... ik reizi, kad galdā parādījās jauns ēdiens, kas Džedam allaž atgādināja “Jauku misi!”, ko viņiem bija novēlējis jauns paresns priesteris, iespējams, sociālisma piekritējs, kad viņi ar Ženevjēvu bija ļāvušies kaut kādai iracionālai iegribai un svētdienas rīta mises laikā iegājuši Lauku Dievmātes baznīcā - uzreiz pēc mīlēšanās viņas dzīvoklītī Monparnasa bulvārī, kur Ženevjēva tolaik mitinājās. Pēc tam viņš vairākkārt bija domājis par šo priesteri, kas pēc skata nedaudz līdzinājās Fransuā Olandam, bet atšķirībā no šī politiskā līdera bija kļuvis par einuhu Dievam par godu. Daudzus gadus vēlāk, kad viņš bija pievērsies “vienkāršu arodu sērijai”, Džeds vairākkārt bija mēģinājis portretēt vienu no šiem tikumīgajiem un pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kuru kļuva aizvien mazāk un kuri krustu šķērsu izbraukā lielpilsētas, lai sniegtu tajās ticības mierinājumu. Bet viņš cieta neveiksmi, viņam pat nebija izdevies aptvert portretējamo. Saņēmuši mantojumā tūkstošgadu garīgo tradīciju, ko tagad vairs neviens īsti nesaprot, savulaik atradušies sabiedrības virsotnē, pēc baisi ilgām un sarežģītām studijām, kuru laikā viņiem vajadzēja apgūt latiņu valodu, kanoniskas tiesības, racionālo teoloģiju un citus gandrīz nesaprotamus priekšmetus, priesteri tagad ir spiesti samierināties ar nožēlojamu rocību, braukt ar metro kopā ar citiem līdzpilsoņiem, dodoties no vienas Evaņģēlija diskusiju grupas uz analfabētisma likvidēšanas kursiem, katru rītu vadīt dievkalpojumu aizvien retākai un gados vecākai draudzei, liegt sev visas miesas baudas, ieskaitot elementārākos ģimenes dzīves priekus, turklāt amata pienākumu dēļ dienu no dienas izrādīt neizsīkstošu optimismu.
M.Velbeks "Karte un teritorija"
M.Velbeks "Karte un teritorija"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs