2026-04-17 0:26
Monero (XMR) nepieder nevienai personai, uzņēmumam vai valstij. Tas ir pilnībā decentralizēts, atvērtā koda (open-source) projekts. To var salīdzināt ar internetu vai pašu Bitcoin — tas pieder visiem un nevienam vienlaicīgi.
Lūk, kā Monero tiek pārvaldīts un kurš aiz tā stāv:
1. Izveide un vēsture
Monero radās 2014. gadā kā citas kriptovalūtas (Bytecoin) atzars jeb fork. To palaida septiņu izstrādātāju grupa, no kuriem pieci izvēlējās palikt pilnībā anonīmi.
No diviem zināmajiem dibinātājiem slavenākais ir Dienvidāfrikas izstrādātājs Rikardo Spagni (pazīstams kā Fluffypony). Viņš gadiem ilgi bija Monero "publiskā seja", taču viņš nekad nav bijis Monero īpašnieks vai vadītājs un vēlāk no aktīvās darbības projektā atkāpās.
2. Kodola komanda (Core Team)
Projektam ir tā sauktā "Kodola komanda" (Core Team), kas pārrauga galvenā koda repozitorijus, pārvalda mājaslapu un uztur forumus. Taču viņi nav vadītāji šī vārda tradicionālajā izpratnē:
Daudzām mūsdienu kriptovalūtām ir uzņēmumi (piemēram, Ripple aiz XRP vai ConsenSys aiz Ethereum), kas tās finansē un virza tirgū. Monero tāda nav.
Atšķirībā no Bitcoin, kur ikviens var redzēt, kurās adresēs glabājas visvairāk monētu (tā saukto Rich List), Monero tīklā tas nav iespējams. Tā kā visa informācija ir šifrēta:
Lūk, kā Monero tiek pārvaldīts un kurš aiz tā stāv:
1. Izveide un vēsture
Monero radās 2014. gadā kā citas kriptovalūtas (Bytecoin) atzars jeb fork. To palaida septiņu izstrādātāju grupa, no kuriem pieci izvēlējās palikt pilnībā anonīmi.
No diviem zināmajiem dibinātājiem slavenākais ir Dienvidāfrikas izstrādātājs Rikardo Spagni (pazīstams kā Fluffypony). Viņš gadiem ilgi bija Monero "publiskā seja", taču viņš nekad nav bijis Monero īpašnieks vai vadītājs un vēlāk no aktīvās darbības projektā atkāpās.
2. Kodola komanda (Core Team)
Projektam ir tā sauktā "Kodola komanda" (Core Team), kas pārrauga galvenā koda repozitorijus, pārvalda mājaslapu un uztur forumus. Taču viņi nav vadītāji šī vārda tradicionālajā izpratnē:
- Viņiem nav tiesību vienpersoniski mainīt Monero noteikumus.
- Ja kopiena un kalnrači (miners) nepiekrīt izmaiņām kodā, viņi vienkārši neatjaunina savu programmatūru, un izmaiņas nestājas spēkā.
Daudzām mūsdienu kriptovalūtām ir uzņēmumi (piemēram, Ripple aiz XRP vai ConsenSys aiz Ethereum), kas tās finansē un virza tirgū. Monero tāda nav.
- Monero nebija ICO (sākotnējais monētu piedāvājums), kurā dibinātāji būtu paturējuši sev miljonus.
- Viss finansējums nāk no pašas kopienas caur CCS (Community Crowdfunding System). Ja kāds izstrādātājs vēlas ieviest jaunu funkciju, viņš iesniedz projektu, un Monero lietotāji saziedo tam līdzekļus.
Atšķirībā no Bitcoin, kur ikviens var redzēt, kurās adresēs glabājas visvairāk monētu (tā saukto Rich List), Monero tīklā tas nav iespējams. Tā kā visa informācija ir šifrēta:
- Neviens nezina, kam pieder visvairāk XMR.
- Neviens nezina, cik monētu pieder izstrādātājiem.
- Monētas pieder vienkārši tiem cilvēkiem, kuriem ir konkrēto maciņu privātās atslēgas.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs

