Ateisms

[LvSnor]

Man jau liekas, ka reāli ateisti kļūst vairāk vai mazāk redzami vien tad, kad publiskajā telpā parādās kāda iniciatīva, kura potenciāli var skart visu sabiedrību, un kuras iniciatori nāk ar uzstādījumu "jo tāda ir dieva griba" vai "tas izriet no mūsu ticības". Visā pārējā laikā mēs savu līdzcilvēku reliģisko pārliecību bieži vien nemaz neuzzinām, un tā apkārt nemainās pilnīgi nekas.     

Un jā, par dieva neesamību varbūt mēs arī varētu vienoties, tad par dievietēm, es viennozīmīgu nepiekritīšu, viņas viennozīmīgi ir un viņas viennozīmīgi ir vajadzīgas.

Tas ir drusku cits jautājums, bet tā kā man ir aizdomas, ka ar "dievietēm" mēs diez vai saprotam pārdabiskas, pārlaicīgas, viszinošas un visuresošas būtnes, tad attiecībā uz ateismu šis jautājums nav relevants (nu vai otrādi).

Ahh, kārumnieks padod viņam dievietes - un ar dievietēmpatiesi ir tā, ka tā kā tu attiecies pret dievietēm, tā tu attiecies pret sievietēm.

Kristietībā (īpaši katoļu un pareizticīgo tradīcijās) ir tūkstošiem svēto sieviešu. Viņas tiek godinātas par savu dziļo ticību, moceklību, žēlsirdības darbiem vai teoloģiskajiem rakstiem.

Svēto sieviešu lomu un piemērus var iedalīt vairākās galvenajās grupās:

1. Jaunava Marija un Bībeles laika svētās

Šīs ir sievietes, kuras tieši pieminētas Jaunajā Derībā un kurām ir centrāla loma kristietības pirmsākumos.
Jaunava Marija (Jēzus māte): Visu kristiešu visvairāk godinātā svētā, kas tiek uzskatīta par debesu aizbildni un mātišķās mīlestības simbolu.
Svētā Marija Magdalēna: Viena no uzticamākajām Jēzus sekotājām, kura pirmā liecināja par Viņa augšāmcelšanos.
Svētā Elizabete: Jāņa Kristītāja māte un Marijas radiniece.

2. Agrīno gadsimtu mocekles

Sievietes, kuras cieta un mira par savu ticību Romas impērijas vajāšanu laikā. Viņu stāsti gadsimtiem ilgi ir iedvesmojuši kristiešus.

Svētā Cecīlija: Mūziķu aizbildne, kura atteicās ziedot romiešu dieviem.
Svētā Agate un Svētā Lūcija: Jaunavas, kuras izvēlējās nāvi, nevis atteikšanos no savas ticības un tīrības.
Svētā Barbara: Cietumu un kalnraču aizbildne.

3. Baznīcas skolotājas un mistiķes

Šīm svētajām ir bijusi milzīga ietekme uz kristīgo filozofiju, teoloģiju un garīgo dzīvi. Tikai dažām sievietēm katoļu baznīcā ir piešķirts tituls "Baznīcas skolotāja" (*Doctor Ecclesiae*).

Svētā Terēze no Avilas: 16. gadsimta spāņu mistiķe un rakstniece, kura reformēja karmelītu ordeni.
Svētā Katrīna no Sienas: 14. gadsimta itāļu svētā, kura bija politiski aktīva, sarakstījās ar pāvestiem un palīdzēja atgriezt pāvesta krēslu no Avinjonas atpakaļ uz Romu.
Svētā Terēze no Lizjē (Mazais Ziediņš): Pazīstama ar savu "mazo ceļu" – mācību par to, ka svētumu var sasniegt ar maziem, ikdienišķiem mīlestības darbiem.

4. Vēsturiskās un nacionālās varones

Sievietes, kuru svētums izpaudās drosmīgā rīcībā un ietekmē uz veselu tautu vēsturi.
Svētā Žanna d'Arka: Francijas nacionālā varone, jauna meitene, kura, atsaucoties uz Dieva vīzijām, vadīja franču armiju Simtgadu karā.
Svētā Olga: Kijivas daļa, viena no pirmajām Austrumeiropas valdniecēm, kas pieņēma kristietību un veicināja tās izplatību reģionā.

5. Žēlsirdības un kalpošanas svētās

Sievietes, kas savu dzīvi veltīja nabadzīgo, slimo un atstumto aprūpei.
Svētā Māte Terēze no Kalkutas: 20. gadsimta svētā, kura ieguva Nobela Miera prēmiju par mūža darbu Indijas graustos, palīdzot mirstošajiem un pamestajiem bērniem.
* **Svētā Elizabete no Ungārijas:** Karaliskas izcelsmes svētā, kura izdalīja savu bagātību nabagiem un pati cēla slimnīcas.

---

Ja kristietībā un citās monoteistiskajās reliģijās augstākā vara tradicionāli tiek skatīta caur vīrišķo aspektu, tad daudzās citās pasaules reliģijās un senajās mitoloģijās sievišķais pirmatnējais spēks – **dievietes** – ieņem centrālu un ārkārtīgi jaudīgu vietu.

Lūk, daži spilgti piemēri no dažādām kultūrām un reģioniem:

1. Hinduisms: Šakti (Kosmiskā enerģija)

Hinduisms ir viena no retajām joprojām aktīvajām lielajām reliģijām, kurā dieviešu kults ir neticami spēcīgs. Dievišķā Māte jeb *Šakti* simbolizē kosmisko enerģiju, bez kuras vīriešu kārtas dievi nespētu darboties. Viņa izpaužas dažādās formās:

Lakšmi: Bagātības, laimes, gaismas un skaistuma dieviete.
Sarasvati: Gudrības, mākslas, mūzikas un zināšanu dieviete.
Durga un Kali: Karotājas un aizstāves. Kali bieži attēlo kā baisu un niknu, taču viņa simbolizē laika tecējumu un ļaunuma iznīcināšanu, lai radītu vietu jaunam un tīram sākumam.

2. Baltu (latviešu) mitoloģija: Mātes un liktenis

Mūsu pašu senču ticējumos sievišķajām dievībām bija milzīga, bieži vien pat izšķiroša loma ikdienas dzīvē un pasaules kārtībā:

Māra: Zemes un materiālās pasaules valdniece. Viņa pārrauga visu dzīvo radību, sievietes, labklājību un mājas dzīvi. Dainās viņa bieži ieņem "pasaules mātes" lomu.
Laima: Likteņa un laimes dieviete, kura nosaka cilvēka mūža gājumu un palīdz svarīgos dzīves pagriezienos (piemēram, dzemdībās).
Dabas mātes: Vēja māte, Meža māte, Jūras māte, Veļu māte – latviešu mitoloģijā gandrīz katrai dabas stihijai un sfērai ir sava sievišķā aizbildne.

3. Senā Ēģipte: Maģija un autoritāte

Ēģiptiešu panteonā dievietes bija neatkarīgas, gudras un nereti maģiski ietekmīgākas par vīriešu kārtas dieviem.

Izīda (Isis): Mātišķuma, maģijas un dziedināšanas dieviete. Viņa tika uzskatīta par visu faraonu simbolisko māti, un viņas kults bija tik spēcīgs, ka vēlāk izplatījās pat tālu Romas impērijā.
Basteta: Kaķu, mājas pavarda, auglības un prieka dieviete, kura sargāja ģimeni no ļauniem gariem un slimībām.

4. Senā Grieķija un Roma: Sabiedrības un dabas arhetipi

Grieķu un romiešu mitoloģijā dievietes pārstāvēja ļoti dažādus cilvēka psihes un sabiedrības aspektus:

Atēna (Romiešu Minerva): Gudrības, taisnīga kara, stratēģijas un amatniecības dieviete. Kamēr kara dievs Aress simbolizēja aklu asinsizliešanu, Atēna pārstāvēja intelektu un taktiku.
Afrodīte (Romiešu Venēra): Mīlestības, kaisles un vizuālā skaistuma dieviete.
Artemīda (Romiešu Diāna): Medību, savvaļas dabas un mēness valdniece, kura sargāja mežus un jaunas meitenes, izvēloties palikt pilnīgi neatkarīga.

---

Kopīgais un atšķirīgais

Kamēr vienas dievietes vēsturiski simbolizē maigumu, auglību un dzīvības došanu, citas ir cieši saistītas ar karu, taisnīgumu, intelektu un pat iznīcību. Tas parāda, ka senajās kultūrās sievišķais spēks netika uzskatīts tikai par "maigu" – tas bija pilnvērtīgs un spēcīgs kosmiskās kārtības balsts.

Kurš no šiem tēliem – neatkarīgā dabas valdniece Artemīda, gudrā stratēģe Atēna vai varbūt mūsu pašu likteņa lēmēja Laima – tev šķiet filozofiski visinteresantākais?