Ķīnas un Krievijas revolūcijas mērķis bija veidot klases apziņu atbilstoši objektīvajai būtībai vai interesēm un līdz ar to uzspiest kapitālistiskajām valstīm klases bipolaritātes atzīšanu. Taču šis lielais Ļeņina lūzums neliedza valsts imperiālisma atdzimšanai pašā sociālismā, tāpat kā tas netraucēja klasiskajam kapitālismam to apgriezt, turpinot savu īsto kurmja darbu, vienmēr lūzumu lūzumus, kas ļāva tam integrēties savās ass atzītās klases daļās, vienlaikus tālāk noraidot uz perifēriju vai anklāvos nekontrolētos revolucionāros elementus (ko oficiālais sociālisms nekontrolēja vairāk kā kapitālisms). Tad izvēle parādījās vairāk nekā starp jauno teroristu aksiomātisko un stingra, ātri piesūcināma, sociālistiskajai valstij, un vecā ciniskā aksioma, vēl jo bīstamāka, jo elastīga un ātri piesūcināma, kapitālistiskajai valstij.
"Anti-edips" Delēzs un Gvatari
"Anti-edips" Delēzs un Gvatari
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs