Aina Renda (Ayn Rand) (1905–1982)

[hobbit_lv]

"Objektīvisms" ir ne tika daudz filozofiska sistēma (kur principiālie jaunievedumi?), cik libertariāniskā brīvā tirgus apoloģētika. Bet nu iziesim cauri piedāvātajām idejām pēc kārtas: 

realitāte pastāv neatkarīgi no cilvēka uzskatiem

Jā, tas ir medicīnisks fakts, tur nav ko iebilst (vismaz kamēr mēs neapskatām simulācijas hipotēzi, LOL).

cilvēka galvenais izziņas līdzeklis ir saprāts

Nepieciešamais - jā, pietiekamais - nē. Ar vienu pašu saprātu vien tālu netiksi, vēl vajadzēs tādus sīkumus kā novērojumus un eksperimentus. 

katram cilvēkam ir tiesības dzīvot savās racionālajās interesēs

Šis punkts šķietami izklausās pašsaprotams un tam it kā nevar iebilst, tomēr zinot Rendas kopējos uzstādījumus, te ir būtiska nianse. Jā, lielos vilcienos cilvēkam IR tādas tiesības, tomēr tās limitē pasaule ap mums: līdzcilvēki, tuvinieki (bērni, aprūpējamie vecie cilvēki), utt. Es nevaru dzīvot savās interesēs pilnībā, jo mana realitāte liek tās pakārtot ģimenei, bērniem, vecākiem. Tīri teorētiski, protams, es varētu uzlikt tam visam mīksto un dzīvot pilnībā sev, bet kas es būtu par cilvēku, tādējādi rīkojoties? 

individuālā brīvība ir sabiedrības pamats

Jā un nē. No vienas puses, individuālā brīvība ir ok; no otras puses, tā tīri dabiski ir ierobežota ar citu cilvēku individuālajām brīvībām un sabiedrības interesēm. 

• valsts galvenais uzdevums ir aizsargāt cilvēku tiesības, nevis kontrolēt ekonomiku;
  

• brīvā tirgus kapitālisms ir visatbilstošākā ekonomiskā sistēma.

Nu, šis jau ir politiska pozīcija, nevis vairs tikai filozofija. 

Renda uzskatīja, ka cilvēks nedrīkst upurēt savu dzīvi citu labā

Un šis nav pretrunā ar viņas pašas proponēto "individuālo brīvību", ja?

Bet kopumā, Aina Renda ignorē realitāti, kuru viņa pati sludina kā objektīvu, un proti: visas lielās lietas cilvēces vēsturē cilvēki ir būvējuši kā kolektīvs. Indivīds nevar uzbūvēt ne kodolreaktoru, ne kosmisko programmu. Jā, kapitālisma apstākļos indivīds var nākt kā investors, organizators vai iedvesmotājs, to būtu muļķīgi noliegt, bet plāna/sapņa īstenošanai būs vajadzīgs kolektīvs - turklāt liels kolektīvs, un darba dalīšana. 

Un pie viena, paķidāsim mazliet "Atlantu", tas ir to vērts  Tātad: 

• Aina Renda iekāpj daudzu rakstnieku-amatieru grāvī: viņa raksta par lietām, par kurām viņai nav ne mazākās nojēgas (šajā gadījumā par dzelzceļu un materiālzinātni); 
  
• Viņa maldīgi domā, ka izgudrojumi ir tikai talanta un atklāsmes jautājums, kamēr realitātē, tas bieži vien ir monotons un apnicīgs darbs, kuram pat nav vajadzīgs super talants, pietiek vien ar to, ka tu neesi pavisam stulbs, un tā ir tā pati vecā labā empīrika un mēģinājumu-kļūdu metode: mums vajag to un to, mēs ņemam šo, kas varētu būt tam piemērots, un skatāmies, kā tas strādā. Nestrādā - mēģinam saprast kāpēc un ko pamainīt, un tā, vienu iterāciju pēc otras, kamēr dabonam to, ko vajag. Tas tā ļoti vienkāršoti, protams. 
  
• Aina Renda, līdzīgi kā daudzi hardcore kapitālisma aizstāvji, nenovērtē "vienkāršā darba darītāju". Romānā par Atlantiem, Džons Galts ir nodibinājis slepenu, utopisku ieleju, uz kuru viņš saaicina un aizved visus spējīgos, talantīgos, uzņēmīgos utt. Bet kurš šajā utotpiskajā ielejā darīs visu "melno darbu"? "Pelēkās masas" tur nav, vieni vienīgi izcilnieki, bet šajā utopiskajā ielejā joprojām ir fabrikas, tirdzniecība utt. Atlanti vieni paši dara visu un viņiem vēl paliek laiks biznesam un dzīves baudīšanai? Nez kāpēc diez ko neticu, ka tas tā reāli strādātu... 
  

Un jā, par spīti savai filozofijai, Renda nesmādēja pieteikties uz valsts pabalstu/palīdzību tad, ka pēc ilgstošas hroniskas smēķēšanas viņai nācās ārstēties no plaušu vēža.

Pilnai laimei vēl jāpiebilst, ka Aina Renda attaisnoja koloniālismu Amerikā un zemju iekarošanu/atņemšanu pamatiedzīvotājiem, pamatojot to ar to, ka "indiāņi ir mežoņi, nafig viņiem zeme"