Ateisms

[hobbit_lv]

Pateikt "es neticu dievam" ir diezgan bezjēdzīga un bērnišķīga nodarbe

Nu, ja cilvēks staigā apkārt un visiem pēc kārtas stāsta "ziniet, es neticu dievam", "ziniet, es neticu dievam" - līdzīgi, kā to reizēm dara vegāni ar vegānismu  tad jā, īsti veselīgi tas nav - kaut gan atkal, manuprāt ateisti tomēr tā nedara, vismaz ne pārsvarā. 

Tas būtu analogi, kā pateikt ka tu netici "Pīteram Penam", ko mēs visi zinām, ka viņš ir izdomāts ilustratīvs personāžs, un uzstājīgi sākt uzskaitīt, ka tu netici ka var līdot, kopā ar "Piteru Penu". Un tu radīsi situāciju, kur tu "kopā ar ūdeni izlej ari mazuli". Labi stāstam par Pīteru Penu ir "cits mazulis" nekā "tīcībai dievam", bet metode ir viena un tā pati, un es to drīzāk uzskatu par trūkumu nekā sasniegum

Ne gluži. Šeit Tu izdari būtisku kļūdu, un izdari pieņēmumu, ka ateisms ir pašsaprotams, bet tā tas nebūt nav. Bezmaz vai ir pilnīgi otrādi, un gandrīz lielāko daļu no cilvēces vēstures tieši reliģija un ticība tādam vai savādākam dievam ir bijis cilvēka defaultais stāvoklis. Piemēram, dzīvojot pirms gadiem 300, jo īpaši ne pārāk izglītotā zemnieku vidē, ne Tev, ne man visdrīzāk nekādas šaubas par dieva esamību nerastos principā. Tikai zinātnes attīstība un zināšanu bāze, kura ir sašķobījusi uzticamību reliģiju brīnumiem no fizikas likumu viedokļa, ir padarījusi ateismu par šķietami pašsaprotamu mūsdienās: ja Tu neko nezini par procesiem atmosfērā un cēloņiem, kuri izraisa negaisus, tad Tev zibens un pērkons tīri dabiski var likties varenu, dievišķu spēku manifestācija, ar kuriem labāk pa labam. Cilvēkiem nepatīk nesaprast lietas, un pirms zinātnes reliģija bija universāls un pat samērā loģisks lietu skaidrojums. 

Apriors ateisms ir tikpat aplama pieeja kā apriora dievticība