2026-01-05 3:00
https://jaunagaita.net/jg210/JG210_Kronta.htm
Ildzes Krontas raksts „Skumjas ironijas viedums” (žurnāls Jaunā Gaita nr. 210, 1997) ir veltīts rakstnieka Miervalda Birzes personībai un viņa autobiogrāfiskajai prozai, īpaši dienasgrāmatām, kas tapušas 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā.
Šeit ir galvenie raksta punkti:
1. Autobiogrāfiskums kā pašizpausme Kronta uzsver, ka Birze savā jaunākajā daiļradē (darbi "Tai rudens vakarā", "No vārdotāja atmiņām", "Bijuša gada dienas grāmata" u.c.) atteicies no "estēta godkārības". Viņa rakstītais ir drīzāk "atzīšanās" un liecība, nevis literārs izdomājums. Viņa dienasgrāmatas kalpo kā vēstures liecība, ko sniedz dziļi inteliģenta un patstāvīga personība.
2. Birzes personības veidošanās Rakstā akcentēts rakstnieka smagais dzīvesgājums, kas neizdzēšami ietekmējis viņa pasaules uztveri:
5. Literatūras loma Kronta secina, ka Birzes rakstītais ir "dabas un sirds mācības stundas". Viņš raksta lasītājam, kuram literatūra vēl ir vajadzīga kā garīgs atbalsts, nevis tikai kā intelektuāla rotaļa.
Kopsavilkumā raksts raksturo Miervaldi Birzi kā dramatisku, bet ētiski viengabalainu personību, kura darbi palīdz uzturēt tautas garīgo kopību mainīgajos vēstures apstākļos.
Ildzes Krontas raksts „Skumjas ironijas viedums” (žurnāls Jaunā Gaita nr. 210, 1997) ir veltīts rakstnieka Miervalda Birzes personībai un viņa autobiogrāfiskajai prozai, īpaši dienasgrāmatām, kas tapušas 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā.
Šeit ir galvenie raksta punkti:
1. Autobiogrāfiskums kā pašizpausme Kronta uzsver, ka Birze savā jaunākajā daiļradē (darbi "Tai rudens vakarā", "No vārdotāja atmiņām", "Bijuša gada dienas grāmata" u.c.) atteicies no "estēta godkārības". Viņa rakstītais ir drīzāk "atzīšanās" un liecība, nevis literārs izdomājums. Viņa dienasgrāmatas kalpo kā vēstures liecība, ko sniedz dziļi inteliģenta un patstāvīga personība.
2. Birzes personības veidošanās Rakstā akcentēts rakstnieka smagais dzīvesgājums, kas neizdzēšami ietekmējis viņa pasaules uztveri:
- Nākšana no sociāldemokrātu ģimenes.
- Pieredze vācu koncentrācijas nometnēs (Salaspils, Būhenvalde), kur viņš atradās uz robežas starp dzīvību un nāvi.
- Darbs medicīnā un vēlākā pievēršanās tikai literatūrai.
- Vienkāršība: Skaidrs stils un cieņa pret klasisko latviešu literatūras tradīciju (Skalbe, Jaunsudrabiņš).
- Angažētība: Pārliecība, ka literatūrai ir nolūks – palīdzēt latviešu tautai izdzīvot.
- Humānisms: Neskatoties uz piedzīvotajām šausmām, Birze saglabā ticību cilvēcībai un noliedz "mežonības nenovēršamību".
5. Literatūras loma Kronta secina, ka Birzes rakstītais ir "dabas un sirds mācības stundas". Viņš raksta lasītājam, kuram literatūra vēl ir vajadzīga kā garīgs atbalsts, nevis tikai kā intelektuāla rotaļa.
Kopsavilkumā raksts raksturo Miervaldi Birzi kā dramatisku, bet ētiski viengabalainu personību, kura darbi palīdz uzturēt tautas garīgo kopību mainīgajos vēstures apstākļos.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs