Feminisma ideoloģija

[LvSnor]

Sagatavošu salīdzinājumu par to, kā šo fenomenu (feminisma saistītā „safe space” prakse, diskursa vienkāršošana / iespējama infantilizācija un sabiedrības reakcija uz to) pēta un kā tas izpaužas: Latvijā, Eiropā, ASV un citviet. Es iekļaušu īsu vērtējumu par pētniecības apjomu, publisko diskusiju un galvenajām tendencēm katrā reģionā, un pievienošu avotus, kur var lasīt vairāk.
Kopsavilkums (pa reģioniem)
Latvija — pētniecība ir mazāka, tēmas integrētas lokālajā diskursā

• Pētniecības apjoms: salīdzinājumā ar Rietumeiropu/ASV akadēmisko darbu par „safe spaces” un diskursa infantilizāciju ir maz; tomēr valsts un universitāšu līmenī ir institūcijas un diplompētījumi, kas pēta dzimumu lomas, „intensive mothering” tēmas un feminisma vēsturi Latvijā. Piemēram, Latvijas universitātēs ir Gender Studies centri un maģistra / promocijas darbi par mātes lomu un feminisms lokālajā kontekstā. (European Institute for Gender Equality)
  
• Publiskā diskusija: debates vairāk saistītas ar tradicionālām vērtībām, nacionālistisku kritiku pret LGBT/feminisma jautājumiem un mediju atspoguļojumu; diskusijas par „infantilizāciju” parasti parādās populārākā žurnālistikā vai komentāros, nevis plaši kvantitatīvā akadēmiskā pētījumā. (GASP)
  
• Tendence: fokusēšanās uz drošību (sieviešu drošība publiskajā telpā) un izglītības iniciatīvām; bet formalizētas kritikas par pieaugušo diskursa infantilizāciju lokāli – ierobežotā mērā.
  

Eiropa — plašāka akadēmiskā bāze, daudzveidīgas pieejas

• Pētniecības apjoms: daudz pētījumu par „safe spaces”, dzimumu drošību, feminisma digitālajām kopienām un arī par pretreakciju (antifeminismu). Eiropas pētījumos bieži tiek savienota feminisma kritika ar pilsētvides, vardarbības un drošības tēmām. (ResearchGate)
  
• Publiskā diskusija: redzamas divas paralēlas līnijas — (1) akadēmiski/pedagoģiski uzsvērta vajadzība pēc drošām telpām un sensitīvas valodas, (2) kritiska sabiedrības/sabiedrisko mediju diskusija par „overprotection”, brīvību izteikties un iespējamām intelektuālām sekām. (SAGE Journals)
  
• Tendence: Eiropā vairāk uzsvērta balansēšana — drošība un iekļaušana pretstatā diskursa brīvībai; reģionos ar stiprāku feminisma akadēmisko tradīciju vairāk empīrisku pētījumu par to, kā „safe spaces” ietekmē dialogu, bet arī strīdi par to, vai tie rada „infantilizāciju”.
  

ASV — daudz publicistikas un akadēmisku diskusiju par „safe spaces” un trigger warnings

• Pētniecības apjoms: ASV ir bagātīgs literatūras klāsts — gan kvalitatīvi pētījumi (studentu kustības, digitālās kopienas, moderaācijas prakses), gan plaša publiskā/mediju debates (par „trigger warnings”, „safe spaces”, „cancel culture”). Tāpat akadēmiski darbi apskata, kā šīs prakses ietekmē diskursu universitātēs un tiešsaistē. (tandfonline.com)
  
• Publiskā diskusija: ļoti dinamiska un polarizēta; kritika (ka jaunā paaudze „pieaugušo vietā” tiek «audzēta» ar pārmērīgu aizsardzību) tiek plaši apspriesta medijos un politikā, vienlaikus akadēmiskā kopiena uzsver traumu-informētas prakses nozīmi un iekļaušanu. (Open to Debate)
  
• Tendence: ASV diskurss ir ļoti mediatizēts — šeit visbiežāk tiek argumentēts gan par „pārmērīgu piesardzību” (kā infantilizācijas risks), gan par nepieciešamību aizsargāt marginālas grupas.
  

Citas valstis / reģioni (piem., Lielbritānija, Austrālija, citas Rietumvalstis)

• Lielbritānija: akadēmiski pētījumi par safe spaces un feministiskām kopienām (piemēram, sievietēm domātas kopienas, diskurzanalīze). Kritika līdzīgi kā ASV, bet ar lielāku fokusējumu uz pedagoģiju un publisko pakalpojumu normām. (ResearchGate)
  
• Austrālija / Kanāda: līdzīgi temati — drošība, trigger warnings un to ietekme uz akadēmisko brīvību; vietējie pētījumi mēdz integrēt rases/klases aspektus (intersekcionalitāte).
  
• Globālais ziemeļi pret dienvidiem: daudz mazāk pētījumu no Āfrikas, Dienvidaustrumāzijas u.c. reģioniem par šo konkrēto „diskursa infantilizācijas” problemātiku; biežāk uzmanība pievērsta pamatvajadzībām un drošībai.
  

Kādas atšķirības izceļas starp reģioniem?

1. Pētniecības apjoma atšķirība: ASV un Rietumeiropa — visbagātākā akadēmiskā un publiskā diskusija. Latvijā — mazāks, vairāk lokāls pētniecības lauks, tomēr pastāv institucionāls pamats (gender studies). (European Institute for Gender Equality)
   
2. Publiskā polarizācija: ASV — ļoti spēcīga politizācija (mediji, politika). Eiropā — arī polarizācija, bet biežāk diskusijas notiek iekš akadēmiskajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Latvijā — debates bieži sasaistītas ar nacionālpolitiskiem jautājumiem. (ijoc.org)
   
3. Tematiskā fokusa nobīde: Rietumos liels uzsvars uz tiešsaistes kopienām un moderaācijas praksēm (kā tas ietekmē diskursa sarežģītību). Latvijā un daļā Austrumeiropas vairāk uzsvērta sieviešu drošība publiskajā telpā un ģimenes lomu diskusijas. (sites.comminfo.rutgers.edu)
   

Kā atrast tiešus akadēmiskus pētījumus par tieši “pieaugušo diskursa infantilizāciju”?

• Lietojami meklēšanas termini: safe spaces critique, trigger warnings studies, infantilization adult discourse, political correctness AND feminism, feminist safe spaces digital communities, intensive mothering Latvia (lokālāks).
  
• Labas datubāzes: JSTOR, Scopus, Web of Science, Google Scholar un universitāšu repozitoriji (piem., Latvijas universitātes DSpace). Es jau atradu dažus noderīgus rakstus un tesis (skat. avotus zemāk). (dspace.lu.lv)
  

Galvenie avoti ko izmantoju (izlasēm)

• Latvijas Gender Studies institucionālais pārskats / EIGE – konteksts par Latviju. (European Institute for Gender Equality)
  
• LU promocijas / maģistra darbi (piemērs par „intensive mothering” Latvijas kontekstā). (dspace.lu.lv)
  
• Pētījumi par „safe spaces” un digitālajām feministu kopienām (Ammari et al., Rutgers; sievietēm domāto digitālo grupu pētījumi). (sites.comminfo.rutgers.edu)
  
• Akademiskie raksti par Eiropas sieviešu drošību publiskajā telpā un par pretreakcijām pret feminizmu. (PubMed)
  
• Publikācijas/paradigmas debates par ASV universitāšu „safe spaces” un trigger warnings (kritika un atbalsts). (tandfonline.com)