Aprobežotības attaisnošana

[LvSnor]

Aprobežotības attaisnošanas skaidrojumi: pārskats un strukturēta izpratne
1. Pamatjēdziens
Aprobežotības attaisnošanas skaidrojumi (justifications of bounded rationality) ir teorētiski un praktiski pamatojumi, kādēļ indivīdi vai organizācijas lēmumu pieņemšanā neizmanto pilnīgi racionālu pieeju, bet drīzāk ierobežotu racionālo izvēli, kas pielāgota informācijas, laika un kognitīvo resursu ierobežojumiem.
2. Galvenās teorētiskās pieejas
✅ H. Simon “bounded rationality” koncepts – indivīdi cenšas rīkoties racionāli, bet viņu spēja apstrādāt informāciju un analizēt visas iespējas ir ierobežota, tāpēc viņi izmanto heuristikas un “satisficing” (apmierinošo, nevis optimālo) risinājumu meklēšanu.
✅ Heuristikas un aizspriedumi (Tversky & Kahneman) – cilvēki attaisno aprobežotību ar vienkāršotām īkšķa metodēm, kas bieži strādā, bet reizēm rada sistēmiskas kļūdas.
✅ Ekonomiskās izmaksas (Transaction Cost Economics, Williamson) – pilnīga racionālā optimizācija ir pārāk dārga, tāpēc tiek pieņemti pietiekami labi lēmumi.
✅ Organizatoriskā pieeja – organizācijas struktūra un rutīnas aprobežo individu rīcību, bet vienlaikus samazina lēmumu izmaksas un riskus.

---

3. Praktiski skaidrojumi aprobežotībai (Justifications)
Skaidrojums
SatursKognitīvā aprobežotība
Smadzeņu informācijas apstrādes un atmiņas ierobežojumi liedz pilnīgu racionālu analīzi.
Laika ierobežojumi
Nav pietiekami daudz laika, lai iegūtu un izvērtētu visu informāciju.
Informācijas asimetrija
Nepilnīga vai nevienlīdzīga informācijas pieejamība liek izmantot aptuvenus risinājumus.
Optimālo risinājumu meklēšanas izmaksas
Meklējot labāko iespējamo risinājumu, izmaksas pārsniedz ieguvumus.
Heuristiku efektivitāte
Vienkāršotas stratēģijas bieži nodrošina labus rezultātus ar mazākiem resursiem.
Normatīvās un kultūras robežas
Sabiedrības normas vai organizācijas politika nosaka, kādi lēmumi ir pieļaujami, aprobežojot alternatīvu kopumu.

---

4. Filozofiskā un organizatoriskā dimensija

• Filozofiski – aprobežotība nav tikai vājums, bet pielāgošanās mehānisms, kas ļauj operēt kompleksā pasaulē.
  
• Organizatoriski – rutīnas, standartprocedūras un lēmumu deleģēšana kalpo kā adaptīvi rīki aprobežotības pārvarēšanai.
  

---

5. Atsauces turpmākai padziļinātai izpētei

1. Simon, H. A. (1955). A Behavioral Model of Rational Choice. The Quarterly Journal of Economics, 69(1), 99–118. Link
   
2. Kahneman, D. (2011). Thinking, Fast and Slow. Farrar, Straus and Giroux. Link
   
3. Tversky, A., & Kahneman, D. (1974). Judgment under Uncertainty: Heuristics and Biases. Science, 185(4157), 1124–1131. Link
   
4. Williamson, O. E. (1975). Markets and Hierarchies: Analysis and Antitrust Implications. Free Press.
   
5. Gigerenzer, G., & Todd, P. M. (1999). Simple Heuristics That Make Us Smart. Oxford University Press. Link
   
6. March, J. G., & Simon, H. A. (1958). Organizations. Wiley.
   
7. Kahneman, D., Slovic, P., & Tversky, A. (Eds.). (1982). Judgment under Uncertainty: Heuristics and Biases. Cambridge University Press. Link
   
8. Simon, H. A. (1997). Administrative Behavior: A Study of Decision-Making Processes in Administrative Organizations (4th ed.). Free Press.