Asīzes Francisks

[LvSnor]

Svētais Asīzes Francisks (ap 1181–1226) ir viena no spilgtākajām, mīlētākajām un ietekmīgākajām personībām Kristīgās baznīcas vēsturē. Viņš pameta bagātību, lai izvēlētos radikālu nabadzību, un ar savu piemēru mainīja viduslaiku izpratni par ticību, cilvēcību un attieksmi pret dabu.

1. Dzīves gājums un lūzuma punkts

• Jaunība un bezrūpība: Francisks (dzimtajā vārdā Džovanni di Bernardone) dzima Asīzē, bagāta audumu tirgotāja ģimenē. Jaunībā viņš baudīja bezrūpīgu dzīvi, mīlēja greznību un sapņoja kļūt par bruņinieku.
  
  
• Lūzums: Pēc dalības karā starp Asīzi un Perudžu Francisks nokļuva gūstā un smagi saslima. Šis pārbaudījumu laiks lika viņam pārskatīt dzīves vērtības.
  
  
• Noraidījums tēva mantai: Slavenākajā savas dzīves epizodē Francisks baznīcas un pilsētnieku priekšā noģērbās kails, atdeva tēvam visas drēbes un naudu, paziņojot, ka turpmāk par savu tēvu sauks tikai Debesu Tēvu.
  
  

2. Garīgā mācība un ordeņa dibināšana

• Absolūta nabadzība (Il Poverello): Francisks sevi dēvēja par "sīko nabadziņu". Viņš uzskatīja, ka materiālā manta attālina cilvēku no Dieva un tuvākiem, tāpēc izvēlējās dzīvot bez jebkāda īpašuma.
  
  
• Franciskāņu ordenis: Viņš nodibināja Mazāko brāļu ordeni (Ordo Fratrum Minorum), kura biedri dzīvoja klejojumos, lūgšanās un kalpošanā trūcīgajiem. Kopā ar svēto Klāru viņš nodibināja arī sieviešu klostera zaru (Klāras ordeni).
  
  
• Žēlsirdība: Atšķirībā no tā laika sabiedrības, kas norobežojās no slēpējiem un slimajiem, Francisks personīgi aprūpēja spitālīgos un palīdzēja sabiedrības atmestajiem.
  
  

3. Saikne ar dabu un kultūras mantojums

• Daba kā Dieva ģimene: Francisks uzskatīja visu radību par savstarpēji saistītu. Savā slavenajā darbā "Saules dziesma" (Canticle of the Sun) viņš sauca sauli par "māsu", mēnesi par "brāli" un dabu par Dieva labestības spoguli.
  
  
• Leģendas: Saglabājušies stāsti par to, kā Francisks sprediķojis putniem, kas viņu uzmanīgi klausījušies, un pieradinājis Gubio pilsētas vilku, kas terorizējis vietējos iedzīvotājus.
  
  
• Ziemassvētku silīte: 1223. gadā Grečo ciematā Francisks izveidoja pirmo dzīvo Ziemassvētku silīti ar īstiem dzīvniekiem un salmiem, aizsākot tradīciju, ko izmanto visā pasaulē arī mūsdienās.
  
  

4. Pēdējie gadi un piemiņa

• Stigmati: 1224. gadā lūgšanu laikā Alvernas kalnā Francisks kļuva par pirmo vēsturē fiksēto personu, kas saņēma stigmatus — Kristus ciešanu brūču zīmes uz ķermeņa.
  
  
• Kanonizācija: Francisks nomira 1226. gada 3. oktobrī. Pāvests Gregorijs IX viņu iecēla svēto kārtā neparasti ātri — jau 1228. gadā (divus gadus pēc nāves).
  
  
• Aizbildniecība: Svētais Francisks ir dzīvnieku, ekoloģijas, vides aizstāvju un Itālijas aizbildnis. Viņa piemiņas diena ir 4. oktobris, kas visā pasaulē tiek atzīmēta arī kā Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena.