Tren de Aragua

[LvSnor]

Tren de Aragua ir starptautiska noziedzīga banda, kas radusies Venecuēlā un pēdējos gados kļuvusi par nopietnu drošības problēmu vairākās Latīņamerikas valstīs un arī ārpus reģiona.
Galvenais īsumā:

• Izcelsme: Banda izveidojās ap 2014.–2015. gadu Venecuēlā, Tocorón cietumā Aragua štatā. Tā ir klasisks piemērs tam, kā cietuma banda pārauga ārpus cietuma sienām.
  
• Nosaukums: “Tren” (vilciens) simbolizē organizētu, disciplinētu struktūru; “Aragua” – izcelsmes reģionu.
  
• Struktūra: Hierarhiska, ar centrālu vadību (ilgu laiku saistīta ar līderi, iesauktu “Niño Guerrero”), bet ar autonomām šūnām dažādās valstīs.
  
• Darbības veidi:
  • narkotiku tirdzniecība
    
  • cilvēku kontrabanda un cilvēku tirdzniecība
    
  • izspiešana
    
  • nolaupīšanas
    
  • slepkavības pēc pasūtījuma
    
  • nelegāla ieguves (īpaši zelta) kontrole
    
• Ģeogrāfiskā izplatība: Papildus Venecuēlai – Kolumbija, Peru, Čīle, Ekvadora, Brazīlija, kā arī ziņots par klātbūtni ASV un dažās Eiropas valstīs. Izplešanos veicināja Venecuēlas migrācijas krīze.
  
• Īpaša iezīme: Spēja pārņemt kontroli pār teritorijām un nelegāliem tirgiem, sadarbojoties vai konkurējot ar vietējām bandām.
  
• Valstu reakcija: Vairākas valdības to ir pasludinājušas par nopietnu transnacionālu draudu; Venecuēlā 2023. gadā notika liela operācija pret Tocorón cietumu, taču banda pilnībā nepazuda.
  

Kopējais vērtējums:
Tren de Aragua tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām Venecuēlas izcelsmes noziedzīgajām organizācijām, jo tā apvieno cietuma bandu brutalitāti ar starptautiska tīkla elastību.

Ar Tren de Aragua ir saistītas vairākas konkrētas personas, lai gan jāņem vērā, ka informācija bieži balstās uz izlūkdatiem un kriminālizmeklēšanām, nevis publiskām tiesas spriedumu detaļām.
Zināmākās personas
Héctor Rusthenford Guerrero Flores
– pazīstams kā “Niño Guerrero”

• Ilgstoši uzskatīts par bandas galveno līderi.
  
• Vadīja organizāciju no Tocorón cietuma, kas faktiski darbojās kā bandas štābs.
  
• Saistīts ar bandas paplašināšanos ārpus Venecuēlas.
  
• Pēc 2023. gada operācijas pret Tocorón viņa atrašanās vieta ilgi bija neskaidra, kas tikai pastiprināja mītu par viņa ietekmi.
  

“El Tren” / “El Guaro” / “Larry Changa” (iesaukas)

• Reģionālie komandieri vai dibinātāji, kas pārvaldīja bandas darbību konkrētās valstīs vai maršrutos.
  
• Daži no viņiem ir arestēti Kolumbijā, Čīlē vai Peru, citi – nogalināti bandu konfliktos.
  

Vidējā līmeņa vadītāji (“pranes”)

• Cietumu hierarhijas līderi, kas kontrolēja:
  • izspiešanu,
    
  • cilvēku tirdzniecību,
    
  • narkotiku maršrutus.
    
• Šī līmeņa personas bieži ir labāk dokumentētas vietējo policiju lietās nekā augstākā vadība.
  

Svarīgs konteksts

• Banda reti izmanto publiski zināmas “sejas”, atšķirībā no klasiskajiem narkokarteļiem.
  
• Vadība ir decentralizēta — konkrēta persona var tikt aizturēta, bet tīkls turpina darboties.
  
• Dažās valstīs tiek izmeklētas arī saiknes ar korumpētiem amatpersonu pārstāvjiem, taču šīs lietas parasti ir ļoti sensitīvas.
  

Kopsavilkums
Ir zināmi konkrēti līderi un komandieri, bet Tren de Aragua spēks slēpjas nevis vienā personā, bet struktūrā, kas spēj ātri aizvietot zaudētos cilvēkus.

Venecuēlas valsts attieksme pret Tren de Aragua ir bijusi pretrunīga un mainīga, un tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc banda spēja izaugt tik spēcīga.
Vēsturiski (aptuveni līdz 2022. gadam)

• Ilgstoša tolerance un kontroles trūkums:
  Valsts faktiski zaudēja kontroli pār daļu cietumu, tostarp Tocorón, kur Tren de Aragua izveidoja paralēlu varu.
  
• “Pranu” sistēma:
  Cietumos valdīja neoficiāli līderi (pranes), ar kuriem iestādes bieži klusējot sadzīvoja, lai izvairītos no dumpjiem.
  
• Noliegums publiskajā telpā:
  Valdība gadiem ilgi minimizēja vai noliedza, ka Tren de Aragua ir transnacionāls drauds, bieži uzsverot, ka ārvalstīs notiekošais tiek “politizēts”.
  

Pagrieziena punkts – 2023. gads

• Militāri–policijas operācija Tocorón cietumā:
  Tika iesaistīti tūkstošiem drošības spēku, konfiscēti ieroči, slēgta bandas “bāze”.
  
• Oficiālā retorika mainījās:
  Valsts sāka publiski atzīt bandas bīstamību un pasniegt operāciju kā suverenitātes atjaunošanu.
  
• Taču: galvenie līderi (t.sk. “Niño Guerrero”) netika publiski notverti, kas radīja šaubas par operācijas pilnīgu efektivitāti.
  

Pašreizējā attieksme (kopumā)

• Oficiāli:
  Tren de Aragua tiek uzskatīta par noziedzīgu organizāciju, pret kuru vērstas drošības operācijas.
  
• Praktiski:
  • Fokusēšanās pārsvarā uz iekšējo kontroli, mazāk – uz starptautisku sadarbību.
    
  • Ierobežota informācijas apmaiņa ar citām valstīm.
    
  • Kritiķi norāda uz selektīvu tiesiskumu un strukturālām problēmām policijā un tiesu sistēmā.
    

Kopsavilkums
Venecuēlas valsts:

• ļāva bandai izaugt (pasivitāte + cietumu sabrukums),
  
• vēlāk reaģēja ar spēku,
  
• bet nav pilnībā demonstrējusi, ka spēj ilgtermiņā izjaukt šādas struktūras.