Zigitis saka ...

[LvSnor]

Jā, kopš 2000. gada Eiropā, īpaši tās dienvidu reģionos (Spānijā, Portugālē, Grieķijā un Itālijā), cīņa ar mežu dedzinātājiem ir kļuvusi par vienu no tiesībsargājošo iestāžu prioritātēm vasaras mēnešos. Pieaugošo karstuma viļņu un sausuma dēļ pat viena tīša dzirkstele var izraisīt katastrofu, tāpēc policija un ugunsdzēsības dienesti pēdējās desmitgadēs ir izveidojuši īpašas izmeklēšanas vienības.
Saskaņā ar Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas (EFFIS) datiem, aptuveni 20% līdz 30% no visiem meža ugunsgrēkiem Dienvideiropā ir tīša dedzināšana, bet lielākā daļa pārējo gadījumu ir saistīti ar noziedzīgu neuzmanību, ko likums bieži soda līdzīgi.
Skaļākie pēdējo gadu gadījumi un aresti
1. Grieķija
Grieķija regulāri cieš no ekstrēmiem ugunsgrēkiem, un tur arestu skaits ir viens no lielākajiem.

• Tikai vienas pašas 2023. gada vasaras sezonas laikā Grieķijas varasiestādes saistībā ar ugunsgrēkiem aizturēja 163 personas.
  
• No tām 24 cilvēkiem tika izvirzītas apsūdzības tieši par tīšu dedzināšanu. Piemēram, pie Atēnām tika aizturēts 45 gadus vecs vīrietis, kura mājā kratīšanas laikā atrada degšķidrumu, lāpas un priežu skujas, ko viņš izmantoja ugunsgrēku tīšai kurināšanai dažādās vietās dažu stundu intervālā.
  

2. Francija

1. gada postošās vasaras laikā, kad Francijā izdega desmitiem tūkstošu hektāru mežu, tiesībsargi īsā laika posmā aizturēja 25 personas, kuras tika aizdomās turētas par mežu dedzināšanu. Vairāki no šiem cilvēkiem tika tiesāti paātrinātā kārtībā un saņēma reālus cietumsodus.
   

3. Spānija un Portugāle
Iberijas pussalā mežu dedzināšanai ir teju epidēmisks raksturs. Portugāles tiesu psihologu un policijas dati liecina, ka arestēto vidū ir ļoti dažādas grupas ar atšķirīgiem motīviem:

• Psiholoģiskie motīvi: Personas ar piromāniju vai garīgās veselības traucējumiem, kas gūst gandarījumu no uguns vērošanas.
  
• Saimnieciskie konflikti: Vietējie lopkopji vai lauksaimnieki, kuri mēģina ar uguni nelegāli un ātri attīrīt platības jaunu ganību ieguvei, taču sausuma dēļ zaudē kontroli pār liesmām.
  

4. Apvienotā Karaliste
Pat valstīs, kur vēsturiski meža un savvaļas ugunsgrēki nav bijuši tik bieži, situācija mainās. Lielbritānijā (Mančestras reģionā) tika aizturēta un apcietināta 20 gadus veca sieviete, kurai izvirzīta apsūdzība par smagu dedzināšanu ar apdraudējumu dzīvībai. Viņa tika identificēta kā galvenā aizdomās turamā liela mēroga kūdrāja un meža ugunsgrēka izraisīšanā, kurā tika izmantota pirotehnika.
Kāpēc dedzinātājus ir tik grūti noķert?
Meža dedzinātāju notveršana ir viens no sarežģītākajiem kriminālistikas uzdevumiem. Noziegums parasti notiek nomaļās vietās bez aculieciniekiem, un pati uguns iznīcina lielāko daļu fizisko pierādījumu (pirkstu nospiedumus, DNS).
Tomēr mūsdienās Eiropas policija izmanto jaunas metodes:

• Satelītu monitoringu un OSINT: Lai precīzi noteiktu ugunsgrēka izcelšanās vietu līdz pat dažiem metriem un sekundēm, un pēc tam pārbaudītu apkārtnē esošos mobilo tālruņu signālus.
  
• Meža kriminālistiku: Īpaši apmācīti eksperti pēc pelnu formas un koku degšanas virziena spēj noteikt precīzu vietu, kur nomests sērkociņš vai izliets degmaisījums, dažkārt atrodot nesadegušas ķīmiskas daļiņas.
  
• Sabiedrības iesaisti un dronus: Reģionos tiek veidotas brīvprātīgo patruļas un izvietoti droni ar termokamerām, lai pamanītu aizdomīgas personas vēl pirms uguns paspējusi izplatīties.
  

Eiropā aizturētie mežu dedzinātāji
Šajā video sižetā tiek stāstīts par to, kā Spānijā un citviet Eiropā policija pastiprināti aiztur aizdomās turamos par meža ugunsgrēku izraisīšanu, fonā pieaugot klimata pārmaiņu radītajam sausumam.
(sagatavojis Gemini ai)

---

Šī ir "divainošanās" eiropejiski. Un meža ugunsgrēks Ādažu meža būtu pilnīgi neindificējams - kāds grupas dedzinātajs tas ir: klimata dedzinātās, pretmilitārisma, prokrieviskais, pret militāras apsardzes