3 stundas ago
Austra ir februāra bērns, dzimusi 1909.gada 10.februārī. Lasīju, ka viņa nebija gribēta, astotais bērns ģimenē vecākiem nebija vajadzīgs un tikai vētra vecākiem patraucēja turpināt ceļu pie ārsta. Austras tēvs Gustavs ir mežsargs, pats septītais bērns ģimenē, kurš savus vecākus neatceras, brāļa uzaudzināts. Māte – Emma Kristīne, zemnieku meitene. Austras vecākā māsa Milda Loža atmiņās sīki apraksta gan vecākus, gan abas dzimtas, ar nožēlu atzīmējot, ka viņu vecāki, lai arī talantīgi cilvēki, tomēr nebija praktiski un pēc tēva nāves naudas lietās noiet pavisam greizi. Bet citādi – tēvs ir zīmētājs un dzejotājs, māte – dziedātāja un rokdarbniece, abi smagi strādā visu mūžu. Atmiņu stāstos vienmēr tiek minēti pieci bērni, bet Emmai piedzimst astoņi, no kuriem viens 1903.gadā nomirst uzreiz pēc dzimšanas, 1905.gadā trīsgadīgs nomirst Jānītis, savukārt otrais bērns – 1899.gadā dzimusī Marta – praktiski netiek pieminēta (“nebija vesela”), bet viņa mirst tikai 1933.gadā. Un vēl divi pašnāvnieki – Austra un viņas brālis Arvīds, kurš trīs gadus pirms Austras nāves 24 gadu vecumā, būdams jauns Latvijas armijas virsnieks, iedzer indi. Tāda sajūta, ka šajā ģimenē ir kaut kas fatāls, un Austras dzeja ir tam kā spogulis.
https://burtkoki.wordpress.com/2011/03/0...u-skujinu/
https://burtkoki.wordpress.com/2011/03/0...u-skujinu/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs

