Revolucionārs ir pirmais, kurš spēj juridiski pateikt: Edip, nezinu – jo saraustītie gabali paliek pielipuši pie katra vēsturiskā sociālā lauka stūra, kā kaujas lauks, nevis buržuāziska teātra skatuve. Jo sliktāk, ja psihoanalītiķi rēc. Taču Fanons atzīmēja, ka nemierīgiem periodiem bija neapzināta ietekme ne tikai uz aktīvajiem kaujiniekiem, bet arī uz neitrālajiem un tiem, kas izliekas, ka paliek ārpus šīs lietas, neiesaistās politikā. To pašu var teikt par šķietami mierīgiem periodiem: ir groteska kļūda uzskatīt, ka bērna zemapziņa pazīst tikai tēti-mammu un "savā veidā" nezina, ka tēvam ir priekšnieks, kurš nav tēva tēvs, vai ka viņš pats ir priekšnieks, kurš nav tēvs... Tik ļoti, ka visos gadījumos mēs nosakām šādu noteikumu: tēvs un māte eksistē tikai gabalos un nekad nav organizēti figūrā vai struktūrā, kas spēj gan attēlot zemapziņu, gan tajā attēlot dažādus kolektīva aģentus, bet vienmēr sadalās fragmentos, kas berzējas plecu pie pleca ar šiem
aģentiem, konfrontējas viens ar otru, oponē viens otram vai samierinās ar tiem kā cīņā ar rokām. Tēvs , māte un ...
"Anti-edips" Delēzs un Gvatari
aģentiem, konfrontējas viens ar otru, oponē viens otram vai samierinās ar tiem kā cīņā ar rokām. Tēvs , māte un ...
"Anti-edips" Delēzs un Gvatari
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs