2025-06-19 18:00
Domās viņš uzmeta saltu atvadu skatienu šai nupat redzētajai sabiedrībai. Laulība bez mīlestības, ģimene bez brāļa jūtām, bagātība bez sirdsapziņas, skaistums bez tiklības, tiesa bez taisnīguma, kartība bez līdzsvara, varenība bez saprāta, vara bez tiesībām, spožums bez gaismas. Nežēlīgs iznākums. Domās viņš parcilāja visas garām joņojošas ainas. Novērtēja pēc kartas savu likteni, savu stāvokli, sabiedrību un pats sevi. Kas bija viņa liktenis? Lamatas. Viņa stāvoklis? Izmisums. Sabiedrība? Naids. Un viņš pats? Uzvarētais. Un savas dve- seles dziļumos viņš iesaucās: «Sabiedrība ir pamāte. Daba ir mate. Sabiedrība ir pasaule, kurā mīt mūsu
miesa, daba ir mūsu dvēseles pasaule. Viena nobeidzas ar zārku, ar priežu koka šķirstu kapā, ar tārpiem, un ar to ari viss ir galā. Otra beidzas ar lidojumam izplestiem spārniem, ar pārvēršanos rītausmas staros, ar pacelšanos debesu zilgmē, un tad sākas atkal no jauna.»
miesa, daba ir mūsu dvēseles pasaule. Viena nobeidzas ar zārku, ar priežu koka šķirstu kapā, ar tārpiem, un ar to ari viss ir galā. Otra beidzas ar lidojumam izplestiem spārniem, ar pārvēršanos rītausmas staros, ar pacelšanos debesu zilgmē, un tad sākas atkal no jauna.»
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs