«Prāts var tikt raksturots ar savu dabisko dzīves nesaprašanu», formulē Bergsons. Bet prāts neizsmeļ visas mūsu apziņas spējas. Ja intelekts mums dod tikai lietu attiecības, atziņas formālo pusi — instinkts ir iedzimta lietas būtības atziņā. Instinkts ir jau attālumā uztverta lietas atziņā. Instinkts attiecas pret prātu kā redze pret tausti. Neatrodoties intelekta redzes aplokā, instinkts neatrodas vis ārpus mūsu gara robežām. Tas ir mūsu atziņas atsevišķa spēja. Cilvēks nav pazaudējis instinktu; tas viņā attīstās par intuīciju.
Intuīcija ir izaugusi no instinkta, tās saknes ir instinktā un tāpēc tā atrodas tik tiešā sakarā ar dzīvi. Intelekts iet, tā sacīt, apkārt īstenībai, salasot pēc iespējas daudzus uzskatus no ārienes par priekšmetiem, kurus tas sev pievelk klāt,bet kuros tas nav spējīgs ieiet. Intuīcija, turpretim, mūs ieved
dzīves iekšienē, intuīcija ir instinkts, kas tapis neieinteresēts, kas ticis brīvs no subjektīvā, instinkts, kas ieguvis savu pašapziņu un ir spējīgs
domāt par priekšmetu ne sevis, bet paša priekšmeta dēļ.
Milda Paleviča "Radīšana un intuīcija" (1921)
Intuīcija ir izaugusi no instinkta, tās saknes ir instinktā un tāpēc tā atrodas tik tiešā sakarā ar dzīvi. Intelekts iet, tā sacīt, apkārt īstenībai, salasot pēc iespējas daudzus uzskatus no ārienes par priekšmetiem, kurus tas sev pievelk klāt,bet kuros tas nav spējīgs ieiet. Intuīcija, turpretim, mūs ieved
dzīves iekšienē, intuīcija ir instinkts, kas tapis neieinteresēts, kas ticis brīvs no subjektīvā, instinkts, kas ieguvis savu pašapziņu un ir spējīgs
domāt par priekšmetu ne sevis, bet paša priekšmeta dēļ.
Milda Paleviča "Radīšana un intuīcija" (1921)
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs