"Tik daudz ļaužu, tik maz draugu." J.Jaunsudrabiņš par Austras Skujiņas.
Tā nobeidz Jānis Sudrabkalns ievadu vienīgajai Austras dzīves laikā izlolotajai Dzejas (1932) grāmatai.
Sudrabkalns Raksta:Ikdienas plūdumā dzejnieces pesimisms liekas frāze. Naktī no 4. uz 5. septembri visas dzejas iegūst jaunu un baigu reālību. Skujiņa rod mieru Daugavā. Daudz rakstu laikrakstos, liels pulks pavadītāju kapsētā, karogi, runas, mīla, draugi. Kur tie bij dzīvē? Uz lūpām sabiedrības pašuzturēšanās postulāts: nedrīkstēji. Un žēlīgs: piedodam. Ne tur vairs soģi, ne piedevēji vajadzīgi. Vajadzīga saprotoša cilvēcība, aizgājušai un tiem, kas mīlē dzīvi, bet dodas "tikties ar nāvi". Tos labāk saprast palīdzēs šīs dzejas.
J. Sudrabkalns
Tā nobeidz Jānis Sudrabkalns ievadu vienīgajai Austras dzīves laikā izlolotajai Dzejas (1932) grāmatai.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs