2026-07-12 12:52
(This post was last modified: 2026-07-12 12:53 by hobbit_lv.
Labojuma iemesls: formatting
)
Es tomēr šeit pāris punktos gribu iebilst vai precizēt.
Iesākumā, pāris būtiski papildinājumi:
Un tagad mazliet par kritikas kritiku:
Iesākumā, pāris būtiski papildinājumi:
- Ateisms nav ideoloģija vai pilntiesīgs pasaules uzskats, jo būt ateistam nozīmē vien pateikt "es neticu dievam". No tā automātiski tālāk neizriet pilnīgi nekas, un gana daudzos gadījumos divi ateisti savos uzskatos varēs vienoties bezmaz vai tikai par šo frāzi un neko citu. Nu labi, te es drusku pārspīlēju, jo no ateista lielākoties izriet augstāk aprakstītais (naturālisms/materiālisms, zinātnes preferēšana, sekurālais humānisms utt.), bet ne obligāti.
- Izšķir "stipro" un "vājo" ateismu. "Stiprais" ateisms ir ciets uzstādījums "dieva noteikti nav", kamēr "vājais" traktējas kā "es esošās norādes/pierādījumus par dieva eksistenci neatrodu pietiekoši pārliecinošus esam".
Un tagad mazliet par kritikas kritiku:
- Vienkāršošana: hmm, no tā, ka ateisti tipa reliģiju attēlo vienkārši, ignorējot ko nu tur, nekādā veidā automātiski neizriet dieva eksistence;
- Jā, zinātnei mav gatavu atbilžu uz jebkuriem jautājumiem, bet te jau nav runa par gatavām atbildēm, te ir runa par metodoloģiju, kā līdz tām nonākt. Reliģijas gadījumā ir dogmas un gadu tūkstošiem veci teksti, kamēr zinātne būtībā ir "ņemam koku un pabakstam šo te, un skatāmies, kas notiek". Jeb nopietnāk, zinātne ir mācīšanās ar mēģinājumu un kļūdu metodi, mēģinot lietas un skatoties, kas strādā un kas nē, un kāpēc.
- Visām vai gandrīz visām reliģiām IR viena kopējā problēma, un tā ir dieva un viņa gribas sludināšana. Pārējais ir samērā nebūtiskas detaļas.
- Atkal, no pozitīvajām reliģijas funkcijām (kuras tiešām eksistē) nekādīgi automātiski neizriet dieva eksistence.
- Par objektīvu morāli šeit nav taisnība. Pirmkārt, pats pieņēmums ka reliģija sludina absolūtu morāli, ir aplams; otrkārt, ateisms automātski neproponē "objektīvu morāli" whatsoever (atgriežamies pie ateisma definīcijas, sk. augstāk - ateists var būt morāls, un var būt amorāls, un kā vienā tā otrā gadījumā joprojām būt ateists). Un es personīgi sliecos uzskatīt, ka morāle nav absolūta, bet gan situatīva, respektīvi, morāli pareiza rīcība ir atkarīga no situācijas, kuru apskatām, un akmenī cieti un kategoriski iecirstu morāles likumu nav.
Citāts:Ne visi ateisti piekrīt Jaunajam ateismam. Daži uzskata, ka: [...] Sabiedriskās problēmas nevar izskaidrot tikai ar reliģijas ietekmi.Šis gan ir smieklīgi. Ateists, kurš uzskata, ka sabiedrības problēmas ceļas TIKAI no reliģijas, ir pilnīgs idiots un es stipri šaubos, ka tāds eksistē.