Suverēnā demokrātija ir Vladislava Surkova piedāvātais politiskais jēdziens un demokrātijas forma, saskaņā ar kuru vara un politiskās institūcijas tiek veidotas un darbojas vienīgi krievu nācijas interesēs visā tās daudzveidībā, ar mērķi sasniegt materiālo labklājību, brīvību un taisnīgumu visiem Krievijas pilsoņiem un tautām. Šī koncepcija paredz demokrātisko institūciju neatkarīgu izvēli un attīstību, kas nav atkarīga no ārēja spiediena un Rietumu modeļu uzspiešanas, un uzsver valsts suverenitāti un neatkarību demokrātiskajā procesā.
Vladislavs Surkovs pretstatīja suverēnu demokrātiju "vadītajai demokrātijai", ko viņš uzskatīja par Rietumu spiediena institūciju ieviešanas paņēmienu. Suverēnā demokrātija, viņaprāt, ir "spēcīga valsts", kas balstīta uz brīvu cilvēku pašpārvaldi un viņu kolektīvo gribu, nevis uz ārēji uzspiestu sistēmu.
Tādējādi suverēnā demokrātija apvieno demokrātiskas līdzdalības ideju ar uzsvaru uz suverenitāti un nacionālo neatkarību, kļūstot par politisku doktrīnu Krievijai 2000. gados, kas tika aktīvi popularizēta un ieviesta valsts politiskajā praksē.
Vladislava Surkova piedāvātā "suverēnā vara" vai "suverēnā demokrātija" Krievijā tiek vērtēta visai kritiski un pretrunīgi. Šis jēdziens tika noformulēts kā politiskā sistēma, kas uzsvērti balstās uz nacionālo suverenitāti un neatkarīgu attīstību, atšķirībā no "rietumu modeļiem". Tomēr praksē tas ir kalpojis kā pamats centralizētai un autoritārai varai, kurā demokrātijas elementi ir vadāmi un kontrolēti no augšas.
Kritiķi norāda, ka "suverēnā vara" ir iemesls reālai politiskajai pluralitātei un opozīcijas vājināšanai, radot tā dēvēto "vadāmo demokrātiju", kura vairāk kalpo režīma stabilitātes uzturēšanai nekā demokrātiskām brīvībām. Surkova modelis paredzēja daudzveidīgu, tomēr stingri kontrolētu politisko skatuvi, kurā opozīcijas partijas vai kustības ir daļēji pieļautas, bet efektīvi ietekmētas vai vājākas.
Tāpat tiek kritizēta ideoloģiskā un praktiskā loma, kādu Surkovs spēlēja Krievijas agresīvās ārpolitikas un kara Ukrainā atbalstīšanā, jo viņa rosinātie "projekti" garantēja Maskavai ietekmi un kontroli daudzos Austrumukrainas reģionos.
Kopumā vērtējums ir, ka Surkova "suverēnā vara" vairāk kalpo kā līdzeklis režīma noturēšanai un politiskās kontroles nostiprināšanai, nevis kā patiesa demokrātijas izpausme vai demokrātisku vērtību aizstāvība.[1][2][3][4]
[1](https://jauns.lv/raksts/arzemes/646219-b...asinasanos)
[2](https://www.naa.mil.lv/sites/naa/files/d...2-2015.pdf)
[3](https://point.md/novosti/politika/nacion...a-surkova/)
[4](https://www.la.lv/putinisma-arhitekti)
[5](https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/upload...inal-2.pdf)
[6](https://infoagentura.wordpress.com/page/...ect_mobile)
[7](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a275397/)
[8](https://nra.lv/pasaule/440800-bijusais-k...gumiem.htm)
[9](https://www.facebook.com/Prof.SandraVein...739382191/)
[10](https://www.la.lv/atkapjas-krievijas-vic...-surkovs-4)
Vladislava Surkova koncepciju "suverēnā demokrātija" ir kritizējuši vairāki politologi, galvenokārt viņa pietuvināto politikas autoritārā stila dēļ un tās rezultātā ierobežotās politiskās pluralitātes. Piemēram, Dmitrijs Abzalovs, Stratēģisko komunikāciju centra prezidents, norāda, ka kaut arī politiskā spriedze mūsdienās pastāv, tā nav līdzīga iepriekšējo gadu smagajām autoritārajām tendencēm 1980. un 1990. gados, kas liecina par kritiku attiecībā uz kontroli un demokrātijas ierobežošanu.
Galvenās kritikas izejas punkti ir tas, ka Surkova koncepcija rada vadāmu demokrātiju, kas vairāk kalpo režīma stabilitātes uzturēšanai, nevis patiesas demokrātijas attīstībai, kā arī tiek saistīta ar Kremļa agresīvās ārpolitikas īstenošanu, īpaši Ukrainas kontekstā.
Tātad politologi kritizē šo koncepciju par tās autoritāro dabu, ierobežoto opozīciju un demokrātisko vērtību zaudēšanu, kas pārveido politisko sistēmu par stingri kontrolētu režīmu, kurā īstai demokrātijai ir maz vietas.[1][2][3]
[1](https://mail.piv-bank.ru/obschestvennye-...vlast.html)
[2](https://jauns.lv/raksts/arzemes/646219-b...asinasanos)
[3](https://www.la.lv/putinisma-arhitekti)
Vladislavs Surkovs pretstatīja suverēnu demokrātiju "vadītajai demokrātijai", ko viņš uzskatīja par Rietumu spiediena institūciju ieviešanas paņēmienu. Suverēnā demokrātija, viņaprāt, ir "spēcīga valsts", kas balstīta uz brīvu cilvēku pašpārvaldi un viņu kolektīvo gribu, nevis uz ārēji uzspiestu sistēmu.
Tādējādi suverēnā demokrātija apvieno demokrātiskas līdzdalības ideju ar uzsvaru uz suverenitāti un nacionālo neatkarību, kļūstot par politisku doktrīnu Krievijai 2000. gados, kas tika aktīvi popularizēta un ieviesta valsts politiskajā praksē.
Vladislava Surkova piedāvātā "suverēnā vara" vai "suverēnā demokrātija" Krievijā tiek vērtēta visai kritiski un pretrunīgi. Šis jēdziens tika noformulēts kā politiskā sistēma, kas uzsvērti balstās uz nacionālo suverenitāti un neatkarīgu attīstību, atšķirībā no "rietumu modeļiem". Tomēr praksē tas ir kalpojis kā pamats centralizētai un autoritārai varai, kurā demokrātijas elementi ir vadāmi un kontrolēti no augšas.
Kritiķi norāda, ka "suverēnā vara" ir iemesls reālai politiskajai pluralitātei un opozīcijas vājināšanai, radot tā dēvēto "vadāmo demokrātiju", kura vairāk kalpo režīma stabilitātes uzturēšanai nekā demokrātiskām brīvībām. Surkova modelis paredzēja daudzveidīgu, tomēr stingri kontrolētu politisko skatuvi, kurā opozīcijas partijas vai kustības ir daļēji pieļautas, bet efektīvi ietekmētas vai vājākas.
Tāpat tiek kritizēta ideoloģiskā un praktiskā loma, kādu Surkovs spēlēja Krievijas agresīvās ārpolitikas un kara Ukrainā atbalstīšanā, jo viņa rosinātie "projekti" garantēja Maskavai ietekmi un kontroli daudzos Austrumukrainas reģionos.
Kopumā vērtējums ir, ka Surkova "suverēnā vara" vairāk kalpo kā līdzeklis režīma noturēšanai un politiskās kontroles nostiprināšanai, nevis kā patiesa demokrātijas izpausme vai demokrātisku vērtību aizstāvība.[1][2][3][4]
[1](https://jauns.lv/raksts/arzemes/646219-b...asinasanos)
[2](https://www.naa.mil.lv/sites/naa/files/d...2-2015.pdf)
[3](https://point.md/novosti/politika/nacion...a-surkova/)
[4](https://www.la.lv/putinisma-arhitekti)
[5](https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/upload...inal-2.pdf)
[6](https://infoagentura.wordpress.com/page/...ect_mobile)
[7](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a275397/)
[8](https://nra.lv/pasaule/440800-bijusais-k...gumiem.htm)
[9](https://www.facebook.com/Prof.SandraVein...739382191/)
[10](https://www.la.lv/atkapjas-krievijas-vic...-surkovs-4)
Vladislava Surkova koncepciju "suverēnā demokrātija" ir kritizējuši vairāki politologi, galvenokārt viņa pietuvināto politikas autoritārā stila dēļ un tās rezultātā ierobežotās politiskās pluralitātes. Piemēram, Dmitrijs Abzalovs, Stratēģisko komunikāciju centra prezidents, norāda, ka kaut arī politiskā spriedze mūsdienās pastāv, tā nav līdzīga iepriekšējo gadu smagajām autoritārajām tendencēm 1980. un 1990. gados, kas liecina par kritiku attiecībā uz kontroli un demokrātijas ierobežošanu.
Galvenās kritikas izejas punkti ir tas, ka Surkova koncepcija rada vadāmu demokrātiju, kas vairāk kalpo režīma stabilitātes uzturēšanai, nevis patiesas demokrātijas attīstībai, kā arī tiek saistīta ar Kremļa agresīvās ārpolitikas īstenošanu, īpaši Ukrainas kontekstā.
Tātad politologi kritizē šo koncepciju par tās autoritāro dabu, ierobežoto opozīciju un demokrātisko vērtību zaudēšanu, kas pārveido politisko sistēmu par stingri kontrolētu režīmu, kurā īstai demokrātijai ir maz vietas.[1][2][3]
[1](https://mail.piv-bank.ru/obschestvennye-...vlast.html)
[2](https://jauns.lv/raksts/arzemes/646219-b...asinasanos)
[3](https://www.la.lv/putinisma-arhitekti)
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs