2025-12-31 8:06
(This post was last modified: 2025-12-31 8:32 by Vietuieraditajs.)
Sagribējās uzrakstīt pārgudru sveikumu no 29,8 km/s jeb 107 280 km/h nesošas zemes, uz kuras tu vari gulēt vai "skriet pret vēju", vienalga tu lielā ātrumā mēģini "neuzkrist uz Saules". Bet nu ir pienākušas ~10... 11 dienas pēc saulgriežiem, kad mēs atzīmēsim 1. janvari, lai 2. janvārī svinētu Ivo vārdadienu! Priekā pavadīt veco 2025. un sagaidīt 2026. gadu!
Īsā atbilde: 1. janvāris vēsturiski ir “staigājis” attiecībā pret astronomisko ziemas sākumu (ziemas saulgriežiem), un tikai salīdzinoši nesen tas ir kļuvis stabils. Zemāk – strukturēts skaidrojums pa posmiem.
Astronomiskais atskaites punkts
1. Senais romiešu kalendārs (pirms Jūlija Cēzara)
2. Jūlija kalendārs (no 45. g. p.m.ē.)
3. Gregora kalendārs (no 1582. gada)
4. Citi kalendāri (salīdzinājumam)
Ebreju kalendārs
Kopsavilkums
Periods
1. janvāris pret ziemas saulgriežiemPirms Jūlija kalendāra
Nestabils, haotisks
Jūlija kalendārs
Lēni slīdēja prom
Gregora kalendārs
Stabils (~10–11 dienas pēc saulgriežiem)
Galvenā doma:
👉 1. janvāris nav “dabīgs” ziemas sākuma punkts – tas ir administratīvs datums, kura attiecības ar astronomiju kļuva precīzas tikai ar Gregora kalendāru.
Īsā atbilde: 1. janvāris vēsturiski ir “staigājis” attiecībā pret astronomisko ziemas sākumu (ziemas saulgriežiem), un tikai salīdzinoši nesen tas ir kļuvis stabils. Zemāk – strukturēts skaidrojums pa posmiem.
Astronomiskais atskaites punkts
- Ziemas sākums astronomijā = ziemas saulgrieži, kad Saule sasniedz minimālo deklināciju.
- Tas notiek ap 21.–22. decembri, bet precīzs datums mainās, jo:
- tropiskais gads ≈ 365,2422 dienas
- kalendāri šo skaitli ilgi neprecīzi aproksimēja
- tropiskais gads ≈ 365,2422 dienas
1. Senais romiešu kalendārs (pirms Jūlija Cēzara)
- Gads sākās martā, nevis janvārī.
- Janvāris tika pievienots vēlāk un sākotnēji nebija gada sākums.
- Kalendārs bija:
- neregulārs
- politiski manipulējams
- neregulārs
- Rezultāts:
- datumi slīdēja pa gadalaikiem
- janvāra attiecība pret ziemas saulgriežiem nebija stabila
- janvāra attiecība pret ziemas saulgriežiem nebija stabila
- datumi slīdēja pa gadalaikiem
2. Jūlija kalendārs (no 45. g. p.m.ē.)
- Jūlijs Cēzars ieviesa:
- 365 dienas
- garais gads ik pēc 4 gadiem
- 365 dienas
- Vidējais gada garums: 365,25 dienas
- Kļūda: ~11 minūtes gadā
- Saulgrieži katros ~128 gados nobīdījās par 1 dienu uz agrāku datumu
- janvāris lēnām attālinājās no astronomiskās ziemas
- janvāris lēnām attālinājās no astronomiskās ziemas
- ap 1. gs.: ziemas saulgrieži ≈ 25. decembrī
- gs.: ziemas saulgrieži ≈ 11.–12. decembrī (Jūlija kalendārā)
- gs.: ziemas saulgrieži ≈ 11.–12. decembrī (Jūlija kalendārā)
3. Gregora kalendārs (no 1582. gada)
- Reforma:
- izlaboja uzkrāto nobīdi (izmeta 10 dienas)
- precizēja garo gadu sistēmu
- izlaboja uzkrāto nobīdi (izmeta 10 dienas)
- Vidējais gada garums: 365,2425 dienas
- Kļūda: ~1 diena 3300 gados
- Ziemas saulgrieži stabilizējās ap 21.–22. decembri
- janvāris:
- ~10–11 dienas pēc ziemas saulgriežiem
- šī attiecība praktiski nemainās
- janvāris:
4. Citi kalendāri (salīdzinājumam)
Ebreju kalendārs
- Lunisolārs
- Mēneši piesaistīti Mēnesim, gadi – Saulei
- Ziemas sākuma datums katru gadu mainās, bet paliek ziemas sezonā
- Tīri lunārs
- Gads ~354 dienas
- Ziemas mēneši ceļo cauri visiem gadalaikiem
- Nav fiksētas saiknes ar saulgriežiem
- Lunisolārs
- Ziemas saulgrieži ir fundamentāls atskaites punkts
- Gada struktūra apzināti piesaistīta astronomijai
Kopsavilkums
Periods
1. janvāris pret ziemas saulgriežiemPirms Jūlija kalendāra
Nestabils, haotisks
Jūlija kalendārs
Lēni slīdēja prom
Gregora kalendārs
Stabils (~10–11 dienas pēc saulgriežiem)
Galvenā doma:
👉 1. janvāris nav “dabīgs” ziemas sākuma punkts – tas ir administratīvs datums, kura attiecības ar astronomiju kļuva precīzas tikai ar Gregora kalendāru.

