanu par kreditēšanu: proti, dažiem Ķīnas kaimiņiem un jaunattīstības valstīm, kurām ir kritiskas minerālvielas vai akumulatoru metāli, kurus Pekina uzskata par būtisku, piemēram, Kongo Demokrātisko Republiku ar ievērojamām litija un niķeļa rezervēm. Bet citiem, kas 2010. gadā aizņēmās no Ķīnas finanšu institūcijām, parāda apkalpošana tagad "izspiež attīstības izdevumus", teikts ziņojumā. 2023. gada Associated Press analīze par duci valstu, kas visvairāk parādās Ķīnā - ieskaitot Pakistānu, Keniju, Zambiju, Laosu un Mongoliju -, atklāja, ka parāda apkalpošanas maksājumi bija ļoti nepieciešami nodokļu ieņēmumi skolām, elektrībai, pārtikai un degvielai.
"Nodarbība no Ķīnas parādiem, kas nāk, ir arī daļa no plašāka smaga pretvēja vēja kopuma, īpaši nabadzīgākajām un visneaizsargātākajām ekonomikām," teikts Lowy institūta ziņojumā.
Šajos pretvēja virzienos ietilpst ASV tarifu ietekme un fakts, ka "arvien vairāk izolacionistu Amerikas Savienotās Valstis un apjucis Eiropa atsakās vai strauji samazina savu globālo atbalsta atbalstu", teikts ziņojumā.
Viena liela problēma, pēc Breautigam teiktā, ir tā, ka kopš pēdējās parāda krīzes beigām ASV ārvalstu palīdzība ir nonākusi pie dotācijām. Bet Ķīnas palīdzība gandrīz pilnībā ir aizdevumu veidā.
Šiem aizdevumiem parasti bija 3 līdz 5 gadu labvēlības periodi, kuru termiņš beidzās 2020. gadu sākumā, teikts ziņojumā. "Bez svaiga koncesijas finansēšanas vai koordinēta atvieglojuma budžeta izspiešana [parādnieku valstīs] pastiprinās vēl vairāk, padziļinot attīstības neveiksmes un palielinot nestabilitātes riskus."
Kopš 2023. gada vairāk nekā ceturtā daļa no ārējā parāda jaunattīstības valstīs bija parādā Ķīnai, teikts ziņojumā. Paredzams, ka šīs valstis kopīgi maksās vismaz 35 miljardus dolāru, lai Pekinai tiktu tikai šogad. Tie ietver valstis visā Āfrikā, Dienvidamerikā un Klusā okeāna salās, kā arī dienvidu, Centrālā un Dienvidaustrumu Āzijā, teikts ziņojumā.
Šim izspiešanai jau ir bijušas sekas, īpaši Āfrikā. Piemēram, ķīniešu kreditēšana veido apmēram 10% no ārējā parādiem Kenijā, kur daži no Ķīnas finansētā Nairobi-Mombasa dzelzceļa līnijas ir kļuvuši par korumpētu un nepietiekamu sniegumu, teikts darba dokumentā, ko martā publicēja Aiddata, Viljama un Marijas pētījumu laboratorija.
Arī ķīniešu parāds tur kļuva par galveno vēlēšanu jautājumu. Viljams Ruto daļēji uzvarēja Kenijas prezidentūrā, izmantojot populistiskas apelācijas, kas izraisīja anti-Ķīnas noskaņojumu. Kenijas lieta "parāda, kā ārvalstu parāds var ietekmēt sabiedrību parādnieku valstī un potenciāli ietekmēt iekšpolitiku un starptautiskās attiecības", teikts Aiddata darba dokumentā.
2022. gadā Šrilanka arī saskārās ar masveida parādu sekām: uz finanšu sabrukuma robežas tā neizpildīja savu ārējo parādu un bija spiesta pārstrukturēt 4,2 miljardus dolāru, ko tā bija parādā Ķīnai, kas ir lielākais aizdevējs. Šāds noklusējums apgrūtina valsti aizņemties un var mazināt uzticību valūtai un ekonomikai.
https://www.npr.org/2025/05/28/nx-s1-541...-belt-road
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs