Eduards Veidenbaums (1867-1892)

[LvSnor]

Diemžēl mūs pametusi Līvija Volkova. " Trešdien, 10. septembrī, mūžībā devusies literatūrzinātniece, Eduarda Veidenbauma un Rūdolfa Blaumaņa pētniece Līvija Volkova" https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...a.a613984/

Šeit īss pārskats par literatūrzinātnieces Līviju Volkovu, kā arī biogrāfijas un citāti par Eduardu Veidenbaumu un Rūdolfu Blaumani.

---

Līvija Volkova (1931-2025)
Biogrāfija:

• Dzimusi 1931. gada 9. jūnijā Rīgā advokāta ģimenē. Tēvs Jānis Volkovs, māte Erīna Volkova (vēlāk Marija Lagzdiņa) (Literatūra).
  
• Izglītība: 1955 absolvēja Rīgas Pedagoģiskā institūta Dabaszinātņu un ķīmijas fakultāti, 1971 – Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti, latviešu valodas un literatūras nodaļu (neklātienē) (Literatūra).
  
• Darbavieta: sākotnēji skolotāja (Sabiles vidusskolā, Rīgas vakara skolā), pēc tam – muzejā: Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1966–76), vēlāk strādājusi Veidenbauma muzejā “Kalāčos”, Blaumaņa muzejā “Braki”, Upīša memoriālajos muzejos Skrīveros un Rīgā (Literatūra).
  
• Zinātniskā specializācija: rakstnieku arhīvu dokumentu izpēte, literārās psiho­loģijas elementi, padomju ideoloģijas sagrozījumu atklāšana, Blaumaņa saistības ar Rietumeiropas kultūru un Viktoru fon Andrejanovu reabilitācija (Literatūra).
  
• Galvenie darbi: Eduards Veidenbaums (1979), Tapšana (1988), Pilnbriedā (novērtējums / raksti Blaumaņa Kopotos rakstos, 1999), Blaumaņa zelts (2008), Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme (2017) (LALIGABA).
  
• Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (2000), Latvijas Literatūras gada balva “Blaumaņa zelts” (2008), Mūža balva Latvijas literatūrā (2018) (Literatūra).
  

Citāti / atziņas par Līviju Volkovu:

“Gadu gaitā radies iespaids, ka Līvija Volkova, pētot Blaumani ... ikreiz saliek punktus uz ‘i’ … viņa arvien nāk un nāk klajā ar kārtējo akurāti dziļo un, kas nav mazsvarīgi, interesanto pētījumu.” – Ieva Kolmane (Literatūra)

“Bezgala apbrīnojama ir viņas spēja cita laikmeta notikumus, cilvēkus un literatūru savā skatījumā sakausēt kopā jaunā veidolā … Tomēr vēl pārsteidzošāka ir viņas acīmredzamā kaislība un mīlestība pret pētītajiem autoriem …” – Henriks Eliass Zēgners (LALIGABA)

---

Eduards Veidenbaums
Biogrāfija:

• Dzimis 1867. gada 3. oktobrī Priekuļu pagastā, Glāzniekos, tagadējā Cēsu novadā (Glāzniekos) (literature.lv).
  
• 1872 pārcēlās uz Kalāčiem, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu vietu viņa dzīvē un pētniecībā (literature.lv).
  
• 1886 beidzis Rīgas guberņas ģimnāziju, 1887 uzsāk juridiskās studijas Tērbatas Universitātē (literature.lv).
  
• Intereses: vēsture, ekonomika, literatūra; piedalījies studentu biedrībā “Pīpkalonija” (literature.lv).
  
• Mirst 1892. gada 24. maijā Mūrmuižas pagastā no tuberkulozes; viņa dzeja lielākoties tika publicēta pēc nāves (literature.lv).
  

Raksturs un nozīme:

• Bijis viens no latviešu literatūras ceļa­rādītājiem, kas runāja par indivīda iekšējo konfliktu – dzīves un nāves izpratni, ideālu meklējumiem, sabiedrības un morāles jautājumiem (Literatūra).
  

Rūdolfs Blaumanis
Biogrāfija:

• Dzimis 1863. gada 1. janvārī (kalendārajā stilā) Ērgļu muižā, Vidzemē, muižas pavāra un istabeni bērns. Vecāki Matīss un Karlīne Šūberga (vēlāk Blaumaņa māte) (Braki).
  
• Agrīnā izglītība vācu privātskolās, pēc tam Rīgas tirdzniecības skolā (1875–81) (Veliks).
  
• Literāra darbība sākas ar rakstiem vācu valodā; vēlāk pievēršas latviešu valodai, prozai, dramaturģijai. Pēc tēva nāves daļu laika pavadīja Brakos, bet vēlāk strādāja arī Rīgā, Pēterburgas avīzēs. (Veliks).
  
• Miris 1908. gada 4. septembrī sanatorijā Punkaharju (Somija), kur devās ārstēties no tuberkulozes (Vikipēdija).
  

Darbi un stils:

• Rakstīja īsprozu (noveles), lugas, žurnālistikas žanra darbus; viņa īpatsvars realpsiholoģiskajā prozā, aprakstos no laukiem, dabas, cilvēku dzīves niansēm ir ievērojams (literature.lv).
  

Citāti:

“Nevis tas, vai tu rozi vai mēslu gubu apraksti, ir tas svarīgākais, bet gan tas, kā tu to dari.” – Rakstnieka domas formulējums par māksliniecisko izpildījumu svarīgumu (literature.lv)

«Rūdolfs Blaumanis savas dzīves laikā neesot bijis tik atzīts un ievērojams autors, kā mēs par viņu varētu teikt šodien.» – Benedikts Kalnačs, literatūrzinātnieks, par Blaumaņa popularitātes un atzinības izmaiņām laika gaitā (LSM)