Austra Skujiņa ir labi zināma personība latviešu literatūrā, bet bieži viņu atceras ar: „…ā, tā ir tā, kura ielēca Daugavā.” Nedaudz netaisnīgi ar to iesākt, bet tomēr patiesi – Austra tiešām ielēca Daugavā naktī uz 1932.gada 5.septembri, upes krastā atstājot savas mantas. Viņa bija tik ļoti jauna, tikai 23 gadi, pēc mūsu laika domāšanas tīrais bērns. Tai pašā laikā viņas atstātais dzejas mantojums uzrunā joprojām un liek domāt par daudz nobriedušāku, vecāku personību. Tā tas arī ir, man, lasot Austras vēstules, bija ik pa laikam jāsameklē to uzrakstīšanas datums un pie sevis jāizrēķina, cik tad īsti cilvēciņam tobrīd ir gadu. Jau piecpadsmitgadīga viņa kā naivs bērns, kurš grib labot pasauli, raksta: “Kamdēļ visi nav vienādi, kamdēļ cits citu nīst?”
https://burtkoki.wordpress.com/2011/03/0...u-skujinu/
Austra Skujiņa vēstulēs, atmiņās, veltījuma dzejā / sast., priekšv., koment. aut. Jānis Zālītis. – Rīga : Enigma, 1997. – Uz vāka nosaukums: Tik skumjas un sapņi mans ieguvums.
Krizantēmu sniegs : Austra Skujiņa atcerēs, apcerēs, versijās / sast., priekšv., koment. aut. Jānis Zālītis. – Rīga : Mansards, 2007.
Leons Briedis raksta:
māsa Herta:
Rvīns Varde: Trīs domas pēc «literatūres» un Austras Skujiņas
Literatūre 3. Austra Skujiņa un Rvīns Varde
Kas notiktu, ja Skujiņa būtu nobučojusi pliku vardi? Varbūt viņas pasaulē būtu daudz mazāk "Šņuk"? Bet varbūt tad nebūtu "skumjas acis jums šovakar". Un, no kurienes tāds Varde vispār uzradās? Viņš pats saka, ka no kosmosa.
https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ierakst...vins-varde
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...s.a387753/
https://burtkoki.wordpress.com/2011/03/0...u-skujinu/
Austra Skujiņa vēstulēs, atmiņās, veltījuma dzejā / sast., priekšv., koment. aut. Jānis Zālītis. – Rīga : Enigma, 1997. – Uz vāka nosaukums: Tik skumjas un sapņi mans ieguvums.
Krizantēmu sniegs : Austra Skujiņa atcerēs, apcerēs, versijās / sast., priekšv., koment. aut. Jānis Zālītis. – Rīga : Mansards, 2007.
Leons Briedis raksta:
Citāts:Nepaģērēsim arī mēs no Austras Skujiņas brīnumbērnu, it sevišķi šobrīd, kad brīnums jau sen ir miris un palicis vien tas bērns – vienkāršā, tumši mēļā kleitā, zēniski apgrieztiem matiem, lielām izbiedēta putna acīm, ar ironiski smeldzīgu smaidu uz lūpām, kādu nu mēs viņu uz visiem laikiem paturēsim prātā. Taču poētiskā pārdzīvojuma tiešuma, īstuma un intensitātes spēks, kā arī virknē dzejoļu apliecinātā mākslinieciskā varēšana šobrīd Austras Skujiņas negarajā mūžā paveikto ļauj uzskatīt jau par pilntiesīgu mūsu dzejas klasikas daļu.
māsa Herta:
Citāts:Diez kur gan visi šie cilvēki bija toreiz, kad Austra nosalusi un aizmaldījusies skraidīja pa Rīgu, dzīves jēgu, draudzību un mīlestību meklēdama? Toreiz nevienam nebija laika atskatīties atpakaļ.
Rvīns Varde: Trīs domas pēc «literatūres» un Austras Skujiņas
Literatūre 3. Austra Skujiņa un Rvīns Varde
Kas notiktu, ja Skujiņa būtu nobučojusi pliku vardi? Varbūt viņas pasaulē būtu daudz mazāk "Šņuk"? Bet varbūt tad nebūtu "skumjas acis jums šovakar". Un, no kurienes tāds Varde vispār uzradās? Viņš pats saka, ka no kosmosa.
https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ierakst...vins-varde
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...s.a387753/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs