2. Ar ebreju un vācbaltiešu saimniecisko īpašumu "latviskošanu" Ulmaņa režīms vēlējās vismaz ārēji īstenot proporcionalitāti starp ekonomisko un etniskās grupas nacionālo īpatsvaru valstī. Ar to arī tautai bija jāparāda, ka valsts ir aktīva minoritāšu, t.s., vācbaltiešu un ebreju grupu dominances ierobežošanā. Ar šādu politiku varēja (tautā) radīt nostāju/noskaņojumu, ka ir leģitīmi ierobežot zināmu grupu tiesības. Tā varēja arī veicināt izpausties apslēptām antisemītisma tieksmēm (izpausmēm/nostājām), kad vācu okupācijas laikā sākās pret ebrejiem vērstā represiju politika. Tā varēja arī likt represijām pret ebrejiem izskatīties kā jau agrāk bijušām un tāpēc kā parastām un pierastām.
"Holokausta izpētes jautājumi Latvijā" 2003 Kārlis Kangeris "Latviešu un ebreju attiecības Trešā reiha skatījumā (1933.-1939. gads)"
"Holokausta izpētes jautājumi Latvijā" 2003 Kārlis Kangeris "Latviešu un ebreju attiecības Trešā reiha skatījumā (1933.-1939. gads)"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs