Tagad šim Visumam ir funkcija sadalīt subjektīvo būtību (dabas identitāti) divās funkcijās: abstraktā darba, kas atsvešināts privātīpašumā, kurš atražo aizvien plašākās iekšējās robežas, un abstraktās vēlmes, kas atsvešināta privatizētā ģimenē, kura izspiež aizvien šaurākas iekšējās robežas, atsvešināšanās. Tā ir dubultā darba vēlmes atsvešināšanās, kas nekad nebeidz palielināt un padziļināt režīmu atšķirības dabas
identitātes ietvaros. Vienlaikus ar nāves atšifrēšanu tā zaudē savu saistību ar modeli un pieredzi un kļūst par instinktu, proti, par izplūdumu imanentajā sistēmā, kur katrs ražošanas akts ir nesaraujami sajaukts ar antiražošanas kā kapitāla instanci.
"Anti-edips" Delēzs un Gvatari
identitātes ietvaros. Vienlaikus ar nāves atšifrēšanu tā zaudē savu saistību ar modeli un pieredzi un kļūst par instinktu, proti, par izplūdumu imanentajā sistēmā, kur katrs ražošanas akts ir nesaraujami sajaukts ar antiražošanas kā kapitāla instanci.
"Anti-edips" Delēzs un Gvatari
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs