26 minutes ago
Edgars Morēns (1921-2026)
Edgars Morēns (1921) ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu franču sociologiem un domātājiem. Viņš vada pētījumus Nacionālajā zinātnisko pētījumu centrā un ir daudzu grāmatu autors. Viens no viņa galvenajiem darbiem "Metode", pie kura viņš strādāja gandrīz divdesmit gadus (1977–1991), pavēra ceļu reformai domāšanā un ir kā tilts starp zinātnēm par dabu, dzīvi un cilvēku. Lielākā daļa viņa darbu ir tulkoti vācu, angļu, korejiešu, ķīniešu, spāņu, grieķu, itāliešu, japāņu, portugāļu, krievu, zviedru, turku valodā... Savā "Dienasgrāmatā" viņš raksta: "Viduvējība, bez īpaša talanta... es esmu parādījies kā neparastība, proti, ar novirzēm vai aberācijām".
Edgaru Morēnu interesē viss — kino, pasaule, labas maltītes, politika, televīzija un dažādi fakti. Un gribas saprast, kāpēc šis cilvēks dzenas pakaļ laikam. Vai tas ir vārdu prieks? Vai varbūt spriešanas prieks? Edgara Morēna skatienam nekas nav mazsvarīgs, viss ir pārdomu vai diskusiju vērts.
Otrā pasaules kara laikā viņš ir Pretošanās kustības dalībnieks, vēlāk pievienojas 1.armijai, kas dislocēta Vācijā. Pēc tam viņš atgriežas Parīzē. Šajā laikā viņam daudz palīdz slavenā franču rakstniece Margerita Dirasa. Līdzīgi kā daudzi franču komunisti, arī Edgars Morēns 1951.gadā, kā viņš pats saka, ar kājas spērienu tika padzīts no komunistiskās partijas.
Edgara Morēna interešu lokā ir arī Eiropa, tās liktenis un nākotne. Šodien piedāvājam lasītājiem fragmentus no viņa darba "Domājot par Eiropu", ko tulkojusi Inta Geile–Sīpolniece. Grāmatas izdošanu atbalsta Francijas vēstniecība Latvijā.
Šī eseja vienlaikus ir arī ceļojums Eiropas vēsturē un kultūrā. Autors Eiropu uztver kā daudzveidīgu un sarežģītu vienību, kas nešķiramā veidā savieno pretstatus.
Par Eiropu — franču sociologa skatījumā, latviešu redakcijā
Edgars Morēns (1921) ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu franču sociologiem un domātājiem. Viņš vada pētījumus Nacionālajā zinātnisko pētījumu centrā un ir daudzu grāmatu autors. Viens no viņa galvenajiem darbiem "Metode", pie kura viņš strādāja gandrīz divdesmit gadus (1977–1991), pavēra ceļu reformai domāšanā un ir kā tilts starp zinātnēm par dabu, dzīvi un cilvēku. Lielākā daļa viņa darbu ir tulkoti vācu, angļu, korejiešu, ķīniešu, spāņu, grieķu, itāliešu, japāņu, portugāļu, krievu, zviedru, turku valodā... Savā "Dienasgrāmatā" viņš raksta: "Viduvējība, bez īpaša talanta... es esmu parādījies kā neparastība, proti, ar novirzēm vai aberācijām".
Edgaru Morēnu interesē viss — kino, pasaule, labas maltītes, politika, televīzija un dažādi fakti. Un gribas saprast, kāpēc šis cilvēks dzenas pakaļ laikam. Vai tas ir vārdu prieks? Vai varbūt spriešanas prieks? Edgara Morēna skatienam nekas nav mazsvarīgs, viss ir pārdomu vai diskusiju vērts.
Otrā pasaules kara laikā viņš ir Pretošanās kustības dalībnieks, vēlāk pievienojas 1.armijai, kas dislocēta Vācijā. Pēc tam viņš atgriežas Parīzē. Šajā laikā viņam daudz palīdz slavenā franču rakstniece Margerita Dirasa. Līdzīgi kā daudzi franču komunisti, arī Edgars Morēns 1951.gadā, kā viņš pats saka, ar kājas spērienu tika padzīts no komunistiskās partijas.
Edgara Morēna interešu lokā ir arī Eiropa, tās liktenis un nākotne. Šodien piedāvājam lasītājiem fragmentus no viņa darba "Domājot par Eiropu", ko tulkojusi Inta Geile–Sīpolniece. Grāmatas izdošanu atbalsta Francijas vēstniecība Latvijā.
Šī eseja vienlaikus ir arī ceļojums Eiropas vēsturē un kultūrā. Autors Eiropu uztver kā daudzveidīgu un sarežģītu vienību, kas nešķiramā veidā savieno pretstatus.
Par Eiropu — franču sociologa skatījumā, latviešu redakcijā
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs