Kas attiecas uz ideoloģiju, tas ir vissarežģītākais jēdziens, jo tas neļauj mums aptvert literārās mašīnas saistību ar ražošanas lauku un brīdi, kad izstarotā zīme caururbj šo "satura formu", kas mēģināja to noturēt apzīmētāja kārtībā. Tomēr Engelss jau sen, jau saistībā ar Balzaku, parādīja, cik liels ir autors, jo viņš nevar neizsekot un neļaut plūsmām plūst, kas pārsprāgst viņa darba katolisko un despotisko apzīmētāju un kas obligāti baro revolucionāru mašīnu pie apvāršņa. Tas ir stils jeb drīzāk stila, sintakses, negramatiskuma neesamība: brīdis, kad valodu vairs nenosaka tas, ko tā saka, vēl jo mazāk tas, kas to padara nozīmīgu, bet gan tas, kas liek tai plūst, straumēt un eksplodēt vēlme.
Literatūrai ... ir gluži kā šizofrēnija: process, nevis mērķis, radīšana, nevis izpausme.
"Anti-edips" Delēzs un Gvatari
Literatūrai ... ir gluži kā šizofrēnija: process, nevis mērķis, radīšana, nevis izpausme.
"Anti-edips" Delēzs un Gvatari
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs