2026-02-18 2:02
Baltija, Ziemeļvalstis, Polija un Ukraina ir "Eiropas vairogs"
Vakar, 13:06
Aizsardzība
Autori: Uldis Ķezberis (Latvijas Radio)
Polija aizsardzībai atvēlēja 4,5%, Lietuva – 4%, Latvija – 3,7%, Igaunija un Norvēģija – 3,4%, Dānija – 3,2%, bet Somija un Zviedrija – nedaudz mazāk par 3%.
Krievijas radītie draudi un ASV atsvešināšanās no tradicionālajiem sabiedrotajiem likusi Eiropai sanākt kopā un palielināt investīcijas drošībā un aizsardzībā, vēsta Latvijas Radio.
Šajā ziņā Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija ir paraugs pārējai Eiropai, kas ne tikai palielina savas militārās spējas, bet arī efektīvi cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem, kā arī turpina sniegt Ukrainai visa veida atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju.
Analītiķi norāda, ka Eiropas drošība lielā mērā ir atkarīga no Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas veidotā aizsardzības vairoga.
Pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā pirms četriem gadiem Eiropa sabruka pēdējo 30 gadu ilūzija par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Krieviju. Tāpēc bija nepieciešams izbeigt tās milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kā arī palielināt aizsardzības izdevumus, kas jau sen bija atstāti novārtā.
Iepriekš NATO dalībvalstīm aizsardzībai bija jāatvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) (tiesa, pat šī summa nebija saistoša), bet pērn samitā Hāgā alianses dalībvalstis vienojās desmit gadu laikā palielināt militāros izdevumus līdz 5% no IKP.
2025. gadā pirmo reizi visas 32 NATO dalībvalstis aizsardzībai bija atvēlējušas vismaz 2% no sava IKP. Tikmēr atsevišķu dalībvalstu avangards jau strauji tuvojās 5% slieksnim.
Alianses ziemeļaustrumu flanga valstis ir nodemonstrējušas, ka aizsardzība tām ir prioritāte, un tāpēc tās arī turpmākajos gados turpinās strauji palielināt investīcijas savu militāro spēju uzlabošanā – 2026.gadā Latvijas aizsardzības izdevumi pieaugs līdz 4,9%.
Kopīgas vērtības, kopīgi pienākumi
Piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis, ko mēdz dēvēt par NB8, pēdējos gados ir padziļinājušas sadarbību, jo apzinās, ka, tikai strādājot kopā, var radīt būtisku pretsvaru Krievijai, Latvijas Radio sacīja Stokholmas Brīvās pasaules foruma domnīcas vadītāja Anna Rennē Gutrija.
"Mums ir kopīgas vērtības, piemēram, dziļa cieņa pret demokrātijas pamatiem, tiesiskumu, un mēs esam atvērta, brīva tirgus ekonomika. Ģeogrāfiski mūsu reģions ir Ziemeļeiropas aizsardzības stratēģiskais kodols. Arktika, Baltijas jūra un Ziemeļatlantijas okeāns ir teritorijas, kurām ir galvenā loma Krievijas konfrontācijā ar Rietumiem. Tāpēc tas ir viss mūsu stratēģiskais un loģiski augošais reģions. veicinām mēs paši un mūsu intereses.
«Es teiktu, ka NB8 jāskata plašākā mērogā, iekļaujot Poliju ar tās pieaugošo ekonomisko un militāro svaru, kas stiprina alianses kolektīvās spējas darboties kā spēcīgam pretsvaram Krievijas agresijai. Un ja vēl pieskaita Vāciju, tad veidojas NB10, kas apvieno Baltijas jūras valstis. Tādējādi mēs kļūstam par vēl ietekmīgāku līdzīgi domājošu valstu grupu, kas nosaka jaunu standartu mūsu kopīgajai drošībai,» sacīja Gutri.
Guthrie norādīja, ka pēdējo četru gadu laikā ir daudz darīts, lai stiprinātu reģiona aizsardzību. Kā galvenos panākumus pētnieks minēja Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, kā arī alianses sauszemes spēku izvietošanu Somijā Zviedrijas vadībā.
Lietuvas nerezidējošais Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) vecākais pētnieks Eitvyds Bajarūnas Latvijas Radio sacīja, ka pašreizējās ASV administrācijas neskaidrās politikas un Eiropas topošie kopējie aizsardzības projekti liek Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm sadarboties ciešāk.
Cieši sadarbojieties ar ukraiņiem
Tāpat kā Gutrijs, arī Bajarūns uzskata, ka NB8 valstīm vajadzētu padziļināt sadarbību ar citām reģiona valstīm: «Ja skatāmies no Lietuvas viedokļa, mums ir ļoti ciešas saites arī ar Poliju. Un, ja pajautā kādai Lietuvas amatpersonai, tad arī šajā bildē mēs noteikti redzam Ukrainu.
"Bez Ukrainas jebkurš reģionālais formāts būtu nepilnīgs. Ukrainas armija šobrīd ir spēcīgākā Eiropā. Tā ir kaujās pārbaudīta armija, un Ukrainai ir spēja un drosme demonstrēt gatavību aizstāvēties pret Krieviju."
Guthrie uzskata, ka NB8 aliansei vēl ir jāpaveic vairāki svarīgi uzdevumi, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu.
"Uzskatu, ka Eiropai ir vajadzīga lielāka mūsu valstu vadība, lai aizstātu tradicionālākās un neizlēmīgākās varas, kas pārstāvēja veco Eiropu. Lai sasniegtu šo kopīgo mērķi, varam iekļaut arī Vāciju un pat Franciju, Apvienoto Karalisti un Nīderlandi. Ir arī vairākas militārās un aizsardzības struktūras, kuras var attīstīt tālāk, taču nevajadzētu aizmirst vai atstāt novārtā potenciālu, kas slēpjas ekonomikas jomā.
«Es vēlētos redzēt kaut kādu izaugsmes paktu starp mūsu valstīm, kas veicinātu dziļāku ekonomisko integrāciju Eiropas Savienībā, ciešāk savienojot mūsu kapitāla tirgus, enerģētikas un digitālo infrastruktūru, kā arī pētniecības klasteri.
"Un tad, protams, ir arī vienotais tirgus aizsardzības nozarei un digitālajai suverenitātei. Ir pienācis laiks rīkoties, lai attīstītu Eiropas mākoņu infrastruktūru un mūsu pašu mākslīgā intelekta risinājumus, samazinot atkarību no ārvalstu tehnoloģijām, kuras kritiskos brīžos varētu tikt izmantotas kā politiskās ietekmes instruments," sacīja eksperts.
Sadarbību ar ASV vēl nevajadzētu norakstīt
Bajarūns ir pārliecināts, ka Eiropas spēja atturēt Krieviju no militāra uzbrukuma lielā mērā būs atkarīga no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Viņš salīdzināja NB8 valstis un Poliju ar vairogu:
"Šī alegorija par vairogu ir jāskata kontekstā, ka pirmajā Krievijas iebrukuma vilnī mums pašiem jāspēj noturēt aizsardzību. Taču, ja karš turpinātos ilgāk, mums, protams, būtu nepieciešams spēcīgāks atbalsts.
«Tāpēc mēs, Baltijas valstis, atbalstām NATO sabiedroto klātbūtni mūsu teritorijā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vairoga mērķis ir apturēt pirmo uzbrukuma vilni neatkarīgi no tā, vai tas ir konvencionāls vai hibrīduzbrukums, bet vēlāk, protams, būtu nepieciešams spēcīgāks Eiropas vai NATO atbalsts.
Bajarūns arī uzsvēra, ka galvenais Baltijas valstu drošības garants joprojām ir NATO un ASV. «Mēs nevaram vienkārši paziņot, ka neuzticamies prezidentam Donaldam Trampam un ka mums vajadzētu atteikties no šīm drošības garantijām. Pašreizējā situācija ir tāda, ka mums nav citu būtisku drošības garantiju.
"Bet, protams, jāņem vērā jaunā ASV militārā stratēģija, kas uzsver, ka ASV loma Eiropas aizsardzībā nākotnē mazināsies un ka amerikāņi patiesībā mudina eiropiešus uzņemties vadošo lomu Eiropas aizsardzībā," sacīja Bajarūns, piebilstot, ka ASV pilnībā neizvedīs savus spēkus no Eiropas, jo tie ir paredzēti ne tikai Eiropas aizstāvēšanai, bet arī operāciju veikšanai Tuvajos Austrumos.
https://eng.lsm.lv/article/society/defen...d.a635056/
Vakar, 13:06
Aizsardzība
Autori: Uldis Ķezberis (Latvijas Radio)
Polija aizsardzībai atvēlēja 4,5%, Lietuva – 4%, Latvija – 3,7%, Igaunija un Norvēģija – 3,4%, Dānija – 3,2%, bet Somija un Zviedrija – nedaudz mazāk par 3%.
Krievijas radītie draudi un ASV atsvešināšanās no tradicionālajiem sabiedrotajiem likusi Eiropai sanākt kopā un palielināt investīcijas drošībā un aizsardzībā, vēsta Latvijas Radio.
Šajā ziņā Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija ir paraugs pārējai Eiropai, kas ne tikai palielina savas militārās spējas, bet arī efektīvi cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem, kā arī turpina sniegt Ukrainai visa veida atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju.
Analītiķi norāda, ka Eiropas drošība lielā mērā ir atkarīga no Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas veidotā aizsardzības vairoga.
Pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā pirms četriem gadiem Eiropa sabruka pēdējo 30 gadu ilūzija par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Krieviju. Tāpēc bija nepieciešams izbeigt tās milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kā arī palielināt aizsardzības izdevumus, kas jau sen bija atstāti novārtā.
Iepriekš NATO dalībvalstīm aizsardzībai bija jāatvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) (tiesa, pat šī summa nebija saistoša), bet pērn samitā Hāgā alianses dalībvalstis vienojās desmit gadu laikā palielināt militāros izdevumus līdz 5% no IKP.
2025. gadā pirmo reizi visas 32 NATO dalībvalstis aizsardzībai bija atvēlējušas vismaz 2% no sava IKP. Tikmēr atsevišķu dalībvalstu avangards jau strauji tuvojās 5% slieksnim.
Alianses ziemeļaustrumu flanga valstis ir nodemonstrējušas, ka aizsardzība tām ir prioritāte, un tāpēc tās arī turpmākajos gados turpinās strauji palielināt investīcijas savu militāro spēju uzlabošanā – 2026.gadā Latvijas aizsardzības izdevumi pieaugs līdz 4,9%.
Kopīgas vērtības, kopīgi pienākumi
Piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis, ko mēdz dēvēt par NB8, pēdējos gados ir padziļinājušas sadarbību, jo apzinās, ka, tikai strādājot kopā, var radīt būtisku pretsvaru Krievijai, Latvijas Radio sacīja Stokholmas Brīvās pasaules foruma domnīcas vadītāja Anna Rennē Gutrija.
"Mums ir kopīgas vērtības, piemēram, dziļa cieņa pret demokrātijas pamatiem, tiesiskumu, un mēs esam atvērta, brīva tirgus ekonomika. Ģeogrāfiski mūsu reģions ir Ziemeļeiropas aizsardzības stratēģiskais kodols. Arktika, Baltijas jūra un Ziemeļatlantijas okeāns ir teritorijas, kurām ir galvenā loma Krievijas konfrontācijā ar Rietumiem. Tāpēc tas ir viss mūsu stratēģiskais un loģiski augošais reģions. veicinām mēs paši un mūsu intereses.
«Es teiktu, ka NB8 jāskata plašākā mērogā, iekļaujot Poliju ar tās pieaugošo ekonomisko un militāro svaru, kas stiprina alianses kolektīvās spējas darboties kā spēcīgam pretsvaram Krievijas agresijai. Un ja vēl pieskaita Vāciju, tad veidojas NB10, kas apvieno Baltijas jūras valstis. Tādējādi mēs kļūstam par vēl ietekmīgāku līdzīgi domājošu valstu grupu, kas nosaka jaunu standartu mūsu kopīgajai drošībai,» sacīja Gutri.
Guthrie norādīja, ka pēdējo četru gadu laikā ir daudz darīts, lai stiprinātu reģiona aizsardzību. Kā galvenos panākumus pētnieks minēja Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, kā arī alianses sauszemes spēku izvietošanu Somijā Zviedrijas vadībā.
Lietuvas nerezidējošais Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) vecākais pētnieks Eitvyds Bajarūnas Latvijas Radio sacīja, ka pašreizējās ASV administrācijas neskaidrās politikas un Eiropas topošie kopējie aizsardzības projekti liek Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm sadarboties ciešāk.
Cieši sadarbojieties ar ukraiņiem
Tāpat kā Gutrijs, arī Bajarūns uzskata, ka NB8 valstīm vajadzētu padziļināt sadarbību ar citām reģiona valstīm: «Ja skatāmies no Lietuvas viedokļa, mums ir ļoti ciešas saites arī ar Poliju. Un, ja pajautā kādai Lietuvas amatpersonai, tad arī šajā bildē mēs noteikti redzam Ukrainu.
"Bez Ukrainas jebkurš reģionālais formāts būtu nepilnīgs. Ukrainas armija šobrīd ir spēcīgākā Eiropā. Tā ir kaujās pārbaudīta armija, un Ukrainai ir spēja un drosme demonstrēt gatavību aizstāvēties pret Krieviju."
Guthrie uzskata, ka NB8 aliansei vēl ir jāpaveic vairāki svarīgi uzdevumi, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu.
"Uzskatu, ka Eiropai ir vajadzīga lielāka mūsu valstu vadība, lai aizstātu tradicionālākās un neizlēmīgākās varas, kas pārstāvēja veco Eiropu. Lai sasniegtu šo kopīgo mērķi, varam iekļaut arī Vāciju un pat Franciju, Apvienoto Karalisti un Nīderlandi. Ir arī vairākas militārās un aizsardzības struktūras, kuras var attīstīt tālāk, taču nevajadzētu aizmirst vai atstāt novārtā potenciālu, kas slēpjas ekonomikas jomā.
«Es vēlētos redzēt kaut kādu izaugsmes paktu starp mūsu valstīm, kas veicinātu dziļāku ekonomisko integrāciju Eiropas Savienībā, ciešāk savienojot mūsu kapitāla tirgus, enerģētikas un digitālo infrastruktūru, kā arī pētniecības klasteri.
"Un tad, protams, ir arī vienotais tirgus aizsardzības nozarei un digitālajai suverenitātei. Ir pienācis laiks rīkoties, lai attīstītu Eiropas mākoņu infrastruktūru un mūsu pašu mākslīgā intelekta risinājumus, samazinot atkarību no ārvalstu tehnoloģijām, kuras kritiskos brīžos varētu tikt izmantotas kā politiskās ietekmes instruments," sacīja eksperts.
Sadarbību ar ASV vēl nevajadzētu norakstīt
Bajarūns ir pārliecināts, ka Eiropas spēja atturēt Krieviju no militāra uzbrukuma lielā mērā būs atkarīga no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Viņš salīdzināja NB8 valstis un Poliju ar vairogu:
"Šī alegorija par vairogu ir jāskata kontekstā, ka pirmajā Krievijas iebrukuma vilnī mums pašiem jāspēj noturēt aizsardzību. Taču, ja karš turpinātos ilgāk, mums, protams, būtu nepieciešams spēcīgāks atbalsts.
«Tāpēc mēs, Baltijas valstis, atbalstām NATO sabiedroto klātbūtni mūsu teritorijā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vairoga mērķis ir apturēt pirmo uzbrukuma vilni neatkarīgi no tā, vai tas ir konvencionāls vai hibrīduzbrukums, bet vēlāk, protams, būtu nepieciešams spēcīgāks Eiropas vai NATO atbalsts.
Bajarūns arī uzsvēra, ka galvenais Baltijas valstu drošības garants joprojām ir NATO un ASV. «Mēs nevaram vienkārši paziņot, ka neuzticamies prezidentam Donaldam Trampam un ka mums vajadzētu atteikties no šīm drošības garantijām. Pašreizējā situācija ir tāda, ka mums nav citu būtisku drošības garantiju.
"Bet, protams, jāņem vērā jaunā ASV militārā stratēģija, kas uzsver, ka ASV loma Eiropas aizsardzībā nākotnē mazināsies un ka amerikāņi patiesībā mudina eiropiešus uzņemties vadošo lomu Eiropas aizsardzībā," sacīja Bajarūns, piebilstot, ka ASV pilnībā neizvedīs savus spēkus no Eiropas, jo tie ir paredzēti ne tikai Eiropas aizstāvēšanai, bet arī operāciju veikšanai Tuvajos Austrumos.
https://eng.lsm.lv/article/society/defen...d.a635056/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs