2025-09-02 21:16
Čempionu zara fiasko: Rīgas grandi Eirokausos kā diena pret nakti
Agris Suveizda
2025-09-02 17:33
Eirokausu sezona Latvijai izbraukumā sākās ar 2-1-0 bilanci un nevieniem ielaistiem vārtiem, taču aprāvās jau augusta izskaņā, Eiropas rudenī neiekļūstot jau trešo reizi piecu vasaru laikā kopš Konferences līgas izveidošanas un čempioniem pienākošos ceļazīmju skaita ievērojamas palielināšanas.
"Riga" un RFS – kā diena pret nakti
Katru gadu uzsveru, ka čempionu un līgas zari ir pilnīgi citas pasaules, un šī vasara tam ir spilgts piemērs. Abi galvaspilsētas grandi "Riga" un RFS izstājās play-off kārtā, paliekot sitiena attālumā no pagarinājuma un netiekot līgas fāzē, taču abu grandu Eirokausu vasaras bija tik ļoti atšķirīgas un pelnījušas tik dažādas atzīmes. Kamēr "Riga" spēja kārtu no kārtas uzlabot savu sniegumu, pēc 22 gadu pārtraukuma sarūpēt Latvijai uzvarētu dueli pār Top 20 valsts klubu (3:0, 1:3 pār Jeruzalemes "Beitar"), pirmoreiz caur līgas zaru pārvarēt trešo kārtu un atsevišķā spēlē uzvarēt arī Top 10 valsts klubu (0:2, 1:0 pret Prāgas "Sparta" - tādu visā vēsturē Latvijai ir tikai četras, summāri 4-12-47, dueļi 0/23), tikmēr RFS diemžēl tā arī iestrēga tajā viduvējā sniegumā, ko demonstrēja jau kopš pirmās kārtas – vienīgās pārvarētās kārtas – pret Tallinas "Levadia" (1:0, 1:0).
RFS sakarā sliktākais nav netikšana līgas fāzē, bet gan tas, kā tajā neiekļuva. Zaudējot piecās spēlēs pēc kārtas, mājās nespējot izrādīt pretestību Malmei (1:4) un pēdējās divās kārtās pret nomināli vājākiem pretiniekiem ielaižot visos četros mačos, sakrājot bilanci 0-1-3 un ne reizi neesot vadībā. Visas četras spēles pret Somijas un Maltas čempionēm varēja iegrozīties citādi (kaut vai Mora Tallā izšķērdētais pretuzbrukums Maltas spēles ievadā…), taču diemžēl ne pēc vienas no šīm četrām spēlēm nebija sajūtas, ka būtu noticis pārpratums un rezultāts būtu galīgi neatbilstošs laukumā notiekošajam, kā tas futbolā notiek bieži. Pretiniekus nevajag novērtēt arī par zemu ("Ħamrun Spartans" budžets 2023. gadā bija gandrīz četri miljoni eiro), taču vismaz viena no šīm divām kārtām RFS pēc spēku samēriem bija jāpārvar – šī noteikti nebija tā reize, kad nepaveicās ar izlozi.
Protams, būtu naivi teikt, ka sportā viss vienmēr notiek tik vienkārši un loģiski, taču "Riga" un RFS sniegumu un rezultātu atšķirības diezgan simboliski atspoguļojas tajā, cik labi abi klubi bija gatavi Eirokausiem. Tik gatava Eirokausu vasarai "Riga", iespējams, bija pirmoreiz savā vēsturē – iespēlēts, gandrīz pilnībā vesels, vasarā gandrīz nemainīts un patiešām sabalansēts sastāvs ar neatlaistu treneri pavasarī (vēl pirms dažiem gadiem Adriāns Guļa nebūtu sagaidījis pat aprīli). Un, vismaz ārēji, bez nekādas turbulences, kā tas bijis regulāri. Turpretī RFS....savainojumu gūzma, kas velkas jau kopš iepriekšējās vasaras (zināmajiem ilgtermiņa iztrūkumiem pievienojās arī tik svarīgas figūras kā Laša Odišarija, Herdi Prenga un daudzi citi – trešās kārtas sākšana ar Elvi Stugli un Robertu Veipu aizsardzības centrā ziemā noteikti nebija RFS vadības bingo kartītē), neveiksmīga sastāva pārbūve (no ziemas jaunieguvumiem Eirokausu pamatsastāvā izgāja vienīgi Mors Tallā, arī no vasaras ieguvumiem reti kurš pārliecina, Adama Marhijeva vietā paņemti trīs centra pussargi, bet izšķirošo spēli blakus Stefanam Paničam tik un tā nācās sākt Dmitrijam Zelenkovam, mazinot izvēles iespējas citās pozīcijās utt.), līdera Jāņa Ikaunieka nepiedodama prombūtne trijās no pēdējām četrām spēlēm un arī sulas neizspiešana no palikušajiem pieejamajiem resursiem.
RFS netrūka gan objektīvu (bez līderu zaudēšanas vēl nemaz nepieminēju arī pilnīgi saprotamu fizisko un mentālo nogurumu pēc iepriekšējās sezonas panākumiem un nepilnvērtīgās starpsezonas, kas ir pilnīgi normāla parādība jebkura līmeņa līgā, sākot no Premjerlīgas līdz mazajiem čempionātiem), gan arī pašu radītu faktoru, kādēļ septiņos mēnešos no uzvaras pār "Ajax" (un citiem labiem rezultātiem) nokļuva līdz izkrišanai pret maltiešiem. Var pat teikt, ka šoreiz "Riga" stabilitātes ziņā vairāk atgādināja iepriekšējo gadu RFS, bet RFS sastāva haosa ziņā vairāk atgādināja iepriekšējo gadu "Riga". Un šis vispār ir būtisks brīdis lielklubu sāncensībā – līdz šim RFS finanšu atstarpi pret "Riga" spēja kompensēt ar prātīgāku un tālredzīgāku stratēģiju, ar labāku trāpīšanu ar leģionāriem cenas-kvalitātes kontekstā, ar spēlētāju pārdošanu un tikšanu pie UEFA lielā pīrāga. Ja pazudīs kaut daži no šiem punktiem (izstāšanās pret maltiešiem maksāja neiegūtus vismaz divarpus miljonus eiro), tas var ļoti būtiski mainīt svaru kausus nākamajos gados.
Mājas spēlēs un izbraukuma otrajos puslaikos pret "Beitar" un Latvijas klubu šīs vasaras stiprāko pretinieci "Sparta" beidzot redzējām to sniegumu, kādu no "Riga" budžeta kluba gaidījām jau sen. Taču, protams, gluži kā RFS nevajag dubļos iemīdīt nepelnīti dziļi, tā arī "Riga" nevajag pārslavēt - skaists zaudējums summā tik un tā ir skaists zaudējums. Bet skaists zaudējums ar acīmredzamu progresu, par ko arī vajag priecāties - ne viss ir tikai melns un balts, lai tiktu no viena gala līdz otram, jāveic arī ceļš starp šiem punktiem. Paslavēt par progresu un atcerēties, ka vietas progresam vēl netrūkst. Un atcerēties, ka "Riga" galvenais uzdevums tik un tā ir titulcīņa - RFS joprojām atpaliek tikai par trim punktiem un rudenī droši vien būs labākā sastāvā (un gatavībā?) nekā vasarā. Rudens titulcīņā punktus par vasaras sniegumu nedos - viss atkal būs jāpierāda no jauna.
Latvijas čempioni uz konkurentu fona
Neskaitot okupanti Krieviju un čempionātu nerīkojošo Lihtenšteinu, līgas fāzē iekļuva 38 no 53 čempionvienībām. Pēc valstu ranga Latvija gan pagājušajā, gan šajā sezonā ieņem 36. vietu, bet starp čempionēm RFS gan pēc klubu ranga, gan Transfermarkt vērtībām ieņem 31. vietu. Jeb objektīvi RFS (vai "Riga", ja tā spēlēs nākamvasar) līgas fāze ir jāsasniedz – neiekļūšana tajā ir neveiksme, par kuru drīkst prasīt atbildību. Tik svarīgo pirmo soli – pārvarēt Čempionu līgas pirmo kārtu – RFS izpildīja, taču šī vasara ir labs piemērs, ka arī tas ir tikai svarīgs, bet vēl ne izšķirošs solis. Starp citu, RFS bija vienīgais no 14 klubiem, kas pārvarēja Čempionu līgas pirmo kārtu, taču netika līgas fāzē, bet no pirmajā kārtā zaudējušajiem klubiem līgas fāzē netika neviens.
Vienā ekstrēmu pusē ir Almati "Kairat" (12.8 miljoni), kas ar gandrīz identisku Transfermarkt vērtību kā RFS (12.7) tika pat Čempionu līgas pamatturnīrā un garantēja vairāk nekā 20 miljonus eiro, bet otrā ekstrēmu pusē ir Ļubļanas "Olimpija" (13.7), kas zaudēja jau Čempionu līgas pirmajā kārtā (tieši "Kairat" – 1:1, 0:2) un netika cauri Konferences līgas čempionu zara sietam (play-off kārtā 1:4, 2:3 pret Erevānas "Noah"). Taču tie ir ekstrēmi, izņēmumi. Kopējā bilde ir tāda, ka no ranga pašreizējās Top 31 valsts (neskaitot Krieviju) līgas fāzē neiekļuva vienīgi Slovēnija (taču līgas fāzē caur līgas zaru tika "Celje", kas ar 5:0, 2:4 sasita Šveices "Lugano" un ar 1:0, 2:0 izsita Ostravas "Baník"), no Top 40 (neskaitot Krieviju) valstīm netika tikai četras (Slovēnija, Moldova, Latvija, Fēru salas), bet no vājāko trīspadsmitnieka tika tikai divas (Ziemeļmaķedonija un Gibraltārs).
Ja vēl nesen čempionu kontekstā runājām par Čempionu līgas pirmās kārtas lāstu, kas nu ir noņemts (divas tikšanas pēc kārtas, abi Rīgas klubi izsētie būs arī nākamvasar), tagad varam runāt par citu negatīvu novirzi zem gaidāmās normas – Latvijas čempionvienības līgas fāzē tikušas tikai divos no pieciem piegājieniem, kas ir sliktākais rādītājs no mūsu tiešajām konkurentēm. Īrijas, Islandes, Kazahstānas, Armēnijas, Kosovas un Bosnijas un Hercegovinas čempiones piedalīsies trešajā līgas fāzē piecās sezonās, Moldovas čempione līgas fāzi nesasniedza pirmoreiz (pirmās trīs reizes līgas fāzē gan tika flagmanis Tiraspoles "Sheriff", kas objektīvi izceļas uz otrā ešelona fona), bet Somijas čempione tikusi visās piecās sezonās (iepriekšējās četrās to gan paveica HJK).
Zemāk esošajās valstīs līgas fāžu skaits gan strauji rūk (divas vienīgi Gibraltāram). Jā, vienu no trim netikšanām Latvija var norakstīt uz jauneklīgās un līderus zaudējušās "Valmieras" rēķina, taču pārējās divas netikšanas pieder Rīgas lielklubiem, kuri play-off kārtās netika galā ar Gibraltāra un Maltas klubiem. Tā ka Latvijas čempionēm joprojām ir ko pierādīt uz Eiropas skatuves. Tiesa, trīs netikšanas drusku kompensē RFS tikšana Eiropas līgas pamatturnīrā – otrā ešelona valstīm tas ir vērā ņemams notikums (piecu sezonu laikā "Sheriff" viens Čempionu līgas un divi Eiropas līgas pamatturnīri, "Kairat" Čempionu līgas pamatturnīrs, HJK un RFS pa vienam Eiropas līgas pamatturnīram).
Īrija un Polija raksta vēsturi
Īrija vēl pirms Eirokausu sezonas zaudēja vienu klubu īpašumtiesību pārkāpuma dēļ, taču no otrā ešelona kā vienīgā joprojām turpina ar vairākiem klubiem. Konferences līgas pamatturnīru sasniegusi ne vien "Shelbourne", kas Īrijas titulu izcīnīja pēc 18 gadu pārtraukuma, pa ceļam uz līgas fāzi pat divreiz izsita Ziemeļīrijas "Linfield" (1:0, 1:1 un 3:1, 2:0) un pašlaik līgā ieņem tikai sesto vietu, riskējot palikt bez Eirokausiem nākamgad, bet arī pašreizējā līdervienība "Shamrock Rovers", kas pārspēja Gibraltāra "St. Joseph's" (4:0, 0:0), Kosovas "Ballkani" (0:1, 4:0) un Portugāles "Santa Clara" (2:1, 0:0), kuras Transfermarkt vērtība ir gandrīz divreiz mazāka nekā Prāgas "Sparta".
Atšķirībā no Portugāles, vadošais sešinieks šoreiz kvalifikācijā nezaudēja nevienu klubu, bet septītā valsts, kas Eirokausu sezonu vēl turpina maksimālā sastāvā, ir Polija, kas arī izcēlās ar unikālu sasniegumu – visi četri klubi piedalīsies tieši Konferences līgā. Čempione Poznaņas "Lech" pēdējā kārtā Eiropas līgā ar 1:5, 2:1 kapitulēja bijušā "Riga" trenera Torstena Finka vadītajai un bijušā valmierieša Tolu Arokodares nu jau bijušajai komandai "Genk", bet Konferences līgā Varšavas "Legia", Čenstohovas "Rakow" un Bjalistokas "Jagiellonia" izsita Skotijas, Bulgārijas un Albānijas klubus. Polija jau ir uzlidojusi uz 13. vietu un tikai par pusotru punktu atpaliek no 11.
Play-off kārtā visvairāk punktu (ieskaitot bonuspunktus par tikšanu Čempionu līgā) sakrāja Kipra – pirmo Čempionu līgas pamatturnīru izcīnīja "Riga" māsīca "Pafos", ar 2:1, 1:1 pārspējot Belgradas "Crvena zvezda", bet Konferences līgā spēlēs Larnakas AEK (1:2, 0:4 pret Norvēģijas "Brann") un Nikosijas "Omonia" (1:2, 1:0, uzvara pendelēs pār Austrijas "Wolfsberg"). Ļoti neveiksmīga kārta tikmēr bija Skotijai un Turcijai, kuras zaudēja visos četros dueļos (abi Glāzgovas milži palika bez Čempionu līgas) un zaudēja attiecīgi vienu un pat divus klubus – no Eirokausiem izlidoja pat Stambulas "Beşiktaş", kas nekavējoties atlaida Ūli Gunnaru Sulšēru (netikšana Čempionu līgā savukārt darbu maksāja Žuzē Morinju). Starp citu, Čehijai 2:0 Prāgā pret "Riga" bija vienīgā nezaudētā spēle un vienīgie divi gūtie vārti šīs kārtas trijos dueļos (Olomoucai 0:3, 0:2 pret Malmi un pazeminājums uz Konferences līgu, Ostravai 0:1, 0:2 pret Ceļi un izstāšanās).
Kazahstāna lido augšup, Latvija atkāpjas
Čempionu līga ir vienīgais pamatturnīrs, kurā par kvalificēšanos vien pienākas bonuspunkti, turklāt daudz – seši. Tie gan vēl ir jādala ar valsts klubu skaitu, taču Kazahstānai tas deva tik nozīmīgu uzrāvienu, ka rangā no 39. vietas (ieskaitot Krieviju) vienā mirklī uzlidoja uz 34. Savukārt mēs šajā kārtā no 34. vietas nokritām uz 36., atkal palaižot priekšā arī Armēniju ("Noah" divas uzvaras pār "Olimpija"). Tikai par puspunktu (jeb vienas uzvaras vai divu neizšķirtu vērtībā līgas fāzē) attālumā ir Somija, turpat līdzās ir arī Kosova un Bosnija un Hercegovina – visnotaļ reāli, ka Eirokausu sezonu varam pabeigt tikai 39. vietā (2021. gadā 40. vieta, tālāk 38., 35., 37., 36.).
Ranga ceturtais desmits gan ir pietiekami blīvs, lai dažām vietām šurp vai turp nebūtu lielas nozīmes, jo vietu izteiksmē nozīme sākas tikai ar Top 33 (kamēr Krievija ir atstādināta), kas kausa ieguvējai dod ceļazīmi uz Eiropas līgas atlasi. Starp citu, pēc divarpus ļoti neveiksmīgām Eirokausu sezonām nākamo vasaru ceturtajā desmitā var sākt pat Serbija, kuru gan vēl var glābt Eiropas līgas dalībniece "Crvena zvezda", bet Islande un/vai Īrija pašreizējās skicēs reāli pretendē uz trešo desmitu.
Pēc "Audas" un "Daugavpils" izstāšanās pirmajā kārtā rakstīju, ka liela traģēdija vēl nebija notikusi, tikai lielāks spiediens uzlikts uz Rīgas klubu pleciem – pirmkārt, līgas zara normu vēl varēja sakrāt "Riga" (uzsvars uz normu, jo ar "Audas" un "Daugavpils" tikšanu tālāk būtu varējuši runāt par izrāvienu, nevis normu), un, otrkārt, otrā ešelona ranga cīņu primāri izšķir čempionu sniegums (jeb RFS). Līgas zarā par apmierinošu kopējo normu saucu piecus mazos punktus – "Auda" un "Daugavpils" jau bija iedevušas pa vienam, tādējādi no "Riga" cerēju sagaidīt trīs. Šīs cerības "Riga" pat drusku pārspēja – pusotrs punkts pret "Dila", pa punktam pret "Beitar" un "Sparta", kopā trīsarpus punkti. Starp 25 otrā ešelona valstīm Latvijas nečempiones ar piecarpus mazajiem jeb 1.375 lielajiem punktiem dala sesto vietu jeb atrodas aptuveni tur, kur tām arī būtu jābūt. Turpretī RFS ar bilanci 2-1-5, divarpus lielajiem un tikai 0.625 mazajiem punktiem apsteidza tikai astoņas otrā ešelona valstis (un pārsvarā ne jau savas tiešās konkurentes). Līdz ar to kritiens rangā primāri saistīts ar RFS uzdevuma neizpildīšanu.
Latvijai kopumā šī Eirokausu sezona, protams, vērtējama ar mīnusa zīmi. Ir jāizdara secinājumi, ir jālabo kļūdas un jāiet tālāk. Un Eirokausi ir lieliska skatuve, kur sevi salīdzināt ar citiem, tikai gribu atgādināt, ka uz līmeni norāda gan labais, gan sliktais, gan šī sezona, gan iepriekšējo sezonu ilgtermiņa konteksts. Tas, ka RFS šo vasaru izgāza, nekādi neatņems klubam iepriekšējās sezonas panākumus. Vai tas, ka RFS šovasar bija vāja, nenozīmē, ka vāja bija arī "Riga" vai ka nākamvasar Latvijas čempions – lai kurš tas būtu – līgas fāzē netiks. 2021. gada "Riga" rūgtumam Gibraltārā sekoja RFS punkts Florencē, kam savukārt sekoja "Valmieras" izstāšanās jau trešajā kārtā, pēc kuras atkal nāca RFS uzvaras pār APOEL un "Ajax". Dzīve ir cikliska, nevis taisnās līnijās. Bet paši no sevis tie cikli nenāk – ja gribam panākumus, tie ir jānopelna.
https://sportacentrs.com/futbols/eirokau...di_eirokau
Es domāju, šis raksts labi raksturo Latvijas klubu situāciju starptautiskos kausos, ka pat atturēšos ko komentēt.
Agris Suveizda
2025-09-02 17:33
Eirokausu sezona Latvijai izbraukumā sākās ar 2-1-0 bilanci un nevieniem ielaistiem vārtiem, taču aprāvās jau augusta izskaņā, Eiropas rudenī neiekļūstot jau trešo reizi piecu vasaru laikā kopš Konferences līgas izveidošanas un čempioniem pienākošos ceļazīmju skaita ievērojamas palielināšanas.
"Riga" un RFS – kā diena pret nakti
Katru gadu uzsveru, ka čempionu un līgas zari ir pilnīgi citas pasaules, un šī vasara tam ir spilgts piemērs. Abi galvaspilsētas grandi "Riga" un RFS izstājās play-off kārtā, paliekot sitiena attālumā no pagarinājuma un netiekot līgas fāzē, taču abu grandu Eirokausu vasaras bija tik ļoti atšķirīgas un pelnījušas tik dažādas atzīmes. Kamēr "Riga" spēja kārtu no kārtas uzlabot savu sniegumu, pēc 22 gadu pārtraukuma sarūpēt Latvijai uzvarētu dueli pār Top 20 valsts klubu (3:0, 1:3 pār Jeruzalemes "Beitar"), pirmoreiz caur līgas zaru pārvarēt trešo kārtu un atsevišķā spēlē uzvarēt arī Top 10 valsts klubu (0:2, 1:0 pret Prāgas "Sparta" - tādu visā vēsturē Latvijai ir tikai četras, summāri 4-12-47, dueļi 0/23), tikmēr RFS diemžēl tā arī iestrēga tajā viduvējā sniegumā, ko demonstrēja jau kopš pirmās kārtas – vienīgās pārvarētās kārtas – pret Tallinas "Levadia" (1:0, 1:0).
RFS sakarā sliktākais nav netikšana līgas fāzē, bet gan tas, kā tajā neiekļuva. Zaudējot piecās spēlēs pēc kārtas, mājās nespējot izrādīt pretestību Malmei (1:4) un pēdējās divās kārtās pret nomināli vājākiem pretiniekiem ielaižot visos četros mačos, sakrājot bilanci 0-1-3 un ne reizi neesot vadībā. Visas četras spēles pret Somijas un Maltas čempionēm varēja iegrozīties citādi (kaut vai Mora Tallā izšķērdētais pretuzbrukums Maltas spēles ievadā…), taču diemžēl ne pēc vienas no šīm četrām spēlēm nebija sajūtas, ka būtu noticis pārpratums un rezultāts būtu galīgi neatbilstošs laukumā notiekošajam, kā tas futbolā notiek bieži. Pretiniekus nevajag novērtēt arī par zemu ("Ħamrun Spartans" budžets 2023. gadā bija gandrīz četri miljoni eiro), taču vismaz viena no šīm divām kārtām RFS pēc spēku samēriem bija jāpārvar – šī noteikti nebija tā reize, kad nepaveicās ar izlozi.
Protams, būtu naivi teikt, ka sportā viss vienmēr notiek tik vienkārši un loģiski, taču "Riga" un RFS sniegumu un rezultātu atšķirības diezgan simboliski atspoguļojas tajā, cik labi abi klubi bija gatavi Eirokausiem. Tik gatava Eirokausu vasarai "Riga", iespējams, bija pirmoreiz savā vēsturē – iespēlēts, gandrīz pilnībā vesels, vasarā gandrīz nemainīts un patiešām sabalansēts sastāvs ar neatlaistu treneri pavasarī (vēl pirms dažiem gadiem Adriāns Guļa nebūtu sagaidījis pat aprīli). Un, vismaz ārēji, bez nekādas turbulences, kā tas bijis regulāri. Turpretī RFS....savainojumu gūzma, kas velkas jau kopš iepriekšējās vasaras (zināmajiem ilgtermiņa iztrūkumiem pievienojās arī tik svarīgas figūras kā Laša Odišarija, Herdi Prenga un daudzi citi – trešās kārtas sākšana ar Elvi Stugli un Robertu Veipu aizsardzības centrā ziemā noteikti nebija RFS vadības bingo kartītē), neveiksmīga sastāva pārbūve (no ziemas jaunieguvumiem Eirokausu pamatsastāvā izgāja vienīgi Mors Tallā, arī no vasaras ieguvumiem reti kurš pārliecina, Adama Marhijeva vietā paņemti trīs centra pussargi, bet izšķirošo spēli blakus Stefanam Paničam tik un tā nācās sākt Dmitrijam Zelenkovam, mazinot izvēles iespējas citās pozīcijās utt.), līdera Jāņa Ikaunieka nepiedodama prombūtne trijās no pēdējām četrām spēlēm un arī sulas neizspiešana no palikušajiem pieejamajiem resursiem.
RFS netrūka gan objektīvu (bez līderu zaudēšanas vēl nemaz nepieminēju arī pilnīgi saprotamu fizisko un mentālo nogurumu pēc iepriekšējās sezonas panākumiem un nepilnvērtīgās starpsezonas, kas ir pilnīgi normāla parādība jebkura līmeņa līgā, sākot no Premjerlīgas līdz mazajiem čempionātiem), gan arī pašu radītu faktoru, kādēļ septiņos mēnešos no uzvaras pār "Ajax" (un citiem labiem rezultātiem) nokļuva līdz izkrišanai pret maltiešiem. Var pat teikt, ka šoreiz "Riga" stabilitātes ziņā vairāk atgādināja iepriekšējo gadu RFS, bet RFS sastāva haosa ziņā vairāk atgādināja iepriekšējo gadu "Riga". Un šis vispār ir būtisks brīdis lielklubu sāncensībā – līdz šim RFS finanšu atstarpi pret "Riga" spēja kompensēt ar prātīgāku un tālredzīgāku stratēģiju, ar labāku trāpīšanu ar leģionāriem cenas-kvalitātes kontekstā, ar spēlētāju pārdošanu un tikšanu pie UEFA lielā pīrāga. Ja pazudīs kaut daži no šiem punktiem (izstāšanās pret maltiešiem maksāja neiegūtus vismaz divarpus miljonus eiro), tas var ļoti būtiski mainīt svaru kausus nākamajos gados.
Mājas spēlēs un izbraukuma otrajos puslaikos pret "Beitar" un Latvijas klubu šīs vasaras stiprāko pretinieci "Sparta" beidzot redzējām to sniegumu, kādu no "Riga" budžeta kluba gaidījām jau sen. Taču, protams, gluži kā RFS nevajag dubļos iemīdīt nepelnīti dziļi, tā arī "Riga" nevajag pārslavēt - skaists zaudējums summā tik un tā ir skaists zaudējums. Bet skaists zaudējums ar acīmredzamu progresu, par ko arī vajag priecāties - ne viss ir tikai melns un balts, lai tiktu no viena gala līdz otram, jāveic arī ceļš starp šiem punktiem. Paslavēt par progresu un atcerēties, ka vietas progresam vēl netrūkst. Un atcerēties, ka "Riga" galvenais uzdevums tik un tā ir titulcīņa - RFS joprojām atpaliek tikai par trim punktiem un rudenī droši vien būs labākā sastāvā (un gatavībā?) nekā vasarā. Rudens titulcīņā punktus par vasaras sniegumu nedos - viss atkal būs jāpierāda no jauna.
Latvijas čempioni uz konkurentu fona
Neskaitot okupanti Krieviju un čempionātu nerīkojošo Lihtenšteinu, līgas fāzē iekļuva 38 no 53 čempionvienībām. Pēc valstu ranga Latvija gan pagājušajā, gan šajā sezonā ieņem 36. vietu, bet starp čempionēm RFS gan pēc klubu ranga, gan Transfermarkt vērtībām ieņem 31. vietu. Jeb objektīvi RFS (vai "Riga", ja tā spēlēs nākamvasar) līgas fāze ir jāsasniedz – neiekļūšana tajā ir neveiksme, par kuru drīkst prasīt atbildību. Tik svarīgo pirmo soli – pārvarēt Čempionu līgas pirmo kārtu – RFS izpildīja, taču šī vasara ir labs piemērs, ka arī tas ir tikai svarīgs, bet vēl ne izšķirošs solis. Starp citu, RFS bija vienīgais no 14 klubiem, kas pārvarēja Čempionu līgas pirmo kārtu, taču netika līgas fāzē, bet no pirmajā kārtā zaudējušajiem klubiem līgas fāzē netika neviens.
Vienā ekstrēmu pusē ir Almati "Kairat" (12.8 miljoni), kas ar gandrīz identisku Transfermarkt vērtību kā RFS (12.7) tika pat Čempionu līgas pamatturnīrā un garantēja vairāk nekā 20 miljonus eiro, bet otrā ekstrēmu pusē ir Ļubļanas "Olimpija" (13.7), kas zaudēja jau Čempionu līgas pirmajā kārtā (tieši "Kairat" – 1:1, 0:2) un netika cauri Konferences līgas čempionu zara sietam (play-off kārtā 1:4, 2:3 pret Erevānas "Noah"). Taču tie ir ekstrēmi, izņēmumi. Kopējā bilde ir tāda, ka no ranga pašreizējās Top 31 valsts (neskaitot Krieviju) līgas fāzē neiekļuva vienīgi Slovēnija (taču līgas fāzē caur līgas zaru tika "Celje", kas ar 5:0, 2:4 sasita Šveices "Lugano" un ar 1:0, 2:0 izsita Ostravas "Baník"), no Top 40 (neskaitot Krieviju) valstīm netika tikai četras (Slovēnija, Moldova, Latvija, Fēru salas), bet no vājāko trīspadsmitnieka tika tikai divas (Ziemeļmaķedonija un Gibraltārs).
Ja vēl nesen čempionu kontekstā runājām par Čempionu līgas pirmās kārtas lāstu, kas nu ir noņemts (divas tikšanas pēc kārtas, abi Rīgas klubi izsētie būs arī nākamvasar), tagad varam runāt par citu negatīvu novirzi zem gaidāmās normas – Latvijas čempionvienības līgas fāzē tikušas tikai divos no pieciem piegājieniem, kas ir sliktākais rādītājs no mūsu tiešajām konkurentēm. Īrijas, Islandes, Kazahstānas, Armēnijas, Kosovas un Bosnijas un Hercegovinas čempiones piedalīsies trešajā līgas fāzē piecās sezonās, Moldovas čempione līgas fāzi nesasniedza pirmoreiz (pirmās trīs reizes līgas fāzē gan tika flagmanis Tiraspoles "Sheriff", kas objektīvi izceļas uz otrā ešelona fona), bet Somijas čempione tikusi visās piecās sezonās (iepriekšējās četrās to gan paveica HJK).
Zemāk esošajās valstīs līgas fāžu skaits gan strauji rūk (divas vienīgi Gibraltāram). Jā, vienu no trim netikšanām Latvija var norakstīt uz jauneklīgās un līderus zaudējušās "Valmieras" rēķina, taču pārējās divas netikšanas pieder Rīgas lielklubiem, kuri play-off kārtās netika galā ar Gibraltāra un Maltas klubiem. Tā ka Latvijas čempionēm joprojām ir ko pierādīt uz Eiropas skatuves. Tiesa, trīs netikšanas drusku kompensē RFS tikšana Eiropas līgas pamatturnīrā – otrā ešelona valstīm tas ir vērā ņemams notikums (piecu sezonu laikā "Sheriff" viens Čempionu līgas un divi Eiropas līgas pamatturnīri, "Kairat" Čempionu līgas pamatturnīrs, HJK un RFS pa vienam Eiropas līgas pamatturnīram).
Īrija un Polija raksta vēsturi
Īrija vēl pirms Eirokausu sezonas zaudēja vienu klubu īpašumtiesību pārkāpuma dēļ, taču no otrā ešelona kā vienīgā joprojām turpina ar vairākiem klubiem. Konferences līgas pamatturnīru sasniegusi ne vien "Shelbourne", kas Īrijas titulu izcīnīja pēc 18 gadu pārtraukuma, pa ceļam uz līgas fāzi pat divreiz izsita Ziemeļīrijas "Linfield" (1:0, 1:1 un 3:1, 2:0) un pašlaik līgā ieņem tikai sesto vietu, riskējot palikt bez Eirokausiem nākamgad, bet arī pašreizējā līdervienība "Shamrock Rovers", kas pārspēja Gibraltāra "St. Joseph's" (4:0, 0:0), Kosovas "Ballkani" (0:1, 4:0) un Portugāles "Santa Clara" (2:1, 0:0), kuras Transfermarkt vērtība ir gandrīz divreiz mazāka nekā Prāgas "Sparta".
Atšķirībā no Portugāles, vadošais sešinieks šoreiz kvalifikācijā nezaudēja nevienu klubu, bet septītā valsts, kas Eirokausu sezonu vēl turpina maksimālā sastāvā, ir Polija, kas arī izcēlās ar unikālu sasniegumu – visi četri klubi piedalīsies tieši Konferences līgā. Čempione Poznaņas "Lech" pēdējā kārtā Eiropas līgā ar 1:5, 2:1 kapitulēja bijušā "Riga" trenera Torstena Finka vadītajai un bijušā valmierieša Tolu Arokodares nu jau bijušajai komandai "Genk", bet Konferences līgā Varšavas "Legia", Čenstohovas "Rakow" un Bjalistokas "Jagiellonia" izsita Skotijas, Bulgārijas un Albānijas klubus. Polija jau ir uzlidojusi uz 13. vietu un tikai par pusotru punktu atpaliek no 11.
Play-off kārtā visvairāk punktu (ieskaitot bonuspunktus par tikšanu Čempionu līgā) sakrāja Kipra – pirmo Čempionu līgas pamatturnīru izcīnīja "Riga" māsīca "Pafos", ar 2:1, 1:1 pārspējot Belgradas "Crvena zvezda", bet Konferences līgā spēlēs Larnakas AEK (1:2, 0:4 pret Norvēģijas "Brann") un Nikosijas "Omonia" (1:2, 1:0, uzvara pendelēs pār Austrijas "Wolfsberg"). Ļoti neveiksmīga kārta tikmēr bija Skotijai un Turcijai, kuras zaudēja visos četros dueļos (abi Glāzgovas milži palika bez Čempionu līgas) un zaudēja attiecīgi vienu un pat divus klubus – no Eirokausiem izlidoja pat Stambulas "Beşiktaş", kas nekavējoties atlaida Ūli Gunnaru Sulšēru (netikšana Čempionu līgā savukārt darbu maksāja Žuzē Morinju). Starp citu, Čehijai 2:0 Prāgā pret "Riga" bija vienīgā nezaudētā spēle un vienīgie divi gūtie vārti šīs kārtas trijos dueļos (Olomoucai 0:3, 0:2 pret Malmi un pazeminājums uz Konferences līgu, Ostravai 0:1, 0:2 pret Ceļi un izstāšanās).
Kazahstāna lido augšup, Latvija atkāpjas
Čempionu līga ir vienīgais pamatturnīrs, kurā par kvalificēšanos vien pienākas bonuspunkti, turklāt daudz – seši. Tie gan vēl ir jādala ar valsts klubu skaitu, taču Kazahstānai tas deva tik nozīmīgu uzrāvienu, ka rangā no 39. vietas (ieskaitot Krieviju) vienā mirklī uzlidoja uz 34. Savukārt mēs šajā kārtā no 34. vietas nokritām uz 36., atkal palaižot priekšā arī Armēniju ("Noah" divas uzvaras pār "Olimpija"). Tikai par puspunktu (jeb vienas uzvaras vai divu neizšķirtu vērtībā līgas fāzē) attālumā ir Somija, turpat līdzās ir arī Kosova un Bosnija un Hercegovina – visnotaļ reāli, ka Eirokausu sezonu varam pabeigt tikai 39. vietā (2021. gadā 40. vieta, tālāk 38., 35., 37., 36.).
Ranga ceturtais desmits gan ir pietiekami blīvs, lai dažām vietām šurp vai turp nebūtu lielas nozīmes, jo vietu izteiksmē nozīme sākas tikai ar Top 33 (kamēr Krievija ir atstādināta), kas kausa ieguvējai dod ceļazīmi uz Eiropas līgas atlasi. Starp citu, pēc divarpus ļoti neveiksmīgām Eirokausu sezonām nākamo vasaru ceturtajā desmitā var sākt pat Serbija, kuru gan vēl var glābt Eiropas līgas dalībniece "Crvena zvezda", bet Islande un/vai Īrija pašreizējās skicēs reāli pretendē uz trešo desmitu.
Pēc "Audas" un "Daugavpils" izstāšanās pirmajā kārtā rakstīju, ka liela traģēdija vēl nebija notikusi, tikai lielāks spiediens uzlikts uz Rīgas klubu pleciem – pirmkārt, līgas zara normu vēl varēja sakrāt "Riga" (uzsvars uz normu, jo ar "Audas" un "Daugavpils" tikšanu tālāk būtu varējuši runāt par izrāvienu, nevis normu), un, otrkārt, otrā ešelona ranga cīņu primāri izšķir čempionu sniegums (jeb RFS). Līgas zarā par apmierinošu kopējo normu saucu piecus mazos punktus – "Auda" un "Daugavpils" jau bija iedevušas pa vienam, tādējādi no "Riga" cerēju sagaidīt trīs. Šīs cerības "Riga" pat drusku pārspēja – pusotrs punkts pret "Dila", pa punktam pret "Beitar" un "Sparta", kopā trīsarpus punkti. Starp 25 otrā ešelona valstīm Latvijas nečempiones ar piecarpus mazajiem jeb 1.375 lielajiem punktiem dala sesto vietu jeb atrodas aptuveni tur, kur tām arī būtu jābūt. Turpretī RFS ar bilanci 2-1-5, divarpus lielajiem un tikai 0.625 mazajiem punktiem apsteidza tikai astoņas otrā ešelona valstis (un pārsvarā ne jau savas tiešās konkurentes). Līdz ar to kritiens rangā primāri saistīts ar RFS uzdevuma neizpildīšanu.
Latvijai kopumā šī Eirokausu sezona, protams, vērtējama ar mīnusa zīmi. Ir jāizdara secinājumi, ir jālabo kļūdas un jāiet tālāk. Un Eirokausi ir lieliska skatuve, kur sevi salīdzināt ar citiem, tikai gribu atgādināt, ka uz līmeni norāda gan labais, gan sliktais, gan šī sezona, gan iepriekšējo sezonu ilgtermiņa konteksts. Tas, ka RFS šo vasaru izgāza, nekādi neatņems klubam iepriekšējās sezonas panākumus. Vai tas, ka RFS šovasar bija vāja, nenozīmē, ka vāja bija arī "Riga" vai ka nākamvasar Latvijas čempions – lai kurš tas būtu – līgas fāzē netiks. 2021. gada "Riga" rūgtumam Gibraltārā sekoja RFS punkts Florencē, kam savukārt sekoja "Valmieras" izstāšanās jau trešajā kārtā, pēc kuras atkal nāca RFS uzvaras pār APOEL un "Ajax". Dzīve ir cikliska, nevis taisnās līnijās. Bet paši no sevis tie cikli nenāk – ja gribam panākumus, tie ir jānopelna.
https://sportacentrs.com/futbols/eirokau...di_eirokau
Es domāju, šis raksts labi raksturo Latvijas klubu situāciju starptautiskos kausos, ka pat atturēšos ko komentēt.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs