Francijas prezidenta vēlēšanas

[LvSnor]

Nākamās Francijas prezidenta vēlēšanas ir paredzētas 2027. gada pavasarī:

• Pirmā kārta: 2027. gada 18. aprīlī.
  
  
• Otrā kārta (izšķirošā): 2027. gada 2. maijā.
  
  

Pašreizējais prezidents Emanuels Makrons nedrīkst kandidēt uz trešo termiņu pēc kārtas, jo Francijas Konstitūcija nosaka divu secīgu termiņu ierobežojumu. Līdz ar to 2027. gada vēlēšanas iezīmēs pilnīgu varas maiņu valstī.

Galvenās politiskās nometnes un kandidāti
1. Nacionālā apvienība (Rassemblement National / Galēji labējie)

• Marina Lepēna: Pēc tiesvedībām un sodu pārskatīšanas 2026. gada vasarā Lepēnai tika saglabātas tiesības kandidēt, un viņa oficiāli paziņoja par dalību vēlēšanās. Sabiedriskās domas aptaujās viņa ieņem stabilu līderpozīciju pirmajā kārtā.
  
  
• Žordans Bardella: Partijas jaunais prezidents tiek uzskatīts par galveno rezerves kandidātu vai nākotnes līderi.
  
  

2. Centrs un centriski labējie (Makrona nometne)
Tā kā Makrons noiet no skatuves, centristu nometnē norit spēcīga iekšējā cīņa par viņa mantinieka lomu:

• Eduārs Filips (Édouard Philippe): Bijušais premjerministrs un partijas Horizons līderis, kurš tiek uzskatīts par vienu ar spēcīgākajām pozīcijām centristu spārnā.
  
  
• Gabriels Attals (Gabriel Attal): Bijušais premjerministrs un partijas Renaissance ģenerālsekretārs.
  
  

3. Kreisie un zaļie spēki

• Kreiso spēku koalīcija plāno kopīgas primārās vēlēšanas (United Left), lai mēģinātu izvirzīt vienotu kandidātu un novērst balsu sašķelšanos.
  
  
• Kā potenciālie līderi tiek minēti Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon), Rafaels Gliksmans (Raphaël Glucksmann), Fransuā Rufēns (François Ruffin) un bijušais prezidents Fransuā Olands (François Hollande).
  
  

4. Tradicionālie konservatīvie (Les Républicains)

• Iekšlietu ministrs un konservatīvo līderis Bruno Retaijo (Bruno Retailleau), kā arī citi reģionālie līderi cīnās par labēji centriskā vēlētāja balsīm.
  
  

Kalendāra un loģistikas debates
Valdības apstiprinātie vēlēšanu datumi izraisa politiskas diskusijas:

• Otrā kārta notiks 2. maijā — nākamajā dienā pēc 1. maija (Darba svētku) demonstrācijām. Opozīcija norāda, ka priekšvēlēšanu "klusuma periods" sakritīs ar arodbiedrību gājieniem, kas var ietekmēt vēlētāju noskaņojumu.
  
  
• Vēlēšanas sakrīt ar pavasara skolu brīvlaikiem reģionos, kas var ietekmēt vēlētāju aktivitāti.