2 stundas ago
Vai Austra Skujiņa neprata glāstīt?
Viesturs Vecgrāvis
23. septembris, 1998
Izvēloties savam rakstam šādu «dzeltenās» preses cienīgu nosaukumu, apzināti biju provokatīvs. Jo Austras Skujiņas krājumos nepublicēto darbu kopojumam, kas faktiski ir uzskatāms par viņas Kopoto rakstu pēdējo sējumu, nosaukums ir tieši šāds - Es neprotu glāstīt. Tā ir līdz šim krājumos nepublicēta Austras Skujiņas dzejoļa rinda.
Baisi traģiska apzināšanās par savas individualitātes sašķeltību, par bezdibeni starp alkām mīlēt un būt mīlētai pretstatā sajūtai, ka viņa pati, nevis t.s. liriskais es nespēj un neprot mīlēt ar dabisku Zemes sievietes atdevību. Šajos pretstatos - starp dzīves ikdienību un sevis neiederību tajā - vibrē visa A.Skujiņas dzeja un dzīve. 1932.gadā, kad drīz pēc A.Skujiņas labprātīgās (?) došanās nebūtībā tika izdotas viņas Dzejas, J.Sudrabkalns ievadā pamatoti uzsvēra, ka Skujiņas dzīve un individualitāte būtu izgaismojami modernās psihoanalīzes rakursā. Diemžēl tas vēl nav noticis, taču ikkatrs jaunpublicēts A.Skujiņas teksts atklāj viņas daudzveidību un negaidītus sāņlēcienus. Protams, ne tikai intīmajā sfērā, bet arī sociālajā. Jo iekļauties pilsoniskās sabiedrības konvencijās A.Skujiņa nespēja un varbūt arī negribēja. Tāpēc arī viņas «kreisums», tuvība sociāldemokrātiem un dažbrīd pat revolucionāri agresīvi saukļi. Arī tā ir Austra Skujiņa. Arī tā. Bez laķējuma. Bez noklusēšanas. Bez atvainošanās. Un tādu Austru Skujiņu - spurainu, kategorisku, sapņainu, paštaisnu un nelaimīgu, sevī noslēgušos un draudzību alkstošu, bet allaž emocionāli uzvilktu un tiešu, - atklāj filozofijas doktora Jāņa Zālīša sastādītais un komentētais Austras Skujiņas līdz šim krājumos nepublicētu, daudzos gadījumos tikai rokrakstā esošu dzejoļu un divu prozas darbu publikācija grāmatā Es neprotu glāstīt... Viss šajā krājumā faktiski ir pirmoreiz, jo neba kāds meklēs 20./30.g. periodiku. Liela daļa no Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja arhīvu bagātībām. 23.septembrī plkst.17 Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā Pils laukumā 2 notiks Austras Skujiņas grāmatas atvēršanas svētki, piedaloties Sabiles Dzejas teātrim ar Austras Skujiņas dzejas uzvedumu Nu tevi satieku. Tie, kas šo uzvedumu ir redzējuši, apgalvo, ka tas esot profesionāļu (nevis amatieru) uzveduma līmenī. Un tieši tālab - jo interesantāk un noslēpumaināk. Proti, skujiņiskāk.
https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krie...t-10329669
Viesturs Vecgrāvis
23. septembris, 1998
Izvēloties savam rakstam šādu «dzeltenās» preses cienīgu nosaukumu, apzināti biju provokatīvs. Jo Austras Skujiņas krājumos nepublicēto darbu kopojumam, kas faktiski ir uzskatāms par viņas Kopoto rakstu pēdējo sējumu, nosaukums ir tieši šāds - Es neprotu glāstīt. Tā ir līdz šim krājumos nepublicēta Austras Skujiņas dzejoļa rinda.
Baisi traģiska apzināšanās par savas individualitātes sašķeltību, par bezdibeni starp alkām mīlēt un būt mīlētai pretstatā sajūtai, ka viņa pati, nevis t.s. liriskais es nespēj un neprot mīlēt ar dabisku Zemes sievietes atdevību. Šajos pretstatos - starp dzīves ikdienību un sevis neiederību tajā - vibrē visa A.Skujiņas dzeja un dzīve. 1932.gadā, kad drīz pēc A.Skujiņas labprātīgās (?) došanās nebūtībā tika izdotas viņas Dzejas, J.Sudrabkalns ievadā pamatoti uzsvēra, ka Skujiņas dzīve un individualitāte būtu izgaismojami modernās psihoanalīzes rakursā. Diemžēl tas vēl nav noticis, taču ikkatrs jaunpublicēts A.Skujiņas teksts atklāj viņas daudzveidību un negaidītus sāņlēcienus. Protams, ne tikai intīmajā sfērā, bet arī sociālajā. Jo iekļauties pilsoniskās sabiedrības konvencijās A.Skujiņa nespēja un varbūt arī negribēja. Tāpēc arī viņas «kreisums», tuvība sociāldemokrātiem un dažbrīd pat revolucionāri agresīvi saukļi. Arī tā ir Austra Skujiņa. Arī tā. Bez laķējuma. Bez noklusēšanas. Bez atvainošanās. Un tādu Austru Skujiņu - spurainu, kategorisku, sapņainu, paštaisnu un nelaimīgu, sevī noslēgušos un draudzību alkstošu, bet allaž emocionāli uzvilktu un tiešu, - atklāj filozofijas doktora Jāņa Zālīša sastādītais un komentētais Austras Skujiņas līdz šim krājumos nepublicētu, daudzos gadījumos tikai rokrakstā esošu dzejoļu un divu prozas darbu publikācija grāmatā Es neprotu glāstīt... Viss šajā krājumā faktiski ir pirmoreiz, jo neba kāds meklēs 20./30.g. periodiku. Liela daļa no Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja arhīvu bagātībām. 23.septembrī plkst.17 Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā Pils laukumā 2 notiks Austras Skujiņas grāmatas atvēršanas svētki, piedaloties Sabiles Dzejas teātrim ar Austras Skujiņas dzejas uzvedumu Nu tevi satieku. Tie, kas šo uzvedumu ir redzējuši, apgalvo, ka tas esot profesionāļu (nevis amatieru) uzveduma līmenī. Un tieši tālab - jo interesantāk un noslēpumaināk. Proti, skujiņiskāk.
https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krie...t-10329669
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs