Irāka

[LvSnor]

Sunnītu bloks Irākas politikā šobrīd ir dziļi sadalīts un fragmentēts, kas apgrūtina viena dominējoša līdera vai vienotas politiskās programmas izveidi. Šis sadalījums ir saasinājies pirms 2025. gada vēlēšanām, kur sunnītu partijas cīnās par varu un kontroli pār atjaunošanas un federālajiem līdzekļiem.

---

🕌 Galvenie sunnītu spēki un koalīcijas

Sunnītu partijas parasti veido alianses ap ietekmīgiem līderiem un cīnās galvenokārt Anbāras, Ninevehas (Mosulas) un Salāheddīnas provincēs.

• Suverenitātes alianse (Al-Siyada Alliance)
  
  • Līderis: Hamiss al-Hanjaris (Khamis al-Khanjar).
    
  • Ietekme: Bija viena no spēcīgākajām sunnītu aliansēm 2021. gada vēlēšanās. Al-Hanjaris ir ietekmīgs uzņēmējs, kas cenšas sevi pozicionēt kā galveno sunnītu pārstāvi un ir spēcīgi iesaistīts pēcvēlēšanu sarunās ar Šiītu koordinācijas ietvaru.
    
  • Mērķis: Kontrolēt lielāko sunnītu bloku, lai nodrošinātu maksimālus ieguvumus no federālās budžeta un atjaunošanas projektiem.
    
• Azm alianse (Azm (Determination) Alliance)
  
  • Līderis: Mutanna al-Samarrai (Muthanna al-Samarra'i).
    
  • Ietekme: Konkurē ar Al-Hanjaris par sunnītu vēlētāju atbalstu. Šī alianse pārstāv ietekmīgus politiskos un biznesa spēkus. Tā bieži ieņem opozīcijas pozīciju pret dominējošo Suverenitātes bloku.
    
• Hasm alianse (Hasm (Decisiveness) Alliance)
  
  • Līderis: Tabits al-Abasi (Thabet al-Abbasi), pašreizējais Aizsardzības ministrs.
    
  • Ietekme: Jauns un augošs spēlētājs sunnītu politiskajā ainā. Tā piesaista jaunus kandidātus, kas meklē alternatīvu tradicionālajiem līderiem. Al-Abasi spēks nāk no viņa valdības amata, un viņš var gūt labumu no sadarbības ar premjerministru Mohamedu Šia al-Sudani.
    

---

📊 Galvenās problēmas un sadalījums

1. Vienota līdera trūkums: Kopš 2018. gada nav parādījies neapstrīdams sunnītu līderis, kāds kādreiz bija Usama al-Nudžeifi vai citi. Tas ir novedis pie politiskās institucionālās vājuma.
   
2. Ārējā iejaukšanās un šķelšanās: Kā ziņo analītiķi, šiītu koalīcijas un pat reģionālie spēlētāji bieži vien sponsorē vai atbalsta dažādas sunnītu frakcijas, lai uzturētu to fragmentāciju un tādējādi vājinātu viņu ietekmi Bagdādes lēmumu pieņemšanas procesā.
   
3. Prioritātes: Sunnītu vēlētāji joprojām ir vērsti uz atjaunošanu, kompensācijām un drošību apgabalos, kas cietuši no ISIS okupācijas. Tomēr politiskās elites bieži vien vairāk koncentrējas uz federālo amatu un resursu sadali.
   
4. Alianšu veidošana ar Šiītiem: Pēc Sadristu boikota, sunnītu bloka galvenais uzdevums ir noslēgt izdevīgu vienošanos ar dominējošo Šiītu koordinācijas ietvaru, lai iegūtu sev svarīgus ministru amatus (piemēram, Aizsardzības, Finanšu vai Plānošanas ministrija) un nodrošinātu finansējumu saviem reģioniem. Tieši šīs sarunas noteiks to, kurš sunnītu līderis iegūs vislielāko ietekmi jaunajā valdībā.
   

Sunnītu bloks vēlēšanās cīnīsies par vairāk nekā 70 vietām un ir nepieciešams jebkurai šiītu koalīcijai, kas vēlas iegūt absolūtu vairākumu.