4 stundas ago
NEATKARĪBAS/BĒRNI
2011. gada 29. decembris, 18:12
Iesniegts zem: (ne)utopija | Birkas: filma, hipiji, kino, Lietuva, mūzika, neatkarība, Rims Buroks, rokenrols, Padomju Savienība, raksti
Par godu, kad saņēmu dāvanā vienu no interesantākajām biogrāfiskajām grāmatām par lietuviešu dzejnieku un vecās paaudzes hipiju Rimu Buroku, nolēmu īsi un fragmentāri ievietot dažādu informāciju par padomju jaunatnes kustībām Lietuvā, rokenrolu, dumpi un visu pārējo, ko tagad gandrīz neatpazīstam.
Atteikšos no sākotnējās raksta idejas par šo tēmu un nepieminēšu gudro relikviju kultu, objektismu un visu to, ko jūs jau zināt vai pieņemat, bet tomēr padomājiet par to, vai tas, kas jums tagad ir, patiešām ir tā vērts, ko esat palaidis garām.
Viens no iemīļotākajiem un informatīvākajiem tekstiem par lietuviešu hipijiem Padomju Savienībā. Es ļoti cienu cilvēku(-us), kurš(-i) savāca materiālu un apkopoja visu vienotā, patīkamā tekstā. Detalizētie apraksti aizrauj un satricina sajūtas, sapratīs tie, kam ir neizskaidrojama nostalģija pēc neatkarības kustības, roka un miermīlīgās dumpības.
Daži citāti:
"…
“Lietuvieši pārspēja Krieviju. Mums jau bija festivāli, popsesijas." Sākumā mēs pat nebraucām uz Krieviju - viņi brauca pie mums, jo tur neviena nebija. Tie, kas ieradās no Krievijas, skatījās uz mums ar bijību. Lietuva bija kā hipiju centrs, pat igauņi bija aiz muguras, un tad igauņi panāca. Varu droši teikt, ka hipiju kustība Lietuvā bija spēcīgākā visā Padomju Savienībā, jo mums bija tikai tuvākā valsts robeža. Polija." (S. Daugirdas)
…”
"..."Mums svarīgākais bija pēc iespējas vairāk šokēt sabiedrību. Un apmierināt to tā, lai mammas uz ielas rādītu ar pirkstu uz saviem bērniem: “Re, kāds briesmonis! Ja neēdīsi putru, tāds būsi!". Man patika šokēt, tas sāpēja tikai tāpēc, ka cilvēki sprieda pēc izskata. Tad gribējās vēl vairāk šokēt sabiedrību." (O.Labanovs)
…”
"…"Toreiz bija ļoti maz ierakstu. Klausījāmies simtiem reižu pārrakstītas, saskrāpētas, ar vienkāršu nagu laku salīmētas kasešu lentes. Lai pēc iespējas vairāk uzzinātu par Rietumu mūziku, iemācījos lasīt poļu valodu. Mamma savulaik dabūja žurnālu “Kobieta ir zycie”. Es kaut ko lasīju tenku sadaļā. Agrāk gājām uz dokumentālajām filmām, kuru laikā dažkārt 5-7 sekundes rādīja ārzemju koncertu fragmentus. Tas ilustrēja kapitālisma grimases un deģenerāciju. Šīs dažas sekundes lika mums skatīties filmas desmitiem reižu." (V. Kernaģis)..."
Meklējot informāciju, uzgāju šo rakstu/stāstu:
Grigorijs Meitins. Divas vasaras. Rīgas hipiju tūres
"...1979. gada vasarā es ceļoju dažreiz kājām, dažreiz ar vieglajām automašīnām vai ar stopiem, kā to parasti sauc. Šis pārvietošanās veids būtiski atšķiras no ierastā. Braucot, teiksim, ar vilcienu, cilvēks nesaskaras ar to pilsētu un ciemu dzīvi, kurām pabrauc garām, var braukt un neko sev apkārt nepamanīt. Pat skatoties pa logu, viņš visu vairāk uztver kā filmu kadrus un dzīvē neiegrimst. ..."
Daži Rima Buroka dzejoļi.
R.Bānioņa filma "Bērni no Amerikas viesnīcas":
“...Filmas autori atklāj, kā dzīvojuši agrāk, kas nav sena, bet mūsdienu jaunatnei vairs nesaprotama – padomju gados, kad katrs sapnis varēja beigties milicijas nodaļā.
Nevainīgākās lietas - mīlestība pret mūziku un rietumos populāru grupu ierakstu klausīšanās vai sekošana apģērbu un frizūru modei tika uztverta kā protests pret politisko sistēmu.
1972. gads, Kauņa. Neliela grupa pusaudžu slepus klausās Radio Luxembourg, sapņo. Viņi visi dzīvo tajā pašā mājā, kas agrāk bija viesnīca ar nosaukumu Amerika. VDK interesējas par viņu nevainīgajām darbībām. Drošības aģenti slepus lasīja bērnu vēstules, kas tika nosūtītas Radio Luxembourg. Kopā ar miliciju viņi saplosīja pusaudžu grupu...”
No pirmā acu uzmetiena filmai var šķist drūma un pat ne pārāk interesanta sižeta līnija, taču tas bija nepieciešams, lai tā laika aktualitātes nodotu raisošā veidā.
Filma ir piesātināta ar labu mūziku, ar daudziem atpazīstamiem objektiem (ar kuriem bērnībā un jaunībā nācies saskarties/lietot, dzirdēts no vecākās paaudzes stāstiem)
Neliela intervija par filmas dzimšanas stāstu.
https://thingsuncertain.wordpress.com/ta...s-burokas/
2011. gada 29. decembris, 18:12
Iesniegts zem: (ne)utopija | Birkas: filma, hipiji, kino, Lietuva, mūzika, neatkarība, Rims Buroks, rokenrols, Padomju Savienība, raksti
Par godu, kad saņēmu dāvanā vienu no interesantākajām biogrāfiskajām grāmatām par lietuviešu dzejnieku un vecās paaudzes hipiju Rimu Buroku, nolēmu īsi un fragmentāri ievietot dažādu informāciju par padomju jaunatnes kustībām Lietuvā, rokenrolu, dumpi un visu pārējo, ko tagad gandrīz neatpazīstam.
Atteikšos no sākotnējās raksta idejas par šo tēmu un nepieminēšu gudro relikviju kultu, objektismu un visu to, ko jūs jau zināt vai pieņemat, bet tomēr padomājiet par to, vai tas, kas jums tagad ir, patiešām ir tā vērts, ko esat palaidis garām.
Viens no iemīļotākajiem un informatīvākajiem tekstiem par lietuviešu hipijiem Padomju Savienībā. Es ļoti cienu cilvēku(-us), kurš(-i) savāca materiālu un apkopoja visu vienotā, patīkamā tekstā. Detalizētie apraksti aizrauj un satricina sajūtas, sapratīs tie, kam ir neizskaidrojama nostalģija pēc neatkarības kustības, roka un miermīlīgās dumpības.
Daži citāti:
"…
“Lietuvieši pārspēja Krieviju. Mums jau bija festivāli, popsesijas." Sākumā mēs pat nebraucām uz Krieviju - viņi brauca pie mums, jo tur neviena nebija. Tie, kas ieradās no Krievijas, skatījās uz mums ar bijību. Lietuva bija kā hipiju centrs, pat igauņi bija aiz muguras, un tad igauņi panāca. Varu droši teikt, ka hipiju kustība Lietuvā bija spēcīgākā visā Padomju Savienībā, jo mums bija tikai tuvākā valsts robeža. Polija." (S. Daugirdas)
…”
"..."Mums svarīgākais bija pēc iespējas vairāk šokēt sabiedrību. Un apmierināt to tā, lai mammas uz ielas rādītu ar pirkstu uz saviem bērniem: “Re, kāds briesmonis! Ja neēdīsi putru, tāds būsi!". Man patika šokēt, tas sāpēja tikai tāpēc, ka cilvēki sprieda pēc izskata. Tad gribējās vēl vairāk šokēt sabiedrību." (O.Labanovs)
…”
"…"Toreiz bija ļoti maz ierakstu. Klausījāmies simtiem reižu pārrakstītas, saskrāpētas, ar vienkāršu nagu laku salīmētas kasešu lentes. Lai pēc iespējas vairāk uzzinātu par Rietumu mūziku, iemācījos lasīt poļu valodu. Mamma savulaik dabūja žurnālu “Kobieta ir zycie”. Es kaut ko lasīju tenku sadaļā. Agrāk gājām uz dokumentālajām filmām, kuru laikā dažkārt 5-7 sekundes rādīja ārzemju koncertu fragmentus. Tas ilustrēja kapitālisma grimases un deģenerāciju. Šīs dažas sekundes lika mums skatīties filmas desmitiem reižu." (V. Kernaģis)..."
Meklējot informāciju, uzgāju šo rakstu/stāstu:
Grigorijs Meitins. Divas vasaras. Rīgas hipiju tūres
"...1979. gada vasarā es ceļoju dažreiz kājām, dažreiz ar vieglajām automašīnām vai ar stopiem, kā to parasti sauc. Šis pārvietošanās veids būtiski atšķiras no ierastā. Braucot, teiksim, ar vilcienu, cilvēks nesaskaras ar to pilsētu un ciemu dzīvi, kurām pabrauc garām, var braukt un neko sev apkārt nepamanīt. Pat skatoties pa logu, viņš visu vairāk uztver kā filmu kadrus un dzīvē neiegrimst. ..."
Daži Rima Buroka dzejoļi.
R.Bānioņa filma "Bērni no Amerikas viesnīcas":
“...Filmas autori atklāj, kā dzīvojuši agrāk, kas nav sena, bet mūsdienu jaunatnei vairs nesaprotama – padomju gados, kad katrs sapnis varēja beigties milicijas nodaļā.
Nevainīgākās lietas - mīlestība pret mūziku un rietumos populāru grupu ierakstu klausīšanās vai sekošana apģērbu un frizūru modei tika uztverta kā protests pret politisko sistēmu.
1972. gads, Kauņa. Neliela grupa pusaudžu slepus klausās Radio Luxembourg, sapņo. Viņi visi dzīvo tajā pašā mājā, kas agrāk bija viesnīca ar nosaukumu Amerika. VDK interesējas par viņu nevainīgajām darbībām. Drošības aģenti slepus lasīja bērnu vēstules, kas tika nosūtītas Radio Luxembourg. Kopā ar miliciju viņi saplosīja pusaudžu grupu...”
No pirmā acu uzmetiena filmai var šķist drūma un pat ne pārāk interesanta sižeta līnija, taču tas bija nepieciešams, lai tā laika aktualitātes nodotu raisošā veidā.
Filma ir piesātināta ar labu mūziku, ar daudziem atpazīstamiem objektiem (ar kuriem bērnībā un jaunībā nācies saskarties/lietot, dzirdēts no vecākās paaudzes stāstiem)
Neliela intervija par filmas dzimšanas stāstu.
https://thingsuncertain.wordpress.com/ta...s-burokas/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs